Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Strīdi un reformas

Druva
13:30
18.03.2015
11

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ieilgušās nebūšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vēlas risināt, mēģinot tikt vaļā no biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka, tomēr lielākas izredzes panākt ilgtermiņa uzlabojumus ir, ja šī iestāde tiks reformēta.

Premjerministre Laimdota Straujuma par KNAB vadītāja darbu ir izteikusi neapmierinātību, taču ar to vien nepietiek, lai J. Streļčenoku no amata varētu atcelt. Lai to izdarītu, ir nepieciešama Saeimas vairākuma piekrišana, taču pārliecinošs atbalsts tādai idejai no citu partiju pārstāvju puses patlaban neizskan. Tad nu ir jāliek lietā dažādi palīglīdzekļi – tai skaitā tiek veidotas vērtēšanas komisijas un piesaistīti eksperti. J. Streļčenoka darbība jau iepriekš ir dažnedažādi vētīta, taču līdz šim viņš vērtējumu kaut kā ir izturējis. Piemēram, 2013. gadā komisija Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadībā J. Streļčenoka darbu novērtēja ar trīs ballēm no piecām, kas nozīmē: par labu vadītāju J. Streļčenoku saukt nevar, taču nav arī izdarīts nekas tāds, lai būtu nepārprotams iemesls viņu atlaist. Taču nesaskaņas iestādē kopš tā laika nav rimušas, tāpēc arī KNAB priekšnieka vērtēšana un ekspertu uzklausīšana turpinās.

Savukārt pagājušajā nedēļā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs, kurš pats ir bijušais KNAB priekšnieks, pavēstīja, ka komisija KNAB darbību 2014. gadā vērtē pat atzinīgi, jo visās darbības jomās esot uzlabojumi – birojs uzliek sodus par pārkāpumiem, veiksmīgi iegūst informāciju no valsts iedzīvotājiem, sniedz atzinumus par valsts un pašvaldības iestāžu gatavotajiem tiesību aktu projektiem. Jāteic gan, ka uz biroja nebūšanu fona šī cildinošā informācija izskatījās jau mazliet komiski. Galu galā, ne jau šāda vispārējā statistika par uzlikto sodu un sniegto konsultāciju skaitu ir galvenais KNAB efektivitātes kritērijs. Vairums šo lietu tomēr ir saistītas ar relatīvi neliela apmēra pārkāpumiem, taču diez vai daudzi var apgalvot, ka lielā korupcija Latvijā jau ir pavisam atstāta pagātnē. Taču tāda iekšējā rīvēšanās, kāda vērojama iestādē, diez vai uzlabo biroja rīcības spēju lielāku un sarežģītāku lietu šķetināšanā.

Par KNAB vadības savdabīgo pieeju liecināja arī vēršanās Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar sūdzību par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbu. Proti, KNAB uzskata, ka šie mediji tiražē tendenciozu un aplamu informāciju par norisēm birojā, uzturot “mītu” par iekšējo konfliktu. Lai to pamatotu, KNAB ir sagatavojis dokumentu, kurā izpētīti Latvijas sabiedrisko mediju pēdējos gados veidoti vairāk nekā 180 materiāli, par kuru saturu iestādei ir iebildes. Citiem vārdiem – tā vietā, lai izdomātu, kā efektīvāk izplatīt informāciju par savu darbu un sasniegumiem un veidotu labas attiecības ar medijiem, birojs cer, ka labvēlību pret sevi var izpelnīties šādā, administratīvā, ceļā.

Par notiekošo KNAB iekšienē un tā vadītāju medijos Latvijā ir vērojamas atšķirīgas nostājas – gan tādas, kurās J. Streļčenoks tiek atbalstīts, gan tādas, kurās viņš tiek kritizēts. Protams, arī šinī tēmā mēdz parādīties pašu mediju politiskās simpātijas, kas, grozies kā gribi, ir neizbēgams mediju darba blakusefekts. Taču, ja KNAB priekšniekam šķiet, ka pārāk daudzi ietekmīgākie mediji ir netaisni nostājušies pret viņu, tad tā pirmām kārtām ir viņa paša vaina – viņš zaudē šajā politiskās cīņas frontē un nav mācējis novērst sevis apspēlēšanu. Mediju saturs šajā gadījumā ir tikai aisberga redzamā daļa – tas ilustrē valdošo politisko fonu.

Taču rezultāts ir tāds, ka nebūšanas KNAB darbā ieilgst. Tādu pārkāpumu, uz kuru pamata rosināt J. Streļčenoka atbrīvošanu no amata un kuru nozīmīgumam piekristu arī vairums Saeimas deputātu, līdz šim īsti nav bijis. Tanī pašā laikā biroja vadītājam papildus tiešajiem pienākumiem jātērē biroja resursi, lai tiesātos ar priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi un citiem darbiniekiem un karotu ar sev netīkamajiem medijiem. Gan jau šāds KNAB kādam nāk par labu, bet valstij kopumā – diez vai.

Pat ja ar dažādām komisijām un atzinumiem premjerministrei tomēr beigās izdotos panākt, ka J. Streļčenoks no amata tiek atcelts, nav pamata uzskatīt, ka tas atrisinātu problēmu. Kopš izveides šinī iestādē priekšnieki ir mainījušies pietiekami bieži, lai ar visai lielu pārliecību varētu minēt, ka ne jau priekšniekā ir lielākā problēma. Iestādes neatkarīgais statuss to nepasargā no iekļūšanas dažādo politisko strāvojumu interešu lokos, politisko spēku vienprātības trūkums par to, ko darīt pašreizējā situācijā, tikai apliecina, cik šīs intereses ir atšķirīgas.

Šinī situācijā L. Straujumas iecere apkopot idejas par KNAB reformēšanu izklausās pat cerīga. Protams, kamēr nav izskanējuši konkrēti priekšlikumi, iespējamos iznākumus ir grūti vērtēt. Taču viens jau tagad ir skaidrs – gluži kā 2002. gadā tika panākta politiska vienošanās, ka tāds KNAB ir izveidojams, arī tagad ir nepieciešama līdzīga vienošanās par to, kādam tam būtu jābūt turpmāk. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
23

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
57
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
30

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
29

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
30

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
16
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
15
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
17
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
35
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi