Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Stacija – nekādu cerību!?

Druva
10:18
11.02.2014
16

Uz autobusu pieturu abas atnācām laikus, jo ļoti baidījāmies to nokavēt. Ciematā mums tā arī pateica – autobusi te kursē reti, dažu dienu tikai viens.

Ilgi stāvējām vientuļajā pieturā un ar lielu atvieglojumu ieraudzījām, ka autobuss tuvojas. Mums bija svarīgi laikus nonākt dzelzceļa stacijā. Nobraukušas 70 kilometrus pa grantētu, ne visai labi uzturētu ceļu, ar lielu atvieglojumu izkāpām pilsētā. Ļoti cerējām saņemt elementārākos pakalpojumus, kas tik ļoti vajadzīgi braucējiem. Vispirms tualete, pēc tam ūdens un visbeidzot iespēja uz brīdi atbrīvoties no smagās somas.

Staciju peroni nekur nav mājīgi. Nogurumu un stresu var mazināt tikai pieklājīgi, kaut vai askētiski iekārtotas telpas, bet šis nebija tas gadījums. Pelēkās, nopluskātās telpas neviesa uzticību un nedeva iespēju pat pieklājīgi kaut kur atstutēt ceļasomu. Tās dažas sēdvietas jau bija aizņemtas. Aiz katra ienācēja skaļi aizcirtās durvis, liekot sarauties. Par to, ka tuvumā varētu dabūt ūdeni, nebija nekādu cerību. Vai tā maz ir pilsēta, kurā esam nokļuvušas? Bet tualete bija jāatrod! Ne stacijā, ne līdzās nekas neliecināja par tās esamību. Jābūt taču! Ierosināju ceļabiedrei ievilkt gaisu, gan jau mūsu deguni parādīs. Tiešām! Smaka mūs atveda uz ceļiniekiem tik nepieciešamo vietu. Pēc tam krietna saņemšanās, lai dotos tajā iekšā, bet citas iespējas nebija. Vilciena gaidīšanu šajā pilsētā atceros visspilgtāk, pārējais sen pagaisis no atmiņas.

Ja tev, lasītāj, šis stāsts saistās ar Cēsu staciju, kurā tu biji vakar, pirms gada, pirms desmit gadiem, tad man nav ko iebilst. Tā tas šajā pilsētā ir tagad un bijis gadiem. Bet šoreiz es neaprakstīju Cēsu staciju, bet kādu

staciju Sibīrijā – pilsētā, kurā pabiju pirms pieciem gadiem.

Brīdī, kad tapa mans šīsdienas raksts, redakcijā atskanēja zvans, un tas mainīja manu ieceri. Savu secinājumu vietā citēju šī rīta sarunu: “Jums zvana Viktorija, “Druvas” abonētāja Rīgā. Cēsīs vairs nedzīvoju, tur nav vairs palicis neviens mans radinieks, tāpēc autobusu atpakaļ uz Rīgu nākas gaidīt Cēsu stacijā. Šoreiz biju spiesta gaidīt divas stundas. Ārā bija tik auksts! Cilvēki stacijas ēkā nāca sarāvušies. Telpas nekurinātas – tāpēc stāvēja un sala kā veci, tā jauni cilvēki ar maziem bērniem. Zvanu tāpēc, lai jūs uzrakstītu avīzē, ko tagad teikšu. Tik ilgus gadus pilsētas mērs bija Šķenders, un neko Cēsīs šīs lietas labā neizdarīja! Stacijā nav siltuma, nav tualetes – kaut kāda uzpļeckāta aiz stacijas laukuma. Tieši viņš pirms gadiem aicināja balsot par Tautas partiju, Cēsīm solīja nezin ko. Tagad pilsētas mērs ir Rozenbergs, bet vai Cēsīs kādreiz būs tāda stacija kā Siguldā?” Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
24

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
60
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
31

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
29

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
31

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
18
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
19
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
18
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
37
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi