Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Pelēkās peles

Monika Sproģe
11:24
07.12.2016
97

Iedvesmojošas, gudras, mērķtiecīgas, lepnas, raksturā spēcīgas, izrādās, tieši tādas ārvalstu vīriešu acīs esot mūsu dāmas. Ir arī dzirdēts, ka ārzemnieki Latvijas sievietes uzskata par visskaistākajām. Tādi glaimi liek sajusties kā dievietei, taču mani draugi – vācietis un itālis – pauž, ka latviešu daiļavu tvīkšana daļēji esot nepamatota.

Protams, šāds apgalvojums radīja izbrīnu. Uz lūgumu pēc paskaidrojuma vīrieši laipni norādīja, ka pārsvarā ārvalstnieki skaistules nolūko Rīgā. Protams, tas manī radīja vēlmi pastrīdēties, bet iekodu mēlē. Tālākais mani apstulbināja jo vairāk: “Un esi ievērojusi, ārzemnieki jau nav teikuši, ka latvietes ir visskaistākās. Viņi apgalvo, ka Latvijā ir visskaistākās meitenes. Taču, dāmas, esiet pret sevi godīgas – Rīgā viskoptākās ir krievietes, tāpēc šajā gadījumā lielākais vairums komplimentu adresētas viņām.”

Pēc mūsu sarunas sāku vērtēt, cik patiesības graudu ir viņu teiktajā. Jāsaka, ārpus lielpilsētas grūti salīdzināt latvietes ar krievietēm, jo dzīvojam diezgan latviskā vidē, taču Rīgā tik tiešām ik uz soļa dzird krievu valodu, un tur jaukā tembra īpašnieces izdodas aplūkot caur lupu.

Lai kā negribētos, jāatzīst, ka taisnība viņiem bija. Mani ārzemju viesi to norādīja diezgan precīzi. Krievietes ir pārākas ne tāpēc, ka viņām būtu pieci pirksti, bet mums seši, kā uzskata igauņi, ne tāpēc, ka mums deguna vietā būtu kartupelis, bet viņām smails snīpītis. Arī ne tāpēc, ka mēs uz viņu fona būtu asimetriskas, bet gan tāpēc, ka krievietes jau no mazām dienām ir kolorītākas, viņas ir koptas no matu galiņiem līdz papēžiem, neaizies gulēt, pirms nebūs ieziedušās ar pieciem krēmiem. Savukārt no rīta pamodušās, viņas steidz pievērsties savai ārienei. Viņas pārdomā garderobi, izceļ sievišķās formas un diezgan agrā jaunībā apgūst sievišķīgos trikus. Krievietes ir gatavas celties daudz agrāk, lai matu sakārtojums būtu perfekts, kosmētika uzlikta saskaņota ar apģērbu, ko vilks uz darbu vai pat tikai līdz tuvējam veikalam. Rotas, kas vakar pa vienai vien noliktas uz naktsskapīša, nu uzvilktas atpakaļ pirkstos, apliktas ap kaklu un ieliktas ausu ļipiņās, un tas nav sudrabs, bet pārsvarā zelts. Viņas izstaro eleganci, kas dažkārt sajaucas ar pārcenšanos, bet – skat – vīriešiem patīk.

Tikmēr par mums, latvietēm, saka, ka esam pelēkas peles. Nevar noliegt latviešu sieviešu gudrību, mērķtiecību, gādību, taču nevar arī teikt, ka krievietēm nepiemistu tās pašas īpašības. Turklāt man šķiet, ka krievietes par saviem bērniem cīnās kā īstas lauvenes, kamēr latvietes savā pazemībā klusītēm pacieš, ka skolā skolotāja “uzēdusies” uz bērnu, ka klasesbiedri atvasi saukā un nievā. Mēs, latvietes, esam daudz pielaidīgākas un pacietīgākas arī vietās un reizēs, kur vajadzētu no krievietēm pamācīties. Pēdējos gados arī mūsu garderobē parādās sievišķīgi elementi, taču salīdzinot ar krieviski runājošām latvietēm, mēs taustāmies pēc linu lindraciņa gadatirgos, kamēr viņas izmanto atlaides Rīgas veikalos.

Var jau teikt, ka latviskais kods ir brīnišķs un skaists, ka mums pašām savs stils un esam gaumīgas vienkāršībā, tikai tad jābūt godīgām un jāatzīst, ka karstasinīgie ārvalstu vīrieši daudz biežāk komplimentus velta krievietēm. Taču no otras puses, kas zina? Varbūt mums tādus komplimentus nemaz nevajag, jo pašas zinām, kādas esam, un mums ar pašvērtējumu viss kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
27

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
61
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
32

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
30

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
32

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
6
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
19
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
24
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi