Līdz ar ārsta Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā un viņa pagātnes vētīšanu atsākusies polemika par ārstu saņemtajām “pateicībām”. Pašlaik gan biežāk dzird morālas dabas spriedumus, proti, tas ir labi vai slikti, tā reducējot tēmu līdz nākamā prezidenta reputācijas izvērtējumam. Taču V.Zatlers ir tikai iegansts šīs tēmas aktualizēšanai.
Bet jāsāk ar pašiem pamatiem, jānoskaidro, kas notiks ar medicīnas sistēmu, ja pateicības ārstiem vairs nemaksās. Cēsu slimnīcas ārsts Ģirts Bērziņš pagājušajā nedēļā publikācijā “Latvijas Avīzē” norāda, ka pacientu pateicības ir būtisks sistēmas elements, kas nodrošina mediķu kvalifikācijas uzlabošanu, zināšanu apguvi un jaunāko metožu ieviešanu. „Latvijas apstākļos 21. gadsimta sākumā joprojām pateicības mediķiem ir nevis izskaužamas, bet gan visiem spēkiem veicināmas kā pareizas un progresu veicinošas,” raksta Ģ.Bērziņš. Viņš uzskata, ka medicīna kardināli atšķiras no visām citām profesionālās darbības jomām. Tās rezultāts ir atkarīgs no pacienta un ārsta sadarbības, un šajā gadījumā pateicībām ir simboliska nozīme arī ārstēšanās procesā . Ģ.Bērziņš gan uzsver, ka naudai, ko pacients pateicībā samaksā ārstam, nav izšķirošas nozīmes.
Tas ir viens viedoklis. Otru varētu pastāstīt to valstu pārstāvji, kur šādas prakses nav un kur par neiedomājamu uzskata iespēju ņemt naudu no pacienta, ja reiz valsts par viņu jau ir samaksājusi. Protams, šajās valstīs ir cits ienākumu līmenis un cita sociālās aprūpes sistēma, taču tas pierāda, ka pateicību došana nav universāla un nedzēšama cilvēka dabas iezīme.
Varu piekrist, ka medicīna patiešām atšķiras no visām citām jomām kaut vai ar to, ka veselības trūkumu ir grūtāk ignorēt nekā citas vajadzības. Neba velti laba vēlējumos tik populāri ir kā pirmo vēlēt veselību, ja būs tā, tad ar pārējām iespējamām likstām var cīkstēties. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka par labi padarītu darbu pacients ārstam grib pateikties.
Ja gribam zināt, kas notiek sistēmā, der atcerēties, ka šī pateikšanās nav raksturīga tikai medicīnā, bet daudzās jomās. Iespējams, ka šo citu “pateicību” apjomi ir mazāki, taču ir gana daudz tādu cilvēku, kas, pildot savus darba pienākumus, ir sastapušies ar sirsnīgas pateicības izrādīšanas mēģinājumiem – puķes, šokolādes, citi cienasti… Un, ja tā, tad naudas maksāšana ārstam ir tikai šīs prakses turpinājums – atkarībā no katra izpratnes par pakalpojuma vērtību un maksātspējas. Korupcijas un nodokļu nemaksātāju meklētāji, šādā situācijā vēršoties pret pateicību pieņēmējiem, var sasniegt tikai viduvēju līmeni, kā satiksmes drošības departaments Jāņos karojot pret dzērājšoferiem un pārējiem bezatbildīgajiem satiksmes dalībniekiem.
Var piemērot bargus sodus ņēmējiem un devējiem. Tad vismaz daļai būs iemesls atteikties no labi domātas pateicības, taču, lai šādā veidā dzēstu kopš laiku laikiem veidoto praksi, būs jāpaiet vēl laiku laikiem.
Šādā gadījumā būtu jāizveido līdzekļu papildu kanāls, pa kuru novirzīt mediķu un pacientu sadarbības laikā radušos emociju materiālās izpausmes. Tas ir iespējams, izveidojot brīvprātīgu maksāšanas sistēmu, ar iespēju norādīt, kuram medicīnas darbiniekam par ko un cik. Tad mazāk novārtā paliktu arī tie mediķi, kuri aktīvi piedalās slimnieka atveseļošanās procesā, taču, nebūdami galvenie, lauru dalīšanas laikā tiek aizmirsti.
Komentāri