Otrdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Satrauc jaunas prasības

Druva
10:49
28.01.2014
21

Kūpināta gaļa ir tradicionāls produkts. Vai benzopirēna normas to izskaudīs? No 1. septembra gaļas un zivju kūpināšanā gan nebūs aizliegts izmantot koksni, taču ražotājiem būs jāievēro jauna – samazinātā benzopirēna norma kūpinātajā gaļā un zivīs, kā arī to produktos. No septembra atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem līdz diviem mikrogramiem kilogramā. Arī benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa krietni samazināsies.

Zemkopības ministrija skaidro, ka šādas normas pieņemtas jau 2011.gadā un to ieviešanai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, kas beidzas šā gada septembrī. Tiek lēsts, ka šādu izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku, jo benzopirēnu, kas rodas gaļas un zivju kūpināšanas laikā, zinātnieki atzinuši par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu, ja tas tiek uzņemts lielās devās.

Mājražotāji šādas prasības uzskata galvenokārt par veidu, kā samazināt mājražošanas apjomus. Viesturs Skujiņš no Amatas novada Amatas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Kaļļi” saka: “Manuprāt, tas ir absurds un tiešākajā veidā lielveikalu lobēšana. Kādam jau tas būs izdevīgi. Visu laiku esam kūpinājuši gaļu, izmantojot alkšņa malku. Cilvēki vienmēr ēduši kūpinātu gaļu, daudzi mājās to paši arī kūpina. Tad jau mums būs jāražo sutināta, ne kūpināta gaļa. Vai tad labāk būs pirkt mākslīgos tā sauktos kūpinājumus veikalā? Taču esam pārdzīvojuši dažādus laikus, arī šajā situācijā mēģināsim tikt galā. Par citu tehnoloģiju ieviešanu nedomāju. Turpināšu kūpināšanā izmantot koksni. Būs jārēķinās ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm par benzopirēna klātbūtni produktos, kura pieļaujamais procents būs gaužām niecīgs. Reti kurš varēs nokūpināt gaļu, kas atbilst šādām prasībām. Pieļauju, ka cilvēki turpinās pirkt žāvējumus, taču, iespējams – būs sabiedrības daļa, kuru ažiotāža ietekmēs.”

Līdzīgi domā arī Jānis Tučs no Pārgaujas novada Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari”. Par alternatīvu viņš atzīst pievēršanos jaunām ražošanas tehnoloģijām, tiesa, kādas tās varētu būt, vēl esot grūti spriest. “Ar šādiem ierobežojumiem mūs grib “nospiest”. Kā tad varēs citā veidā žāvēt, kas veiks eksperimentus, lai piedāvātu citus variantus, kā to darīt? Lai gaļu kūpinātu, jānodrošina atbilstoša temperatūra. Tāpat kā visi tradicionālie mājražotāji, mēs kurināmajam izmantojam malku, taču ir dzirdēts, ka citviet lieto arī granulas. Ja tas tā tiek darīts, tad jāmaina iekārtas vai jāpārbūvē krāsns. Pagaidām tas nešķiet reāli. Tie, kas pievērsušies mājražošanai, taču ir ieguldījuši lielus līdzekļus. Turklāt, vai kāds vispār apzinās, cik maksā laboratoriskie izmeklējumi? Sākām žāvēt vistas. Aizsūtījām paraugus uz laboratoriju, kur par vienu izmeklējumu maksājām krietnu summu. Ja sāksim eksperimentēt ar gaļas kūpināšanu, lai pielāgotos jaunajām prasībām, tad par analīzēm vien nevarēsim samaksāt. Tas nogremdēs kā gaļas, tā zivju kūpinātājus. Tiesa, līdz šim varējām lepoties ar savu produkciju, ar garšu un smaržu, kas raksturīga tikai īstiem mājražojumiem. Daudzi, kas devušiem prom no Latvijas, bieži vien ir līdzi ņēmuši vietējos žāvējumus,” izsakās J.Tučs.

Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka šādā situācijā mājražotājiem visdrīzāk nāksies pārskatīt ražošanas tehnoloģija. “Varianti var būt dažādi. Katram pašam būs jāmeklē iespējas, kā pielāgoties likumdošanas prasībām. To var panākt eksperimentējot, testējot produktu. Jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķiem ražotājiem kūpinājumos ir pārāk augsts benzopirēna procents, taču tas nenozīmē, ka viņam nav iespēju kaut ko pamainīt ražošanas procesā. Skaidrs, ka ražotājiem pašiem jāpārbauda savas produkcijas atbilstība prasībām, kā arī to darīs mūsu dienests. Riska grupā varētu būt tie kūpinājumi, kuriem jau ar aci redzams, ka produkts ir pārāk tumšs,” “Druvai” norāda PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietniece Linda Uglanova.

Jāpiebilst, ka medijos jau izskanējuši cilvēku ierosinājumi noteikt kūpinājumus par akcīzes preci, lai par to kaitīgumu veselībai un vēlmi lietot vai nelietot izlemj paši patērētāji. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
43
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
26

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
24

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
22

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
27

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
21
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
23
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
39
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
46
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi