Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre
Valstī pašlaik 25 procenti jauniešu iegūst profesionālo izglītību un 75 procenti mācās vidusskolās. Šī proporcionālā attiecība liecina par to, ka prestižs vidusskolām pagaidām ir augstāks nekā profesionālajām skolām, bet šī prioritāte ir jāmaina. Proporcijai vajadzētu mainīties tā, lai apmēram 40 procenti jauniešu iegūtu profesionālo izglītību.
Mēs redzam, cik ļoti pieprasīti ir labi speciālisti. Profesionālo izglītību nepieciešams akcentēt, jo tā dod praktiskas prasmes un amatu. Mainās arī darba vide un nav tā, ka tiem, kuri aizgājuši mācīties uz profesionālo skolu, pēc tās beigšanas būtu jāstaigā gumijas zābakos. Turklāt pēc šo skolu absolvēšanas jauniešiem nav nekādu ierobežojumu turpināt mācības augstskolās.
Profesionālo skolu skolēniem ir arī palielinātas stipendijas – no astoņiem latiem uz vidēji 20. Maksimālā stipendija ir 35 lati, taču tiem, kuri mācās lauksaimniecības specialitātēs, vēl papildu ir iespēja saņemt 35 latus no Zemkopības ministrijas. Tātad var saņemt stipendiju pat 70 latus mēnesī, kas ir līdzvērtīga stipendijai, ko var saņemt budžeta students universitātē.
Esam palielinājuši arī darba samaksu pasniedzējiem. Nākamais, kas būtu nepieciešams, ir materiāli tehniskās bāzes modernizēšana ar Eiropas struktūrfondu palīdzību.
Ministrija cenšas, lai profesionālās skolas būtu ciešāk saistītas ar darba devēju interesēm un darba tirgus vajadzībām, tāpēc tiek veidotas reģionālās padomes un pašvaldības kopā ar uzņēmējiem vērtē programmas – kuras ir vairāk vajadzīgas, kuras vairāk jāattīsta. Jo dārgāka programma, jo arī izvērtējums nepieciešams rūpīgāks, jo, ja izmantosim Eiropas naudu, lai to attīstītu, bet atklāsies, ka reģionam speciālisti ar šādām zināšanām nav vajadzīgi, līdzekļi būs izlietoti neefektīvi.
Top arī jauns profesionālās izglītības likumprojekts, kas palielinātu darba devēja lomu izglītības satura izstrādē un izglītības procesā, piemēram, nodrošinot prakses vietas.
Uzskatu, ka nākotnē konkurence profesionālo skolu vidū būs, tāpat kā tas ir augstskolu vidū. Šis ir pirmais gads, kad pirmajā klasē mācības uzsāk par tūkstoš bērniem vairāk nekā iepriekšējā gadā, tā kā var prognozēt, ka pēc vairākiem gadiem konkurence skolu vidū palielināsies un skolēni vērtēs izglītības kvalitāti, kā arī sadzīves un sporta iespējas.
Eiropas struktūrfondos profesionālai izglītībai ir vislielākais atbalsta īpatsvars tūlīt aiz augstākās izglītības un zinātnes. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam paredzēts saņemt vairākus finansiālus atbalstus no Eiropas fondiem. Piemēram, no sociālā fonda finansējums plānots piešķirt atbalstu profesionālās izglītības satura uzlabošanai, profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanai, kā arī darba devēju vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības veidošanai. Atbalsts plānots arī profesionālās izglītības pievilcības veidošanai, paredzot arī stipendijas audzēkņiem. Viens no lielākajiem atbalstiem gaidāms no Eiropas reģionālā attīstības fonda mācību aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai. Pierakstījusi Māra Majore-Linē
Komentāri