, valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā
Šodien svētki rajona kultūras darbiniekiem, tradicionāli – vēlā rudenī, novembra beigās, nu jau 11. gadu. Starp svētkiem, tāpat kā starp divām svētdienām, ir darbs. Un paveikts ir daudz.
Mēs visi ejam informācijas sabiedrības veidošanas virzienā, arī kultūras nozare. Informācija gadu no gada uzkrājas, tās kļūst arvien vairāk. Lai to sistematizētu, uzlabotu un piedāvātu cilvēkiem mūsdienīgus pakalpojumus, – muzejos, bibliotēkās, arhīvos ieviestas vienotas informāciju sistēmas, izveidoti krājumu kopkatalogi. Tieši šogad tika izstrādāta arī Latvijas kultūras institūciju digitālā kultūrkarte, kas noderēs gan tūristiem, gan ikvienam interesentam un ļaus vispusīgāk iepazīt un izzināt kultūras un mākslas pasauli, ļaus veiksmīgāk plānot Latvijas kultūrvides turpmāko attīstību. Cēsu rajonā kopā esam apzinājuši un iesnieguši informāciju par 311 objektiem, iestādēm, amatiermākslas kolektīviem. Tas prasīja pamatīgu darbu. Paldies visiem kultūras iestāžu vadītājiem, kas iesaistījās šajā procesā! Kultūrkartes 1. posms tika prezentēts septembrī, un nu tā publiski pieejama internetā.
Gads bijis nozīmīgiem pasākumiem un notikumiem bagāts – Cēsīm 800 gades svinības, kurās piedalīties tika aicināts ikviens rajona amatiermākslas kolektīvs, tautas lietišķās mākslas meistari, brīvprātīgie, šie bija svētki, kurus svinēja ikviens pilsētas un rajona iedzīvotājs un Cēsu vārds izskanēja visā Latvijā (un ne tikai). Vērienīgi atzīmēta arī Straupes 800 gadu jubileja ar vispusīgi sagatavotu kultūras programmas piedāvājumu. Īpaši pārdomāti 13. Piebalgas novada kultūras svētki Kaives pagastā, tiem pošoties, daudz domāts par kultūrvides veidošanu, proti, uzbūvēta estrāde, sakopts parks, atklāts desmit ozolkoka skulptūru dārzs, ko veidoja starptautiskā koktēlniecības simpozija ”Koks un cirvis” dalībnieki – mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Somijas. Ir apbrīnas vērta šīs nelielās pašvaldības un kultūras darbinieku iniciatīva un uzdrīkstēšanās. Prieks par to, ka ir nodoms ideju turpināt, proti, nākamvasar īstenot projektu ”Koks un zeme”, iecerēts izgatavot skulptūras no zemes un tās apzaļumot.
Šogad realizēts izcils ilgtermiņa projekts, pie kura strādāts no 2003.gada – ”Cēsu novada tautas tērps”, izgatavoti 25 Cēsu un novada vēsturiski izpētīti tautas tērpu komplekti. Projekta koordinatore D.Kupče šajā projektā pratusi iesaistīt gan rajona tautas lietišķās mākslas meistarus, gan citus profesionālus speciālistus. Izstāde tika atklāta jūlijā Cēsu 800 gades svētku ietvaros. Padarītais nozīmīgs ne tikai mūsu rajonam, bet arī valstij. Ar v/a ”Tautas mākslas centrs” notikušas sarunas par šo darbu atspoguļojumu, izdodot grāmatu.
Savukārt kultūras biedrība ”Harmonija” izdevusi mums visiem tik nozīmīgo un noderīgo grāmatu ”Cēsu hronika”, veltītu Cēsu 800 gadei.
Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki nopietni strādājuši un veiksmīgi organizējuši divas starptautiskas konferences, – aprīlī „Quo vadis, Cēsis”, jūnijā – ”Atgūstot mūsu atmiņu: zudušie cilvēku stāsti par padomju deportācijām Latvijā”, kā arī augustā 3.starptautisko simpoziju par Latvijas pasta vēsturi.
Pirmo reizi vēsturē notika Latvijas bibliotēku akreditācija, kurā komisija ļoti augstu novērtēja Cēsu centrālās bibliotēkas darbu, piešķirot tai reģiona galvenās bibliotēkas statusu. Mēs ar to lepojamies!
A.Kalniņa mūzikas vidusskola atzīmēja 80 gadu jubileju. Kā nozīmīgs notikums atzīmējams skolas stīgu orķestra un Ahimas mūzikas skolu audzēkņu apvienotā orķestra koncerts A.Riekstiņa vadībā Cēsu 800 gades svinībās, bet Cēsu mākslas skolas audzēkņi un skolotāji pieredzi ieguva radošajā nometnē Somijā. Cēsu kultūras centra darbinieku un amatiermākslas kolektīvu darbība šajā sezonā vistiešākā veidā bija saistīta ar gatavošanos Cēsu 800. jubilejai.
Mārsnēnu tautas nams nosvinēja 70 gadu jubileju un nu var lepoties ar atjaunotu skatuvi, savukārt Priekuļos oficiāli nodots ekspluatācijā pagasta kultūras nams, iegādātas skaņu un gaismu aparatūras, un kultūras dzīve veidojas un atjaunojas ar vērienu.
Emocionāli un pārdomāti bijuši vairāki amatiermākslas kolektīvu jubilejas sarīkojumi, kurus pašas pašvaldības uzskata par gada nozīmīgāko notikumu – Dzērbenē vecākās paaudzes deju kolektīvam ”Juveris”-40 , Līgatnes pagasta korim – 20 un deju kolektīvam ”Zeperi”-5, Skujenes jauniešu deju kolektīvam 15, Inešu vokālajam ansamblim- 5. Savukārt Raunā pēc ilgu gadu pārtraukuma darbu sācis pagasta koris.
Amatas novadā izdevies tautas mākslas kolektīvu brīvdabas uzvedums „Vella kapi” un Drabešos „3×3 nometne”. Jaunpiebalgā aizsākta jauna tradīcija, pirmo reizi veiksmīgi tika rīkota izstāde – gadatirgus ”Izvēlies Piebalgu”, ir iecere to rīkot katru gadu. Savukārt taurenieši kopā aicināja visus piebaldzēnus, lai vasarā vienu dienu veltītu veselībai un kultūrai, gan izzinot senus noslēpumus, gan teātri spēlējot un lustējoties. Vecpiebalgas ikgadējie pagasta svētki šogad īpaši ar starptautisko ratiņu simpoziju ”Ripo, ratiņ, ripo, vecais draugs”. Raiskumā arī šogad notika mūzikas svētki – mazā Šubertiāde, kurā dzied Nacionālās operas solisti, bet Zosēnu pagasta ļaudis var lepoties par savdabīgu dāvanu – komponists J.Karlsons tiem dāvāja ”Ziemassvētku kantātes” atskaņojumu, kuru izpildīja koris ar pašu autoru pie klavierēm.
Vaivēnieši lepojas ar novadnieku, izcilu personību, mākslinieku, kultūras darbinieku, rakstnieku – Valdi Čukuru, tādēļ arī viņa jubilejas pasākums un grāmatas ”Laime ir dzīvot” atvēršanas svētki bijis ievērojamākais notikums. Nītaures pagasta amatierteātris februārī ar J.Jurkāna izrādi ”Vistas” ieguvis 1.vietu Latvijas konkursā ”Gada izrāde”, bet Liepas teātra kopa „Krams” gada izrādes titulu ieguva mūsu rajona skatē. Visu jau nav iespējams pieminēt! Prieks par tām kultūras iestādēm, kuras veido stabilas un ilglaicīgas tradīcijas.
Tiešām bagāts gads, neskatoties uz grūtībām, neņemot vērā to, ka dažkārt prātojam, ka ir tāds savāds laikmets, ka šis laiks nav žēlotājs, bet gan tirgū gājējs, ka bieži aizmirstas mums sirdsvaloda un aizmirsies ir arī Dievpalīgs…,ka dažkārt senais sauklis ”māksla pieder tautai” šodien skan ”māksla pieder naudai”. Diemžēl, jo ne visi finansiālu apstākļu dēļ var baudīt augstvērtīgu un profesionālu mākslu. Un tomēr es aicinu negausties un ticēt , ka kultūra un māksla pieder garam un lai mums kopā izdodas to noturēt! Ne vienmēr tie, kam daudz dots, ir laimīgi, arī daudz zināt nav tas pats, kas daudz just, redzēt, pārdzīvot, reizēm sirdi atveldzē kāds nenozīmīgs sīkums – mazs taurenis nolaižas uz pleca – tik viegls, trausls un priecīgs, un mums kļūst gaiši. Tādēļ novēlu ikvienam – siltas un dzirdīgas sirdis, lielas un atvērtas dvēseles, kur nav vietas lepnībai, augstprātībai un skaudībai.
Un cerēsim, ka īstenosies 7.novembrī deklarācijā par Ministru kabinetu izvirzītie uzdevumi – izveidot nemateriālā kultūras mantojuma reģistru un saglabāt Latvijas novadu tradīciju daudzveidību un savdabību, veicināt Latvijas kultūrvēsturisko dievnamu atjaunošanu, izveidot Latviju par Baltijas reģiona kultūras centru, uzbūvēt piecas koncertzāles novados (cerams, ka viena no tām tomēr būs Cēsīs!), ka izdosies atjaunot Meža parka lielo estrādi un 2008. gadā vispārējos latviešu Dziesmu svētkos to varēs atklāt, ka beidzot tiks labota kļūda, atjaunojot obligātu mūzikas mācību vispārizglītojošās skolās un veicinot kordziedāšanas tradīciju nostiprināšanu, ka būs Nacionālā bibliotēka, bet esošajās notiks infrastruktūras renovācija, modernizācija, ka kultūras darbinieki saņems adekvātu atalgojumu. Un visbeidzot – tiks strādāts, lai veidotu sabiedrības izpratni par kultūru kā zināšanu un ekonomikas sastāvdaļu, laužot stereotipu par kultūras patērējošo aspektu.
Man šķiet, nav spēcīgāku vārdu par sen zināmajiem – Ticība. Cerība. Mīlestība. To novēlu mums visiem, tad arī viss izdosies! Un , protams, stipru veselību un atbalstu savās ģimenēs!
Komentāri