Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Skola jākavē paraksta dēļ

Anda Dzenža
09:32
03.05.2017
16

Pirmā pases iegūšana laukos dzīvojošam jaunietim izmaksā krietni dārgāk par noteikto valsts nodevu – to uzzinu no 15 gadus jauna skolēna, kurš nesen kārtojis personu apliecinošo dokumentu, lai mācību gada izskaņā būtu tiesīgs doties skolas organizētā braucienā uz ārzemēm. Viņa stāsts atklāj, ka cenrādī uzrādītajiem 14,23 eiro nākas pieskaitīt arī divas kavētas skolas dienas un ceļa izdevumus (šajā gadījumā 12 eiro), jo ceļš uz Cēsīm, kur atrodas tuvākā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, mērojams ar sabiedrisko transportu. Tā kā puisis dzīvo novadā, kur sabiedriskais transports kursē vien rītā un vakarā, pilsētā nācies nelietderīgi pavadīt visu die­nu. Bet kuram gan tas rūp? Vien vecākiem jā­raksta kavējuma attaisnojošas zīmes, bet audzēknim nokavētie pārbaudes darbi jākārto pēc stun­dām.

Neviens nestrīdas – tik svarīgā procesā kārtībai jābūt. Taču tajā varētu vairāk padomāt arī par pil­soņu ērtībām, gadījumu izvērtējot pēc apstākļiem. Patlaban nekādas atkāpes nav pat tad, ja pasi pusaudzis dodas kārtot reizē ar māti, kā šajā gadījumā. Kad dokumenti abiem bijuši gatavi, māte devusies tiem pakaļ. Līdz ar savu cerējusi dabūt arī nepiln­ga­dīgā dēla pasi. Taču viņai tas liegts. Kārtība jāievēro, un katram pašam jāierodas pēc sava personu apliecinošā dokumenta. Kad jaunietis izbrīvējis dienu un tai aizbraucis pakaļ, izrādījies, lai pasi dabūtu, bija vajadzīgs uz­gaidīt vien dažas minūtes un par tās saņemšanu uzlikt vienu parakstu.

Situācija raisa pārdomas, vai tie­šām šādos gadījumos miesīga māte nevar saņemt dokumentu sa­va nepilngadīgā dēla vietā? Kas gan slikts būtu noticis, ja parakstījusies būtu māte? Vai tiešām valsts pret saviem pilsoņiem ir tik aizdomīga un, līdzībās runājot, pat māti uzskata par vilku, kuram nevar uzticēt aitu. Pro­tams, ir lietas un procesi, kuros ak­li jāseko likuma burtam, jo citādi nedrīkst, bet ikdienā gadās situācijas, kad būtu tikai cilvēcīgi, ja ierēdņi būtu tiesīgi pieļaut pre­timnākšanu.

Cik nav dzirdēta viena no Kon­­fūcija atziņām, ka dzīve patiesībā ir ļoti vienkārša, taču mēs tiecamies to sarežģīt. Apraks­tī­tais ir viens no piemēriem, kā to darām. Vai viena paraksta uzlikšana tiešām ir svarīgāka par veselu mācību dienu, kas izglīto jauno pilsoni?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
22

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
55
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
30

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
28

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
30

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
8
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
10
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
16
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
34
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi