Cēsu domes atbilde uz biedrības „Nenojauc” atklāto vēstuli (publicēta 17. oktobra numurā)
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders saņēmis biedrības „Nenojauc” atklātu vēstuli. Tajā pausts protests pret ēkas Pils ielā 4 rekonstrukciju un apgalvots, ka ēka tiek barbariski nojaukta, tādējādi neatgriezeniski noplicinot Cēsu vecpilsētu.
Lai izvērtētu vēstulē minētos apgalvojumus, domes priekšsēdētājs 23.oktobrī aicināja uz sarunu būvvaldes, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, pasūtītāju pārstāvjus, projektētājus, celtniekus un darbu uzraugus. Pils ielas 4. nama rekonstrukcijas projektu realizē uzņēmums „Cēsu nami”, projektu ir apstiprinājusi Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Gints Šķenders: – Zinu, ka darbi Pils ielas 4.namā notiek saskaņā ar projektu, kuru ir apstiprinājusi arī Pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tāpēc vaicāju – cik pamatoti ir apgalvojumi, ka notiek barbariska nama nojaukšana un vecpilsētas ansambļa iznīcināšana?
Jānis Zlaugotnis, Cēsu domes būvvaldes vadītājs: -Pils ielas 4. nama īpašnieki ir izpildījuši visus vēsturiskas ēkas rekonstrukcijai nepieciešamos procesuālos nosacījumus. Veikts tehniskais novērtējums, speciālisti konstatēja, ka ēkas tehniskais nolietojums 2005.gada oktobrī bija 70,3%. Nams ir avārijas stāvoklī, tāpēc tas jānojauc un jāatjauno atbilstoši projektam. Iepriekšējie Pils ielas 4. nama īpašnieki ēkas saglabāšanā līdzekļus neieguldīja, tā ilgus gadus stāvēja neapsaimniekota un pakļauta laika apstākļu un citām ietekmēm. Tāpēc jau 2005.gadā eksperti secināja, ka ēka ir jānorobežo, jo uzturēties tās tuvumā ir bīstami.
Tagadējie īpašnieki veikuši arī ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kurā fiksētas visas vērtīgās un saglabājamās detaļas. Veikta arī objekta vēsturiskā izpēte. Pagājušā gada maijā Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija apstiprināja Pils ielas 4. nama rekonstrukcijas skiču projektu. Jūnijā šo projektu apstiprināja arī domes būvvalde. Pēc tam tika izstrādāts tehniskais projekts, ko inspekcijā un būvvaldē saskaņoja 2007.gada nogalē. Šogad SIA „Cel Tik” iesniedza būvvaldei darbu veikšanas projektu. Tā ka ir pieņemti un saskaņoti visi nepieciešamie dokumenti Pils ielas 4. nama rekonstrukcijas veikšanai. Būvvaldei nav pretenziju pret ēkas īpašniekiem.
Dace Ķibilda, kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore: – Pieminekļu inspekcija izsniegusi atļauju darbu veikšanai, un tajā detalizēti uzskaitītas saglabājamās detaļas. Projektā bija paredzēts saglabāt pagrabu, taču tas ir sagruvis. Būvnieki man paskaidroja, ka pagraba velve bija daļēji iegruvusi, tā tika pabalstīta, taču nama demontāžas laikā tai uzkrita starpsienas konstrukcija un velve sagruva. Projektētāji iesnieguši pieminekļu inspekcijā lūgumu atļaut nojaukt pagraba velvi un arī Pils ielas fasādes sienu, jo tā nav nestspējīga.
Esam apsekojuši arī, kādā stāvoklī ir saglabātās nojauktā koka erkera konstrukcijas. Logi, durvis, jumtiņa virs ieejas konstrukcijas ir saglabātas, atbilstoši numurētas un novietotas noliktavā. Izņemot pagraba velves iegrūšanu, man nav ko pārmest celtniekiem.
Gints Šķenders: – Es kā celtnieks nesaskatu jēgu prasībā saglabāt fasādes sienu, ja to ir paredzēts siltināt no ārpuses. Avārijas stāvoklī esošu konstrukciju, kurā, iespējams, ir brants, iepakos termosā, tad pēc dažiem gadiem uz tādas sienas sāks sēnes augt!
Aija Arāja, būvuzraudze: – Pirms darbu uzsākšanas rūpīgi apsekojām objektu, fasādes siena jau tad bija viscaur saplaisājusi un nedroša. Nepiekrītu apgalvojumiem, ka celtnieki ir sabojājuši fasādes sienu demontāžas procesā. Avārijas stāvoklī tā bija jau pirms darbu sākšanas, esam to fiksējuši fotogrāfijās. Izsaucu ekspertus, lai viņi veic tehnisko izpēti un dod slēdzienu. Eksperti secināja, ka siena ir steidzami jānojauc, jo tā ir bīstama.
Gunta Aukmane, arhitekte: – Es arī uzskatu, ka fasādes siena jānojauc, jo nav jēgas saglabāt izdrupušu, bīstamu konstrukciju, kuru vēl ir paredzēts siltināt no ārpuses. Tāpēc iesniedzām pieminekļu inspekcijai lūgumu atļaut nojaukt fasādes sienu un pagraba velvi. Visas vērtīgās detaļas no šī objekta ir demontētas un novietotas glabāšanā. Juris Belasovs, „Cēsu namu” pārstāvis: – Mums ir tikai viens lūgums, lai pieminekļu inspekcija ātrāk pieņemtu lēmumu par fasādes sienas nojaukšanu. Situācija tiešām ir bīstama, siena var sagrūt, un tad būs jāmeklē vainīgie. Tuvākajā laikā veiksim saglabāto koka oriģinālkonstrukciju revīziju, lai izvērtētu iespējas tās izmantot atkārtoti.
Jānis Gruntmanis, būvfirmas „Cel Tik” vadītājs: – Darbi objektā ir apturēti, gaidām pieminekļu inspekcijas lēmumu. Bīstamā siena no ielas puses tiek balstīta ar stutēm, no pagalma puses objekts ir nožogots un apsargāts.
Gints Šķenders: – Klausoties runātājos, pārliecinos, ka visi esam par Cēsu vecpilsētas saglabāšanu, jautājums ir tikai, kā varam to izdarīt praktiski. Ja privātais investors gatavs ieguldīt ievērojamus līdzekļus, kā namā Pils ielā 4, lai atjaunotu grūstošu ēku, turklāt projekts ir ilgi un rūpīgi vērtēts un apstiprināts visās atbildīgajās institūcijās, tad kāds pamats ir pārmest un dēvēt šo darbu par barbarisku un nepieļaujamu?
Pašvaldība sakārto vecpilsētas infrastruktūru, noslēgumam tuvojas Rožu laukuma labiekārtošana. Lielākai daļai vecpilsētas namu ir privāti īpašnieki. Ēkas tiek pirktas un pārdotas, bet tikai daži īpašnieki spēj investēt ievērojamus līdzekļus ēku atjaunošanā. Īpašuma rekonstrukcija vecpilsētā ir ilgs un ļoti dārgs process. Manuprāt, ir jāmeklē iespējas, kā veicināt investīcijas vecpilsētas saglabāšanā, nevis jāvēršas pret tiem, kas to mēģina darīt, ievērojot likumā noteikto kārtību.
Šajā gadījumā ir jautājums – kādu vecpilsētu gribam redzēt? Mirušu zonu ar kultūrdrupām, vai dzīvu, rosīgu vēsturisku centru ar kafejnīcām, veikaliņiem, biroju un dzīvojamām ēkām!
Komentāri