Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Referendumi – politikas mācībstunda

Jānis Gabrāns
08:20
30.10.2021
20

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Līdz 21.novembrim deputāti var iesniegt priekšlikumus nākamajam lasījumam, tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī likumprojekta virzība būs ātra. Par to liek domāt kaut vai fakts, ka šāda likuma izstrāde sākās jau 6. Saeimas laikā.

Politologs Filips Ra­jevskis, jautāts, kāpēc Latvijā šī likuma virzība ir tik lēna, norāda, ka referendums ir tāda smalka lieta, vienā brīdī cilvēkiem patīk, ka ir demokrātija, citā viņš saprot, ka lēmumi viņu var ietekmēt negatīvi, tad demokrātiju nevajag: “Sā­kumā pret to bija pašvaldību vadītāji, jo skaidrs, ka tāda iespēja var jūtami ietekmēt pašvaldību dzīvi. Kad tuvojās administratīvi teritoriālā reforma, pašvaldību vadītāji pēkšņi pamodās, ka tomēr gribētu šādus referendumus, un tas būtu jūtami ietekmējis reformas gaitu un rezultātus. Taču tad valdību veidojošās frakcijas saprata, ka to nevajag.”

Pašreizējā likumprojektā noteikts, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu, to gan nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Tiek norādīts, ka pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs.

Uz to norāda arī F. Rajevskis, akcentējot, ka Latvijā ar pēdējiem grozījumiem likumā, kas nosaka pārāk stingras prasības, referendumi kā tādi principā ir iznīcināti: “Mēs redzam negatīvās sekas, viena no tām ir pilsoņu nevēlēšanās līdzdarboties, bet demokrātija – tā ir iemaņa, tas ir ieradums. Varētu teikt – muskulis, kas visu laiku jādarbina. Cilvēkiem jābūt ieradumam iet uz vēlēšanu iecirkni, piedalīties lēmumu pieņemšanā. Tas, ka Latvijā referendumu kultūra ir iznīcināta, atspoguļojas zemajā aktivitātē vēlēšanās. Tāpēc šis likums būtu ļoti svarīgs, jo pašvaldību referendumi ir tieši šāds demokrātijas instruments, kopējā demokrātijas mehānisma sastāvdaļa un tie dotu cilvēkiem vairāk iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.”

Patlaban pašvaldības    var rīkot sabiedriskās apspriešanas, kas arī būtu iedzīvotāju iesaiste, bet politologs norāda, ka te nekādi nevar vilkt vienādības zīmi: “Pirmkārt, sabiedriskajām apspriešanām ir rekomendējošs raksturs, otrkārt, lielākoties tās tiek organizētas ļoti birokrātiski, bez mērķa iesaistīt iespējami plašāku cilvēku loku. Cilvēkam ir jāredz, ka viņš ar savu balsi, ar savu lēmumu var ietekmēt konkrēta jautājuma virzību. Ja vēlēšanas ir tāda abstraktāka lieta, referendums ir ļoti konkrēts. Ja atskatāmies valsts vēsturē, ir bijuši ļoti pozitīvi referendumi, teiksim, par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Tas noņēma jebkādas runas par divvalodību, un sabiedrība parādīja, ka šis jautājums tai svarīgs, jo referendumā piedalījās pārliecinošs pilsoņu vairākums.”

Ja Latvijā referendumi nenotiek, pretstats ir Šveice, kur tie notiek regulāri un ar referendumiem tiek izlemti visdažādākie jautājumi. Vai pārāk bieži aicinājumi iet balstot nerada pretestību?

“Mēs taču vienmēr norādām, ka Šveice ir attīstīta, demokrātiska valsts, un tieši dalība referendumos ir viens no iemesliem, kāpēc tā,” skaidro politologs. “Tur cilvēki ir atbildīgi par saviem lēmumiem, ko nevar teikt par Latviju, kur iepriekšējās Saeimas vēlēšanās daļa vēlētāju nobalsoja par “KPV.LV”, jo tas bija vienkārši – jautri. Un tas ir tāpēc, ka nav lēmumu pieņemšanas iemaņu un izpratnes par savu lēmumu sekām. Šveicē pilsoņi to iemācījušies. Labs piemērs bija referendums, kurā sabiedrība balsoja par minimālo ienākumu. Bija ideja, ka vajadzētu visiem nodrošināt minimālo ienākumu neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā vai nestrādā. Šveices tauta referendumā nobalsoja pret šādu ieceri, un tas bija ļoti atbildīgs lēmums. Domāju, ka Latvijā balsojums būtu pretējs, jo sabiedrība nav radusi būt atbildīga par sevi, par savu valsti.
Šveicē cilvēkus vada apziņa, ka viņi piedalās svarīgu lēmumu pieņemšanā. Var teikt, ka referendums ir politikas mācības stunda un tas cilvēkiem šo prasmi liek visu laiku atkārtot.”

Lai Vietējo pašvaldību referendumu likums stātos spēkā, tas jāpieņem vēl trešajā lasījumā. Jautāts, vai tas varētu notikt vēl šajā Saeimā, F. Rajevskis atbild noliedzoši: “Domāju, nē, jo jaunajiem pašvaldību vadītājiem tos nevajadzēs un politiķi gribēs viņiem izdabāt, jo tas ietekmēs Saeimas vēlēšanu, kas nav vairs aiz kalniem, rezultātus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
30

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
63
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
33

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
31

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
33

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
31

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
21
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi