pusaudžu rehabilitācijas kolektīva “Saulrīti” vadītāja
Saeima jūnija beigās pieņēmusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas paredz – ja bērns vai vecāki nepiekrīt patlaban noteiktajai obligātajai ārstēšanai no apreibinošo vielu atkarības, to varēs darīt, ja tam piekrīt bāriņtiesa.
“Saulrītu” pusaudžu rehabilitācijas centrā ir 24 vietas, un tās vairāk vai mazāk ir piepildītas, tomēr nevaru teikt, ka veidojas rindas, ka bērni nevarētu saņemt sociālo rehabilitāciju. Tomēr mūsu situācija nav rādītājs tam, cik aktuāla ir narkotiku lietošana. Latvijā kopumā psihoaktīvo vielu lietošana ir problēma. To parāda statistikas dati. Alkohola kaitējoša, pārmērīga lietošana pēc 2007. gada datiem pieaugusi par simts gadījumiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Būtisks rādītājs ir arī psihoaktīvo vielu ietekmē izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita palielinājums.
Ārstēšana piespiedu kārtā būtu risinājums. Esam piedalījušies arī diskusijās, ko rīkoja Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pagaidām ir nepieciešama bērna un vismaz viena vecāka piekrišana, lai uzsāktu ārstēšanu. Taču jāņem vērā, ka bērnam, kurš atrodas apreibinošo vielu ietekmē, ir mainījusies domāšana un uzvedība. Viņš nespēj situāciju izvērtēt adekvāti. Ja vielas lietotas atkārtoti, ja jau sākusi veidoties atkarība, bērnu vada tieksme pēc šīs vielas. Vai būtu loģiski bērnam šādā stāvoklī jautāt piekrišanu ārstēties? Viņš noliegs problēmu, tāpat kā to dara pieaugušie. Ir taču zināms, kā pieaugušie reaģē, kad viņiem norāda uz problēmām, piemēram, ar alkoholu.
Pieaugušais sekas sajūt, rodoties veselības problēmām, bet bērnam veselība vēl nav sabojāta, primārā ir uzvedība, kas norāda uz problēmām. Nevar noliegt, ka daudziem pusaudžiem skolā un ģimenē ir sarežģījumi. Negribu teikt, ka visās uzvedības problēmās varētu būt vainojama apreibinošu vielu lietošana, taču tas ir netiešs rādītājs. Kad bērns nonāk pie mums un ilgstoši nelieto nekādas apreibinošas vielas, viņš skolā var iekļauties ļoti labi un sāk mācīties. Ir pat piemēri, kad gada laikā pusaudzis pabeidz divas klases. Kad viņš apreibinājās, nekas cits šajā dzīvē jauno cilvēku neinteresēja, kā tikai dabūt kārtējo devu.
Manuprāt, ja tiek konstatēts, ka bērns lieto apreibinošās vielas, viņam nepieciešama detoksikācija – organisma attīrīšana no vielas, otrs solis ir kvalitatīva motivēšanas programma, tad ilgstoša sociāla, psiholoģiska un pedagoģiska korekcija. Visiem šiem soļiem jāseko vienam pēc otra, bet pašlaik ir lieli pārrāvumi. Bērniem nereti pēc detoksikācijas ilgi jāgaida motivēšanas programma, jo ir rindas. Pēc tam jāgaida, kamēr tiek nokārtoti dokumenti uz rehabilitācijas centru vai nu pie mums, vai uz “Dzīves enerģiju” Jaunpiebalgas pagastā.
Piespiedu ārstēšana ir nepieciešama. Nevar gaidīt mirkli, kad bērns izdarīs kādu nodarījumu, kas nereti var būt ļoti smagi. Bijuši pat gadījumi, kad apdraudēta cilvēka dzīvība. Kāds bērns ir tiesāts par draudēšanu gados vecai sievietei ar nazi. Ja viņam nepieciešamas apreibinošās vielas, viņa tieksme arī nosaka rīcību. Tādēļ jāreaģē un jāpalīdz, tiklīdz lietošana konstatēta. Sagatavojusi Māra Majore-Linē
Komentāri