Piektdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Reakcijas pārbaude

Jānis Buholcs
09:00
15.08.2015
15

Pēdējā laikā vairākkārt izskanējuši minējumi, ka gaidāmas pārmaiņas valdībā, tomēr oficiālajos izteikumos visas trīs partijas, kas darbojas valdošajā koalīcijā, uzsver, ka valdību gāzt nevēlas. Vairāk par jaunu koalīciju tās vēlas citādas attiecības esošajā.

Pašlaik ir izveidojusies dīvaina situācija, kurā, no vienas puses, neviens uz valdības nomaiņu atklāti neaicina, bet, no otras, partiju pārstāvji jau sāk runāt par to, kādā formā viņi būtu gatavi strādāt nākamajā valdībā. Kā viens no variantiem izskan arī valdība ar „Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu priekšgalā. Lai gan nav šaubu, ka S. Āboltiņa labprāt darbotos izpildvarā, ir mazāk pašsaprotami, ka koalīcija un valsts prezidents varētu vienoties par viņu kā labāko kandidatūru. Neaizmirsīsim, ka S.Āboltiņa sabiedrībā nav īpaši populāra – vēlēšanās viņa pat nesaņēma pietiekamu balsu skaitu, lai iekļūtu Saeimā, un deputāta vietu ieguva tikai pēc tam, kad cits „Vienotības” deputāts nolika savu mandātu. Līdz ar to nevajag gaidīt, ka jaunais prezidents Raimonds Vējonis, kurš pašlaik ļoti aktīvi darbojas, lai audzētu savus reitingus, dos zaļo gaismu sabiedrības ne visai atbalstītai kandidātei.

Taču – pieņemot, ka potenciālajā jaunajā valdībā „Vienotība” saglabā vadošās pozīcijas, cik šai partijai vēl ir spēcīgu kandidātu, kas būtu piemēroti šim amatam? Šo jautājumu sarežģītāku padara tas, ka daži no spēcīgākajiem „Vienotības” pārstāvjiem tagad strādā Eiropas Parlamentā Briselē, par viņu gatavību nomainīt ērto vietu pret Latvijas politiku nekas nav zināms. Turklāt der atcerēties, ka arī pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma savulaik premjera amatā nonāca ne jau tāpēc, ka bija ļoti daudz citu pieejamo kandidātu. Varas partiju „rezervistu soliņi” ir īsi, un ir teju vai ierasta parādība, ka arī, piemēram, ministra amatam izvirzītie šo piedāvājumu pieņem tikai ar pierunāšanu, nevis tāpēc, ka viņi to nudien gribētu.

Tas, kāda varētu izskatīties nākamā hipotētiskā valdība, ir miglains jautājums. Ne viens vien politiķis ir uzsvēris, ka esošajā Saeimā pašreizējā koalīcija ir labākā iespējamā. Un tomēr sapņi par partneru nomaiņu turpinās. Izskan pieļāvumi, ka Nacionālās apvienības (NA) vietā varētu piesaistīt Latvijas Reģionu apvienību vai Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai” – vai pat abas kopā. Tomēr, ja šādas izmaiņas notiek, tad nepieciešams pamatojums, ka jaunā kombinācija būtu labāka nekā vecā (kaut vai tādā nozīmē, lai būtu “ērtāka” partneriem). Tas, ka atšķirīgo nostāju dēļ dažos jautājumos koalīcijas partneriem ar NA ir sarežģīti sastrādāties, automātiski vēl nenozīmē, ka ar citiem būtu vieglāk.

Tieši pret NA ir vērsta pašreizējā bungu rībināšana. Ar to abām pārējām koalīcijas partijām ir bijušas dažādas domstarpības, bet pēdējā laikā nozīmīgākā šo nesaskaņu tēma ir par bēgļu uzņemšanu. NA ir dažādos veidos likusi manīt, ka bēgļus Latvijā nevēlas redzēt – gan pie valdības ēkas piedaloties piketā pret bēgļu uzņemšanu, gan parakstot opozīcijas ierosinājumu sarīkot Saeimas ārkārtas sēdi par bēgļu jautājumu. „Vienotības” deputāts Kārlis Šadurskis tā arī pateica – NA uzvedoties tā, itin kā būtu opozīcijas, nevis pozīcijas partija. Savukārt ministru prezidente L. Straujuma pēc tam, kad NA pavēstīja, ka par bēgļu jautājumu vērsīsies Satversmes tiesā, izteica gatavību šīs partijas ministrus no valdības atlaist.

Tas, ka valdībā pārstāvēta partija piketē pret valdības pozīciju, protams, izskatās dīvaini. Tas apliecina vienotas izpratnes un pozīcijas trūkumu koalīcijā, lai gan valdībai pēc būtības būtu jāspēj formulēt un aizstāvēt šādu kopēju viedokli. Tas, protams, nenozīmē, ka visām partijām visos jautājumos ir jābūt vienādam viedoklim – jautājums ir par koleģiālu saprašanos. Ja koalīcijas pārstāvji kopēju pozīciju formulēt nespēj vai negrib, tas apliecina, ka koalīcijā ir problēmas ar savstarpējām attiecībām un līdzsvaru. Tieši tas pašlaik ir novērojams Latvijas valdībā – runa nav tikai par nesaskaņām atsevišķos jautājumos, bet gan par visu koalīcijas partneru motivāciju ņemt vērā dažādos viedokļus un gatavību uz kompromisiem.

Ar kompromisiem pašlaik īsti labi neveicas – vieni jūtas pārāk ietekmīgi, lai piekāptos, bet citi jūtas apdalīti. NA izmanto sabiedrībā aktuālo bēgļu tēmu, lai savu nespēju panākt jautājuma risināšanu noteiktā veidā kompensētu ar publisku ievērību. Ja tās viedoklis netiek ņemts vērā valdības sēdēs, partiju noteikti pamanījusi mērķa publika ārpus valdības mājas.

Savukārt pašreizējo situāciju valdības koalīcijā var vērtēt šādi: pārmaiņas gribas daudziem, taču iespējas šīs vēlmes realizēt ir ierobežotas. Taču tas netraucē publiskajā telpā izspēlēt potenciālu scenāriju ar valdības nomaiņu, lai redzētu, cik stabili kurš savās pozīcijās jūtas; cik nozīmīga katram koalīcijas partnerim ir sava pašreizējā vieta ar savām pašreizējām ministrijām un uz ko ir gatavi pašlaik valdībā neiekļautie spēki, lai viņus kāds apsvērtu uzņemt valdībā. Citiem vārdiem, notiek koalīcijas un ārpuskoalīcijas partiju reakcijas pārbaude.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
7

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
17

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
20
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Krišjānim Baronam 190

08:15
03.11.2025
19

31.oktobris daudziem jo daudziem, īpaši jaunākas paaudzes, cilvēkiem saistās ar Halovīnu jeb Visu svēto dienu. Lai arī šai tradīcijai sākums esot meklējums jau pirms mūsu ēras, gribas domāt, ka daudz svarīgāks mums, latviešiem, šis datums ir kā Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Šogad – 190. Un Latvijā Dainu tēvs tiek pieminēts un godināts pat visa gada […]

Ragaviņās uz mežu? Nē, pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā

09:02
30.10.2025
40
1

“Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simt miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību, un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk,” aktuālu problēmu apraksta ziņu portāls “lsm.lv”. Šajā pašā publikācijā uzsvērti dati – no 2015. līdz 2023. […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
5
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi