Gada nogali dēvē par pārdomu un gaidīšanas laiku, tad vairāk runā par to, ka gribam būt mierpilni, atvērt sirdis, dot citiem, iepriecināt. Tā arī pasaules pieņemtā kārtībā notiek. Un ne tikai vārdos, arī darbos. Šajā laikā kļūstam redzīgāki un dāsnāki pret tiem, kam dzīve uzlikusi pašiem nepārvaramus pārbaudījumus. Sabiedrības sapratne un atbalsts viņiem ir ļoti nozīmīgs.
Latvijā, arī tepat mūspusē, čakli un neatlaidīgi strādā rūķi, kuri, jo īpaši pirms Ziemassvētkiem, gatavi iepriecināt tos, kam ikdienā smaids sejā redzams retāk. Un ne jau tikai ar saldumiem, kas kļuvuši teju par gadumijas dāvanu simbolu, bet arī ko praktiski vajadzīgu. Par Vecpiebalgas rūķiem zina ne tikai apkaimes pagastos, viņu darbi izskanējuši krietni plašāk. Deviņus gadus viņi brauca ciemos un iepriecināja daudzas ģimenes, kas audzina bērnus, dāvājot apģērbu, apavus, skolas lietas, lauku viensētā ikdienā vajadzīgo. Deva citu saziedoto un smaidus. Pārējos gadalaikos rūķi Vecpiebalgā pildīja Rūķu namiņa plauktus ar pārtiku un noderīgām mantām. Te katrs, kam kaut kā pietrūkst pusdienu galdam, savu reizi var paņemt, cits atnest. Tie, kam rūķi palīdzējuši, kurus atbalstījuši, ir pateicīgi.
Pirms kārtējiem Ziemassvētkiem Vecpiebalgas rūķu allaž priecīgajās, mīļuma pielietajās acīs bija asaras. Rūķu namiņu bija apciemojis kāds dāsns cilvēks – atvedis vairākus lielus maisus ar mantām… Precīzāk – novalkātām drēbēm, kurām vieta atkritumos. Rūķu secinājums – kāds laikam pirms svētkiem mājas uzkopa…
Patiesi aizvainoti, neizpratnē ir ne tikai rūķi, arī daudzie viņu draugi. Atkritumi jānodod, namiņš jāsakārto, jāgūst spēks, lai turpinātu. Sestdien Vecpiebalgas rūķi rīko Dāvandienu un gaida tos, kam klājas grūti, lai satiktos, lustētos. Tikai apkārtējie rūķu komandai var dot šobrīd visnepieciešamāko – uzmundrinājumu, lai izskanējusī doma, ka Rūķu namiņš jālikvidē, nepiepildās.
Patiesībā stāsts jau nav par notikušo Vecpiebalgā, bet mums pašiem, sabiedrību. Diemžēl līdzīgas situācijas notiek arī citviet Latvijā. Pirms pāris gadiem Cēsīs, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem trūkst pārtikas, un ikviens, kuram ir iespēja viņus atbalstīt, varētu iesaistīties, ziedojot produktus, tika atklāts pārtikas apmaiņas skapis jeb Kopienas skapis. Pavisam drīz visu ziedoto iemanījās paņemt pāris cilvēku. Ledusskapi nācās pārvietot. Pagājušonedēļ izskanēja ziņa, ka zagļi paviesojušies labdarības noliktavā Bauskas novada Saulainē. No noliktavas aiznestas dažādas – tostarp arī lielgabarīta – mantas.
Protams, var runāt par to, ka šie cilvēki ir nožēlojami, bet tas neko nemainīs. Viņi ir un diemžēl būs. Šodien kauna sajūta šiem indivīdiem ir nobēdzināta kaut kur gausīgi paņemto mantu un pārtikas kaudzē vai iztērēta, kaut ko pārdodot un naudu liekot lietā, vispirms apmeklējot veikalā kādus noteiktus plauktus. Bet kāpēc tas, kas pašam, arī sev tuvajiem nederīgs, jāved labdarībai? To, visticamāk, zina tikai katrs pats, tāds, kurš nocietinājies, nespēj pieņemt, ka citi dara labu, vai varbūt uzskata, ka rūķiem arī viņam jāpalīdz – šoreiz ar atkritumu izvešanu. Ej nu izproti!
Viens gan gadu gaitā tapis skaidrs – citiem palīdzēt var cilvēki, kuriem pietiek spēka un gara stipruma. Smaidam, labam vārdam pretī stāties var vien aiz muguras. Bet rūķi vienmēr iet uz priekšu!
