Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Tautas dzīves hronika

Mairita Kaņepe
11:43
16.11.2016
9

Latviju šomēnes pārstaigā lielās formas kinodarbs – mākslas filma “Melānijas hronika”, kurai ir iespēja kļūt par latviešu programmatisku filmu. Filma ļauj apjaust tautas raksturu, kultūru, bet visvairāk liek domāt par tautu vēstures posmā, kad bija jāapliecina izdzīvošanas spējas.

Saņemties, lai uzņemtu filmu par 1940. gadā zudušo Latvijas valsti, par to tautas daļu, kura tika pakļauta elles lokiem izsūtījumā no dzimtenes – tas pat šodien nav viegls uzdevums. 25 gadus, kopš Latvijas valsts ir atjaunota, neviens mākslinieks vēl nebija gatavs iet cauri tik nežēlīgām radošajām un finansiālajām grūtībām, lai taptu mākslas darbs un tas palīdzētu tautai dziedēt izsūtījuma un pēc atgriešanās dzimtenē izstumtības mokas.

Amatiete Melānija Vanaga, rakstīdama grāmatu par piedzīvoto 16 izsūtījuma gados Krasnojarskas apgabalā, ielikusi pamatu tam, lai 21. gadsimta latviešos nezustu vēsturiskā apziņa. Rīdzinieks režisors Viesturs Kairišs sāka rakstīt scenāriju programmatiskai filmai pēc Melānijas Vanagas grāmatas. Viņa sieva, māksliniece Ieva Jurjāne izlasīja scenāriju un iedvesmoja vīru veidot kinodarbu par tēmu, kuru neviens latvietis līdz šim nebija gatavs parādīt tā – “līdz kaulam”.

Caur kino kameras aci paraudzīties uz tiem gadu desmitiem, kad tauta piedzīvoja traģēdiju, bet gadu gaitā apliecināja izdzīvošanas spējas, gara spēku, bija gatavs no Ziemeļlatvijas nākušais kino operators Gints Bērziņš. Tik sarežģīti veidojamas filmas uzņemšanu organizēt uzņēmās no Cēsīm nākušais producents Gints Grūbe kopā ar dzīvesbiedri Ievu Grūbi.

Pirms nedēļas filmas pirmizrādē Cēsīs skatītājiem bija jautājumi viņiem. Kāpēc filma par izsūtījuma tēmu Latvijā tapusi tikai tagad? Meklējot atbildi, kā gan trīs filmēšanas gados izdevies nenovirzīties no mērķa, pārvarēt filmēšanā mākslinieciskas, praktiskas un finansiālas, bet pašiem emocionālas grūtības, Viesturs un Ieva rada neizskaidrojami izskaidrojamo – no viņsaules vairākkārt atbalstījusi Melānija Vanaga. Viņa to gribējusi. Tā mūsdienu mākslinieki raksturoja grūtību pārvarēšanu, lai iecerētās filmas uzņemšana nebankrotētu. Kādas trīs reizes pēdējā brīdī izdevies izlīst kā caur adatas aci.

“Negribu pat skatīties šo filmu, kāpēc sevi mocīt, kam man tas?” Ar tādu aizsargreakciju apbruņojas ne viens vien latvietis, noraidot aicinājumu ielūkoties tautas dziļajās rētās, par ko stāsta filma. Gribēju būt starp šiem latviešiem. Pietiek ar tām šausmām, ko jau esmu saņēmusi mantojumā. Latgales vectēvam nakts aizsegā izdevās sievu un bērneļus iecelt zirga pajūgā, aizraut uz mežu, paslēpties. Atnācēji māju atrada tukšu. Zinu to, ka varbūtējais izsūtījums turpināja viņus lauzt, jo dzīvoja galvās. Sekoja kolhozs – nebeidzamas klaušas bez algas, aizliegums pašiem sēt kādreizējos laukos. Tas lielo ģimeni turēja tuvu badam. Līdz galam uzcelt dzimtas māju – to vectēvs nemaz neuzdrošinājās.

Tagad, kad Cēsīs uz lielā ekrāna esmu noskatījusies “Melānijas hroniku”, nebeidzu jūsmot par Viestura Kairiša īstenoto ieceri, kā kino valodā mūsdienīgi un simbolos var runāt par tautas sāpi un gara spēku. Ir sajūta, ka filmai izdosies kādā mērā saliedēt tautu. Modernā Cēsu kinozāle ir par mazu, lai tajā kino seansos uzņemtu visus skatītājus, tāpēc pēc nedēļas piektdienā par filmas kolektīvās skatīšanās vietu ir izziņota Vidzemes koncertzāles Lielā zāle. Tiekamies tur!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
30
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
39

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
21

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
33

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
42

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
45

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi