Nedēļa Latvijā
Latvijai draud darbaspēka trūkums. Nākamgad Latvijā darbaspēka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu – šādu prognozi izsaka Labklājības ministrija. Turklāt sagaidāms, ka nākamajos gados – vismaz līdz 2030. gadam – situācija vēl vairāk pasliktināsies. Šāda darbaspēka tirgus attīstība skaidrojama ar cilvēku aizceļošanu, izmaiņām tautsaimniecībā un tehnoloģiju attīstību, kā arī problēmām ar izglītības sistēmas pielāgošanu, vēsta portāls „Delfi”. Tas viss liek domāt, ka drīz uzņēmējiem nāksies strādniekus ievest no ārvalstīm.
Situāciju vismaz uz laiku varētu glābt darba ražīguma paaugstināšanās. Cerības tiek liktas arī uz budžeta vietu sadalījuma politiku izglītības iestādēs. Taču tā tūlītējus rezultātus nav devusi. Neskatoties uz centieniem vairāk līdzekļu piešķirt dabaszinātnēm, Latvijā sociālās zinātnes pēc studējošo skaita joprojām ir vispopulārākās.
Septiņu ar būvniecību saistītu organizāciju sagatavotā ziņojumā Saeimas Tautsaimniecības komisijai teikts, ka pašreizējais darbaspēka trūkums strādniekiem dod iespēju šantažēt oficiāli reģistrēto būvuzņēmumu vadību. Būvniecībā, salīdzinot ar citām tautsaimniecības jomām, visplašāk tiek izmantots nelegālais darbaspēks, un pēdējā laikā strādnieku trūkuma dēļ darbinieki varot atļauties šantažēt oficiāli reģistrēto celtniecības uzņēmumu vadību. Strādnieki prasa lielākas algas, ja viņu prasības netiek izpildītas, aiziet strādāt nelegāli vai puslegāli individuālajā sektorā, vēsta aģentūra LETA.
Pagājušā mēneša beigās darbu beidza speciālisti, kuriem bija jāizstrādā ziņojums par pasākumiem, kas veicinātu no Latvijas izbraukušo viesstrādnieku atgriešanos valstī. Darba grupa secināja, lai ilgtermiņā veicinātu iedzīvotāju reemigrāciju, nepieciešams risināt mājokļu pieejamību, reģionu attīstību, darba tiesisko attiecību kultūras attīstību, nodokļu un pabalstu sistēmas pārskatīšanu un birokrātisku šķēršļu mazināšanu. Lai izglītotu sabiedrību Latvijā, darba grupa iesaka popularizēt individuālās izaugsmes iespējas neformālās izglītības un kultūras aktivitāšu sfērā, informēt iedzīvotājus par riskiem un sekām, aizbraucot no valsts, un vides īpatnībām ārvalstīs.
Jaunajam prezidentam – ugunskristības. Pagājušajā nedēļā Latvijas prezidents Valdis Zatlers pirmajos ārvalstu komandējumos apmeklēja Igauniju un Lietuvu. Uz pieredzējušo kolēģu fona viņš izskatījās lakoniskāks un nervozāks, tomēr gan V.Zatlers, gan Igaunijas un Lietuvas prezidents tikšanās novērtēja kā veiksmīgas.
Ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu V.Zatlers runāja par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un Ignalinas jaunās atomelektrostacijas būvniecību. Prezidenti secināja, ka gadījumā, ja vienošanās par atomenerģijas projektu netiks panākta, Latvijai un Igaunijai nāksies meklēt alternatīvus enerģijas avotus, kā arī attīstīt ciešākas sadarbības projektus. Tomēr Lietuvas prezidents Valds Adamkus, ar kuru V.Zatlers tikās nākamajā dienā, pauda cerību, ka šajā ziņā problēmu nebūs un nekāda kavēšanās nav gaidāma.
Pēc neoficiālas informācijas, pašlaik tiek gatavota arī V.Zatlera vizīte Maskavā, kas varētu notikt pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas. Tomēr mūsu Valsts prezidents izteicies, ka ar šo jautājumu nevajag steigties. Valsts dome, pretēji norunātajam, 27. martā parakstīto līgumu neratificēja pavasara sesijā, taču pavēstījusi, ka to paveiks septembrī, kad deputāti atgriezīsies no vasaras brīvdienām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins solījis, ka nekādas kavēšanās robežlīguma ratifikācijas procesā nebūs, tomēr ratifikācijas atlikšanu līdz rudenim var uztvert arī par pretēju signālu. Nedēļa pasaulē
Krievija izstājas no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Ārkārtas apstākļi, kas apdraud Krievijas Federācijas drošību, likuši Krievijas prezidentam parakstīt rīkojumu, kas paredz – Krievija aptur darbību līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (KBS), teikts prezidenta Vladimira Putina preses dienesta paziņojumā.
Krievijas izstāšanās no līguma nozīmē, ka Maskava pārtrauks sniegt līguma dalībvalstīm ziņas par bruņoto spēku pārvietošanu un izvietošanu, kā arī neuzklausīs ārvalstu viedokļus šajā jautājumā, turklāt tā vairs neļaus veikt militāras pārbaudes savā teritorijā. Domājams, ka šis solis ir reakcija uz ASV plāniem Polijā un Čehijā izveidot pretraķešu aizsardzības vairogu. Jau aprīlī, nespējot rast kopēju valodu saistībā ar šo Vašingtonas projektu, V.Putins paziņoja, ka Krievija no savas puses līgumam pasludina moratoriju. Pretraķešu vairoga veidošanu Eiropā Krievija uzskata par apdraudējumu.
KBS ir noslēgts 1990. gadā un ir viens no svarīgākajiem drošības līgumiem, kas Eiropā noslēgti pēc Aukstā kara. Tas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma (tanku, smagās artilērijas, kaujas lidmašīnu un helikopteru) izvietošanu Eiropā, kā arī paredz dažādus pasākumus savstarpējas uzticēšanās, caurspīdīguma un sadarbības veicināšanai.
NATO ir pauduši nožēlu par šo Krievijas lēmumu. Domstarpības par līgumu abām pusēm ir kopš 1999. gada, kad NATO sāka pārmest Maskavai, ka tā nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas. Krievija par atbildi aizvien skaidrāk paudusi protestu pret ASV militāro dominēšanu pasaulē. Tā uzskata, ka līgums ierobežo Krievijas iespējas vērsties pret nemiernieku spēkiem savā teritorijā.
Parīzē modē nāks velosipēdi. Pagājušās nedēļas beigās Francijas galvaspilsētā Parīzē darbu sāka lētu velosipēdu nomas tīkls. Tādējādi dabas draugi cer veikt revolūciju sabiedriskā transporta sistēmā.
Projekts „Velib” ir daļa no aizvien populārākas idejas – pilsētās iesviest viegli pieejamu divriteņu nomu. Tomēr Parīze ir pirmā galvaspilsēta, kurā projekts realizēts, vēsta aģentūra AFP.
Parīzes pašvaldība cer, ka pilsētnieki jaunās iespējas izmantos un šogad ar velosipēdiem Parīzē pārvietosies vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Līdz gada beigām būs ierīkota 1451 nomas stacija, un kopumā tajās būs pieejami 20 600 velosipēdi. Braucamos paņemt un nodot varēs jebkurā no stacijām, kas izvietotas aptuveni 300 metru attālumā viena no otras. Velosipēdu pirmajā stundā var lietot bez maksas, par otro stundu jāmaksā viens eiro, par trešo divi eiro un tā tālāk. Velonomas sistēmas ieviešana pašvaldībai neko nemaksās, jo visu izdarīs pilsētvides reklāmas uzņēmums „JCDecaux”, pretim saņemot iespēju savām reklāmām izmantot 1600 reklāmu stendus un citas publiskas vietas Parīzē.
Komentāri