Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Reliģiskās interpretācijas

JĀNIS BUHOLCS
12:22
08.06.2016
18

Pagājušajā nedēļā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinode grozīja Satversmi, tādējādi liedzot iespēju ordinēt sievietes mācītāja amatā. Šis notikums ir izraisījis visai plašas diskusijas arī ar baznīcu tieši nesaistītajā sabiedrības daļā – ko par šādu normu domāt mūsdienās.

Kristīgajai baznīcai Latvijas sabiedrībā ir visai liela ietekme. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopoto statistiku luterāņi ir lielākā konfesija, un tās draudzēs 2013. gadā bija gandrīz 713 tūkstoši cilvēku. Otra lielākā konfesija ir katoļi ar teju 390 tūkstošiem draudžu locekļu. Nākamie ir pareizticīgie ar 370 tūkstošiem. Dažādi garīdznieki ir itin plaši redzami un dzirdami medijos, viņi piedalās arī dažādos valstiski svarīgos pasākumos. Līdz ar to ir gluži likumsakarīga plašāka sabiedrības interese par to, kas notiek šajās organizācijās – tas, kā baznīca interpretē dažādus jautājumus, ietekmē arī to, ko daļa sabiedrības par šiem jautājumiem domā. Sieviešu ordinācijas tēma ir kas vairāk par baznīcas iekšējo lietu. Gluži tāpat kā baznīca izsaka viedokli par dažnedažādākajiem jautājumiem sabiedrībā, arī sabiedrībai – tai skaitā tās nereliģiozajai daļai – ir tiesības vērtēt baznīcas darbu.

Iesākumā ir jāatzīmē, ka LELB ir tiesības izvēlēties, kāda kārtība šajā baznīcā būs – vismaz kamēr nav runa par klajiem noziegumiem (tiesa, attiecīgo lēmumu var uzskatīt par diskrimināciju pēc dzimuma, kas arī ir aizliegta, bet lai nu šoreiz paliek). Konkrētā organizācija ar lielu balsu pārsvaru ir paziņojusi, ka mācītāja amatā sievietes tā redzēt nevēlas.

Jautājums līdz ar to ir ne tik daudz par to, vai šāds lēmums ir pieļaujams, bet gan – vai organizācija to var atļauties. Proti, ikvienai organizācijai ir jādomā arī par to, ka ar savu rīcību ir iespējams dalībniekus ne tikai piesaistīt, bet arī atbaidīt. Ja konkrētā organizācija sāktu uzspiest tādas normas, kas ir klajā pretrunā ar pašu sekotāju izpratni par labo un ļauno, pieļaujamo un nepieļaujamo, tad šī organizācija zaudētu savu pievilcību sekotāju acīs.

Tas tā varētu būt teju jebkuras organizācijas gadījumā, taču, ja runājam par reliģisku konfesiju, tad jautājums ir krietni sarežģītāks. Baznīca nevar tā vienkārši atteikties no tā, ko ir sludinājusi vakar, turklāt tā pretendē uz sekotāju vadīšanu, nevis paļaušanos uz sekotāju noskaņojumiem. Organizācijai, kas uzsver sevis sludinātās mācības pārlaicīgumu, mainoties ir pamats būt ļoti piesardzīgai, un ir jāseko līdzi, lai jauninājumi nemainītu tās kodolu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka izmaiņas ir iespējamas. Jau tas vien, ka jautājums par sieviešu ordinēšanu bija balsojams, nozīmē, ka tīri teorētiski iznākums būtu varējis būt citāds.

Katolicismā spilgts pārmaiņu piemērs tam ir Vatikāna II koncils, kas notika no 1962. gada līdz 1965. gadam un tika sasaukts, lai apskatītu attiecības starp katoļu baznīcu un mūsdienu pasauli. Tā laikā tika formulēta virkne reformu – taču ir arī tādi katoļi, kas šīs reformas tā arī nepieņem. Tiesa, jautājumā par sieviešu mācītājiem Vatikāna viedoklis saskan ar LELB.

Ir saprotams arī tas, ka jautājums par sieviešu ordināciju nav tikai atsevišķu garīdznieku viedoklis, kas balstīts kādos personiskos apsvērumos. Gan katoļi, gan luterāņi liek galdā Bībelē pamatotus argumentus, kāpēc atbilde uz jautājumu ir šāda. Un vai tad kārtīgs kristietis var rīkoties pretrunā ar Svētajiem rakstiem?

Taču vienlaikus nav tālu jāmeklē piemēri, ka dažādi jautājumi, ieskaitot sieviešu ordināciju, tiek skaidroti atšķirīgi. Pajautājiet LELB konkurējošajai organizācijai – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL), kura sievietes ordinē, – un arī viņi sniegs rakstos pamatotu atzinumu, ka tas tomēr ir iespējams. Turklāt viņi nebūt nav vienīgā reliģiskā organizācija, kam nav problēmu ar sievietēm mācītājām. Dažādās konfesijās un reliģiskos novirzienos viedoklis nesakrīt par dažādiem jautājumiem, taču šoreiz īpaši izceļams ir aspekts, ka radikāli atšķirīgs viedoklis var būt pat vienas konfesijas pārstāvjiem.

Tas savukārt liek saskatīt mūsdienīgu ainu. Kristietība (un ne jau tikai tā) gadsimtiem ilgi ir pretendējusi uzturēt morāla absolūtisma lāpu un sniegt cilvēkiem atbildes par to, kādai būtu jābūt pasaules kārtībai un kas ir labi un kas – slikti. Taču tanī pašā laikā situācija piedāvā cilvēkiem brīvību šos jautājumus vērtēt pašiem. Ticīgie, kuru acīs LELB ir pārāk arhaiska, var iet uz LELBĀL vai uz vēl kādu citu baznīcu. Reliģiskie atzari katrs atsevišķi joprojām domā, ka skaidri zina, kādai ir jābūt vienīgajai pareizajai pasaules kārtībai. Taču, lai kā arī šiem atzariem pašiem tas nepatiktu, ticīgajiem ir izvēles iespējas starp šiem dažādajiem skaidrojumiem un konkurējošajiem piedāvājumiem. Tāpēc var vien aicināt ticīgos izspriest, kādu viņi paši redz sievietes lomu šodienas sabiedrībā.

Nobeigumā der atgādināt, ka Bībelē var atrast ne vienu vien norādi par tādu pasaules kārtību, kāda pašlaik vairs neeksistē – un labi, ka tā. Piemēram, tur ir aprakstīta verdzība, kas senajos laikos bija izplatīta prakse. Tas, vai verdzība tiek uzskatīta par pieļaujamu vai nē, konkrētajā laikposmā ir bijis atkarīgs no kristietības sekotāju pašu morālās nostājas un Svēto rakstu skaidrojuma. Tāpēc Bībele savulaik ir izmantota, gan lai argumentētu, ka verdzība ir saglabājama, gan arī to, ka tā ir atceļama. Sieviešu (ne)ordinācijas jautājums ir mazāk nežēlīgs, tomēr arī tas, kā redzams, izriet no interpretācijas. Varbūt pienāks diena, kad par sieviešu ordināciju Bībeles kontekstā diskutēt šķitīs tikpat absurdi kā par verdzības pieļaujamību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
13

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
15

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
19

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
22

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
6
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
8
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
28
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
27
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi