Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Problēmu cēloņi meklējami valdības darbā

Druva
23:00
08.05.2007
3

politologs

Latvijai viens no lielākajiem ieguvumiem, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), ir stabilā vieta Eiropas demokrātisko valstu kopā, īpaši tādēļ, ka mūsu demokrātija vēl ir jauna un nestabila. ES mūsu valsti ir ietekmējusi jau iestāšanās gaitā, ļaujot mums tapt par daudzmaz demokrātisku un brīvu valsti. Tā kalpojusi kā pozitīvs faktors, lai “savaldītu” vietējās ekonomiskās un politiskās elites. Domāju, ka tas jau vien ir sasniegums.

Pēdējo trīs gadu laikā, pirmkārt, esam guvuši iespēju piedalīties ES kopējās politikas veidošanā, kas nav maz. Latvijai ir radusies iespēja ietekmēt globālo politiku, kas nebūtu bijusi, ja mēs paliktu ārpus ES. Jautājums, cik mēs šīs iespējas izmantojam. Man šķiet, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvija daudzas iespējas neizmanto, ir tas, ka valdība pati nezina, ko grib no ES. Ir skaidrs, ka politiskā elite pēdējā laikā savos izteikumos ir ne tikai skeptiska pret Eiropu, bet arī balansē uz eiro pesimisma robežas. Šīs elites ir orientētas uz populismu, un lielā mērā tās ES sabiedrības acīs padara par negatīvu faktoru. Tas ir aplami, jo ir jau viegli jebkuru neizdarītu darbu norakstīt uz ES rēķina. Neviens no valdošās elites nestāsta, cik daudz laba ES ir devusi. Piemērs ir arī Aigara Kalvīša Jaungada runa, kurā ES tika pieminēta tikai vienu reizi un kā negatīvs faktors.

Otrkārt, ir arī vairāki praktiski ieguvumi. Esam pratuši piesaistīt ES finanses un investīcijas. Protams, atkal var uzdot jautājumu, cik investīciju pieaugums ir sabalansēts. Manuprāt, ekonomiski esam saņēmuši diezgan lielu grūdienu.

Negatīvās lietas, protams, arī ir daudz un dažādas. Viena no tām ir inflācija, arī iekšējā patēriņa pieaugums, kas neliecina par veselīgu ekonomikas izaugsmi, tomēr tā nav ES vaina. Lielā mērā pie tā vainojama vietējā valdība, kura Eiropas sniegtos labumus neprot izmantot pārdomātā veidā.

Esam ieguvuši arī nopietnu atbalstu attiecībās ar Krieviju, jo nu ar Krieviju varam runāt ne tikai no savas nacionālās, bet arī no ES pozīcijas.

ES ir pozitīvs faktors, bet jautā-jums, vai tas ko būtiski spēs mainīt valsts iekšējā dzīvē, ja politiķi nebūs spējīgi apjēgt un dibināt konstruktīvas attiecības ar šo faktoru. Līdz šim tas notiek ļoti nesistemātiski.

Domāju, ka nākotnē ES kā paplašināts tirgus diez vai jebkad pārstās eksistēt, jo tas kopumā ir veiksmīgs stāsts. Atvērtais tirgus ir nācis par labu ne tikai mums kā jaunajiem saņēmējiem, bet arī vecajām dalībvalstīm, līdz ar to domāju, ka ekonomiski būtisku izmaiņu nebūs un integrācija turpināsies. Cits jautājums ir par to, kas notiks ar politisko integrāciju, piemēram, ar konstitūciju, kopējās ārpolitikas un drošības politikas veidošanu. Ļoti daudz vēl ir atbildamu un risināmu jautājumu. Attiecībā uz paplašināšanos, šķiet, ka tā tuvākajos gados nebūs dienas kārtības noteicošākais jautājums. Domāju, ka Latvijai kā jaunai dalībvalstij noteikti vajadzētu iestāties par turpmāku paplašināšanos, jo paši esam piedzīvojuši to, ka šis process ir “veselīgs” jebkurai valstij. Kas notiks Balkānos, nezinām, bet ES noteikti vajadzētu atrasties, piemēram, Gruzijai. Ja šīm valstīm ES perspektīvu atņems un pateiks, ka paplašināšanās vairs nenotiks, tad tās var iet pavisam citu, autoritāru attīstības ceļu, kas noteikti nebūtu vēlams. Pierakstījusi

Māra Majore

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
24

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi