Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Pirms un pēc 25 gadiem

Māris Niklass
11:58
21.01.2016
21

Ir saulaina 15.janvāra pēcpusdiena. Traucos uz Rīgu, lai piedalītos starptautiskā zinātniskā konferencē “Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības.” Neskatoties uz līdzbraucēja, pulkvežleitnanta Ēvalda Krieviņa runātīgumu, ik pa brīdim atmiņā pārcilāju notikumus pirms 25. gadiem. Agrs, saulains pirmdienas rīts. Abi ar Jēkabu Blauu (nu jau nelaiķi), esam beiguši pirmo dežūras nakti pie Ministru kabineta ēkas. Plecs nedaudz smeldz no rācijas smaguma. Dislokācijas vieta – Rīgas centrs – nosacīts. Jo tālākais tās nakts izbraukums ar padomju saimniecības “Liezēre” mikroautobusu bija līdz Juglai. Bija jāpārliecinās, vai no Ādažiem netuvojas tanki. Tās pašās dienas rītā jau pēc divām stundām tiekos ar rajona pašvaldību vadītājiem, lai spriestu par lauku cilvēku vešanu uz Rīgu, par viņu apgādi ar ēdienu, malku un vēlāk arī ar gāzmaskām. Tobrīd nebija prātā, kā mūs vērtēs pretinieks, starptautiskā sabiedrība, mūsu valstī dzīvojošie cittautieši. Visas domas – kā mums kļūt brīviem. Te nu jāpiekrīt Daiņa Īvāna domai, ka mums, latviešiem, brīvība jāizcīna katrai paaudzei no jauna.

Pietiks atmiņu, laiks pārcelties uz mūsdienām. Tagad Rīgā uzzinu, ko par barikādēm domā Latvijas iedzīvotāji, redzu sociologu sarūpētus datus.

tab

Var strīdēties par viena vai otra jautājuma saturisko pusi. Piemēram, vai tā bija kļūda aicināt neapbruņotus cilvēkus. Manuprāt, kļūda būtu neaicināt! Protams, mēs aizsargājāmies ar to, kas mums bija – ar kailo dzīvību – , un tā, manuprāt, atturēja Maskavu lietot bruņotu spēku. Neatkārtojās Tbilisi un Viļņas notikumi, kad ar tankiem tika dragāti cilvēku ķermeņi. Paldies Latvijas Tautas frontes vadībai, kura tobrīd uz Latviju aicināja starptautiskās telesabiedrības. Konferencē kāda televīzijas žurnāliste atcerējās – BBC uz Londonu Rīgas notikumus raidījusi trīs reizes dienā. Ne maza loma barikāžu pozitīvā iznākumā bija starptautiskajai sabiedrībai, jo pārbūves tēvam Mihailam Gorbačovam negribējās būt bendes lomā.

Neesmu cilvēku rīcības pētnieks, taču pārsteidz aptaujas tabulas krasā Latvijas pilsoņu un nepilsoņu viedokļu atšķirība. Savulaik plaši apspriestā integrācijas programma cerētos rezultātus nav nesusi, nav jābrīnās, ka Putina Jaungada uzrunu TV skatās 158 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Par nožēlu jāatzīst, ka vairums nelatviešu un arī mūsdienu jaunatni šie jautājumi ar katru gadu mazāk interesē. Diskusijā konferencē piedalījās tikai viens cittautietis, kādreizējais krievu ziņu diktors Aleksandrs Mirļins. Un viņš man personīgi pastāstīja par pagājušā gada jūlijā Ministru kabinetā notikušās sēdes saturu. Runa bijusi par 189 tūkstošu eiro plānošanu šā gada valsts budžetā kultūras pasākumiem. Summa pieklājīga. Premjere Laimdota Straujuma uzdevusi jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei par dažām izdevumu pozīcijām, uz ko ministre atbildējusi, ka vēl būtu jāvērtē dažu pasākumu atbalsta lietderīgums. Kā izrādījās, risinājusies saruna par šo konferenci, kurā abi piedalījāmies. Biju neatlaidīgs un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Ojāram Spārītim pajautāju: “Cik akadēmijai izmaksāja šis pasākums?`” Atbilde – 4000 eiro. Un tos noskauda Ministru kabinets. Likteņa ironija – es šo Ministru kabinetu sargāju pirms 25 gadiem.

Pabeigšu ar priecīgāku ziņu, ko personīgā sarunā ar Barikāžu fonda vadītāju Renāru Zaļo noskaidroju. Kā zināms, pieteikšana uz Rīgas aizstāvju medaļām beigusies pirms sešiem gadiem, taču Pateicības rakstu par dalību 1991.gada barikādēs varēs vēl saņemt. Lūgums atsaukties bijušajiem vietējo LTF vadītājiem un informēt mani pa tālruni 29252056 par cilvēkiem, kuri pelnījuši šo atzinību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
5

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi