Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Solījumi veselības aprūpē

Druva
10:13
19.08.2014
5

Kas notiks veselības aprūpē, ir viens no jautājumiem, kas vēlētājus interesē visvairāk. Protams, visi 13 kandidātu saraksti sola, ka kaut kas (vai pat ļoti daudz) tiks darīts. Skatoties pēc kārtas visu sarakstu īsajās programmās, solījumi brīžiem ir pat ļoti krāšņi: “Mēs vairs neesam gatavi samierināties ar dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē. Garas rindas pēc dzīvībai svarīgiem pakalpojumiem un nepieciešamība par to piemaksāt padara sistēmu necilvēcīgu.(..) katrs iedzīvotājs būs apdrošināts ar uzticamu un valsts apmaksātu polisi, kas nekavējoties nodrošinās galvenos veselības aprūpes pakalpojumus un zāles. Pensionāriem un bērniem valsts nopirks polisi ar plašāku apdrošināto pakalpojumu klāstu. Tas valstij nemaksās dārgāk, kā jau šobrīd maksājam, toties ikviens iegūs drošības sajūtu – ja saslims, tad uz veselības aprūpes sistēmu varēs paļauties. Arī veselības aprūpes sistēmas darbinieku algas palielināsies.” Labi skan arī citas partijas solījums: “Visiem pieejami bezmaksas minimālie medicīnas pakalpojumi. Valsts kontrole pār medikamentu cenām, medikamentu ražošanu, iepirkšanu un realizēšanu.” Jāteic, ka līdz šim neviens no šo partiju deputāta kandidātiem neko par veselības aprūpi nav paudis, nav apliecinājis zināšanas šajā jomā, nav rādījis izmaksu aprēķinus, bet šie jaukie solījumi maksā milzu naudu. Turklāt šobrīd joprojām ir visai nenopietni runāt par valsts garantētiem minimālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo nevienā Latvijas likumā nav definēts, kas tas ir. Minimālie veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas izpratnē var būt tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet varbūt tie ir arī vēl kādi citi pakalpojumi. Līdz šim valsts apmaksātais pakalpojumu grozs ir bijis atkarīgs nevis no likuma, bet no budžeta un pie varas esošo partiju izpratnes par šo jautājumu. Ja runājam par zāļu ražošanu, tad vienotas prasības (standarti) ir visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt zāļu iepirkumu procedūra Latvijā tiešām varētu būt caurspīdīgāka un vairāk kontrolēta.

Kāda no partijām solās izmantot pieejamo Eiropas Savienības līdzfinansējumu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nodrošināšanai, primāri atbalstot pasākumus, kuri vērsti pret mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru, neveselīgiem uztura paradumiem, tabakas, narkotiku un alkohola lietošanu. Jāteic, ka Eiropas fondu izmantošanas noteikumi nākamajos septiņos gados ir ļoti konkrēti un to finansējumu var izmantot tikai noteiktām programmām. Pat ja partija, kura sola veselības aprūpē izmantot ES fondu naudu, nokļūtu pie varas ar absolūto deputātu vairākumu, viena pati sastādītu valdību un diktētu noteikumus Saeimā, tā nevarētu mainīt jau apstiprināto Eiropas fondu naudas izmantošanas kārtību.

Vairākas partijas sola arī paaugstināt algas veselības aprūpē strādājošajiem, bet nav ne mazāko norāžu, kur un kā tam tiks atrasti līdzekļi. Ir arī skaidrs, ka pacientu līdzmaksājumam būtu jāsamazinās, jo Eiropā veselības aprūpes finansējuma sadalījums starp publisko (nodokļu) un privāto ir aptuveni 80 – 90 publiskā un 10-20 procenti privātā finansējuma, bet Latvijā šis sadalījums ir aptuveni 60:40. Turklāt vienlīdz svarīgs ir ne tikai finansējuma kopējais apjoms veselības aprūpē, bet arī tas, cik racionāli un mērķtiecīgi tas tiek izmantots. Diemžēl partiju priekšvēlēšanu programmās ir daudz skaistu, arī vajadzīgu un pareizu solījumu, bet nav minēts, kur ņemt naudu. Vēl jāpiebilst, ka partijas labprāt nosauc savu Ministru prezidenta kandidātu, bet jautājumā par veselības ministru valda liels klusums, ir izskanējuši tikai divi uzvārdi (Ilze Viņķele no “Vienotības” un Gundars Daudze no ZZS), bet tos nav nosaukusi viņu partija, šie cilvēki paši ir pauduši, ka pēc vēlēšanām varētu ieņemt veselības ministra amatu. Drīz deputātu kandidāti sāks tikties ar vēlētājiem un stāstīt par iecerētajiem darbiem, tādēļ vēlētājiem būtu gluži vietā pajautāt, kurš ir partijas nolūkotais veselības ministra amata kandidāts un kur partija plāno atrast naudu veselības aprūpei. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pagaidām vairāk bažu un neskaidrības

13:16
11.11.2024
12

Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs. Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. […]

Viss apkārt jaucas

13:18
09.11.2024
7

Svētdien Mārtiņi. Gada ritumā tie iezīmē    rudens beigas un ziemas sākumu. Saimnieciskais gads laukos, arī veļu laiks beidzies, var svinēt. Vispirms līdz Ziemassvētkiem, tad Jaunajam gadam un Meteņiem. Tas ir laiks, kad iet budēļos. Bet daudzi jo daudzi jau izmaskojās Halovīnā. Tad vienkāršāk, aizej, veikalā nopērc tērpu, masku vai krāsu sejai un vari doties […]

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
29
1

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
28

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
37

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Par uzticēšanos

10:44
03.11.2024
34

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas. Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
17
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
14
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
3
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi