Svētdiena, 18. maijs
Vārda dienas: Inese, Inesis, Ēriks

Šis stāsts nav par kultūras galvaspilsētu

Jānis Gabrāns
08:46
28.07.2021
16

Arī otrajā pieteikšanās reizē Cēsu iešana uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu beidzās pusceļā.

Kā rakstīts, šogad uz titulu pretendēja deviņas Latvijas pilsētas: Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Lie­pāja, Ogre un Valmiera. Starp­tautiskā žūrija lēma, ka uz otro kārtu tiek virzītas četras valstspilsētas: Daugavpils, Jūrmala, Lie­pāja un Valmiera.

“Druva” uzrunāja divus Cēsu darba grupas pārstāvjus par to, kas secināts, uzzinot lēmumu.

Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas darba grupas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis atzīst, ka secinājumi joprojām tikai minējumu līmenī, jo žūrijas slēdziens nav saņemts: “Man liktos saprotami, ka tas tiktu saņemts reizē ar žūrijas paziņojumu, kuras pilsētas tikušas tālāk. Citādi sāk rasties domas, ka žūrija cenšas slēdzienu pielāgot paziņotajiem rezultātiem. Ja tevi izraida no klases un tu zini par ko, ir daudz vieglāk, bet, ja nezini iemeslu, – sajūta nav patīkama.

Neatbildētu jautājumu daudz. Kāpēc tikai lielās pilsētas? Kā vērtēts mūsu programmas piedāvājums, vai uztverts tas, ko esam tajā ielikuši? Tāpat gribētu saprast, vai žūrijas komisijas vērtēja sagatavošanās procesu. Jau­tājumu daudz, bet, vai slēdziens sniegs visas atbildes, nav zināms, pieļauju, ka daži jautājumi paliks neatbildēti.”

Kad cēsnieki prezentēja savu piedāvājumu, kāda žūrijas pārstāve jautājusi, kāpēc pieteikumā runā par nākotni, bet ne par kultūrvēsturisko mantojumu. “Tas mani ļoti pārsteidza,” norāda A. Egliņš – Eglītis. “Nācās žūrijai norādīt, ka viņi laikam nav pamanījuši pieteikuma grāmatā ļoti daudz iekļauto par kultūrvēsturisko mantojumu, jau sākot no Livonijas laikiem, un, galu galā, pieteikumu prezentējām no viduslaiku pils Mestra zāles. Kur vēl vairāk kultūrvēsturiskā mantojuma! Visa mūsu pieteikuma koncepcija bija veidota, skatoties no vēstures nākotnē. Tas lika aizdomāties, vai žūrijas locekle, kas jautāja, vispār ir iepazinusies ar mūsu piedāvājumu.”

Šis ceļš noslēdzies, pieteikumu grāmata izstrādāta, kultūras programma sagatavota. Ko tālāk? A. Egliņš – Eglītis norāda, ka līdz rudenim pašvaldībā tikšot skaidrībā, kā programmu īstenot līdz 2027.gadam, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tā netiks nolikta atvilktnē: “Finansējums, iespējams, nebūs tik liels kā tad, ja Cēsis būtu Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet pašreizējā situācijā mums arī nevajag tik vērienīgu pasākumu. Daudzas labas lietas var izdarīt arī ar mazāku finansējumu, izmantojot pārdomātus sadarbības modeļus. Katrā ziņā ļoti daudz var paveikt neatkarīgi no tā, ir uzvarētāju lauru vainags vai nav.

Ieguvumu no šī procesa daudz. Attīstīts plašs starptautisko kontaktu tīkls, kas lieti noderēs jaunu starptautisku projektu sagatavošanai. Viens no tādiem jau atbalstīts, sāksies septembrī. Tas ir projekts kopā ar Vācijas pilsētu Hemnicu, kas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2025.gadā, un Timišoaru Rumānijā, kam šis tituls būs 2023.gadā.

Lielākais prieks šajā procesā, ka viss tapa pašu spēkiem, nepērkot pakalpojumu no malas. Man prieks par cēsniekiem un visiem, kam Cēsis sirdī, kuru iesaiste šajā procesā bija nenovērtējama un jūtama visā pieteikuma izstrādes laikā.”

Inga Cipe, viena no darba grupas komandas, atzīst, ka cerība uz iekļūšanu otrajā kārtā bijusi, tāpēc rezultātu uzzināšana bijis nedaudz dīvains mirklis: “Lai gan jau prezentācijas laikā žūrijas jautājumi vedināja uz lielām pārdomām. Vai kādu no vērtētājiem vispār interesē kultūras programma vai tikai infrastruktūra? Ne­manīju, ka kādam no žūrijas būtu interese, kas pilsētā šajā gadā notiks kultūras jomā. Manuprāt, absurdākais, ka kultūras galvaspilsētu vērtē tikai uz papīra, ne reizi to neapciemojot klātienē. Man nav pārliecības, ka žūrija bija iepazinusies ar mūsu pieteikuma grāmatu. To visu pārdomājot, ir sajūta, ka šis stāsts nav par kultūras galvaspilsētu, bet par Eiropas interesēm. Tur ļoti daudz politikas un ļoti maz kultūras.

Var jau būt, ka bijām solīti priekšā laikam, netrāpījām šajā golfa bedrītē, aizsitām par tālu. Iespējams, mūsu koncepts bija par dziļu, jau rakstot bija sajūta, ka varbūt vajag nedaudz piezemēties, bet negribējās kaut kādu parastu pilsētas svētku konceptu. Gribējās paraudzīties uz kādu tāl­ejošāku mērķi, uz 22.gadsimtu, jo bērni turpina dzimt un mēs nestrādājam tikai 2027.gadam.
Ja runājam godīgi, man šis kronis – kultūras galvaspilsēta – neko neizsaka, jau nākamajā dienā pēc rezultātu paziņošanas bija sajūta, ka nogāzies viens liels slogs. Protams, gandarījumam par paveikto, tikšana tālāk nāktu par labu, bet patiesībā nav arī nožēlas. Jo nekas jau nav beidzies, visu to, ko bijām ieplānojuši, turpināsim darīt. Varbūt tas nebūs ar tik lielu vilkmi finansiālā ziņā, bet vai vienmēr ir jāizdabā prasībām? Nenolikt visu malā, tas tagad ir mūsu izaicinājums, un naudu, ko būtu iztērējuši, lai sagatavotos otrajai kārtai, varēsim izlietot, lai jau drīzumā sāktu realizēt pieteikuma grāmatā minētās ieceres, projektus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domāšana veicina garīgo attīstību

17:03
13.05.2025
31

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot […]

Gribi zināt vairāk? Meklē!

12:45
12.05.2025
32
1

Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot  domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par […]

Par kopīgo darbu

12:43
12.05.2025
27

Angļu rakstnieks un teologs Gilberts Kīts Čestertons (1874. – 1936.) savulaik rakstīja, ka Romu mīlēja ne jau tās diženuma dēļ, bet Roma kļuva dižena, pateicoties mīlestībai pret to. Ma­nuprāt, Čestertona rakstīto ir vērts atcerēties arī šodien. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām attieksme pret savu valsti nereti ir – “mēs un viņi”. Visticamāk, tā ir attieksme, […]

Nemainīgā Krievijas sabiedrība

16:35
07.05.2025
35
1

25.aprīlī publicētais Levadas Centra aptaujas pārskats liecina, ka Krievijas iedzīvotāju noskaņojums aizvien uzlabojas. Aptauja veikta no 17. līdz 23. aprīlim, kopumā 82 procenti aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir brīnišķīgs vai arī mierīgs un līdzsvarots noskaņojums. Visvairāk pozitīvu atbilžu ir gados jaunākajiem – tā domā 90 procenti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadu vecumam. Vismazāk […]

Koru kari vai dziedāšanas prieks

16:33
07.05.2025
664

Svētku dienās televīzijā izskanēja pēdējais ceturtās sezonas “Koru kari” raidījums. Lai gan šoreiz neviens koris nepārstāvēja Cēsis, iepriekšējās sezonās par skanīgākā kora titulu cīnījās arī mūspuses kolektīvi. 2009. gadā mūziķis Ingus Ulmanis līdz ceturtajam raidījumam aizveda Cēsu Balto kori, 2013. gadā, šova trešajā sezonā, Marta Kristiāna Kalniņa vadītais Cēsu Karmīnsarkanā karoga koris iekļuva finālā. Starp […]

Vērtības nav pašsaprotamas. Tas jāsargā

16:21
30.04.2025
35

35 gadi – daudz vai maz? Katram sava mēraukla. Bet viens gan skaidrs, atjaunotajā Latvijas valstī izaugusi paaudze, kas nekad nav piedzīvojusi vārda brīvības ierobežošanu. Varbūt pat pretēji – saviem izteikumiem neviens vairs neseko, kā teikt, mutes brūķēšana, ar to visvairāk domājot ierakstus visdažādākajās interneta platformās, ir ikdiena. Apvainot kādu, paņirgt arī par nopietnām lietām […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
68
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
26
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
50
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
48
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi