Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Partiju stiprinātāji

Druva
10:38
11.03.2015
20

Saeimā pašlaik tiek virzīti likumprojekti, kas paredz augstāku minimālo biedru skaitu partijām, kuras piedalās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Likumprojekti veidoti ar mērķi stiprināt partijas, taču grūti iedomāties, kā šādu prasību pastiprināšana palīdzētu risināt Latvijas partiju sistēmas hroniskās kaites.

Pašlaik politisko partiju dibināšanai ir nepieciešami 200 biedri. Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumi partiju veidošanu un to startu vēlēšanās padara ievērojami sarežģītāku. Saskaņā ar grozījumu projektu minimālais biedru skaits ir palielināms līdz 500, turklāt partijām, kas startē vēlēšanās, ir jābūt nodibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām.

Likumprojekti ir daļa no prezidenta Andra Bērziņa rosinātajiem partiju sistēmas stiprināšanas pasākumiem. Partijas Latvijā ir vājas un atrautas no pārējās sabiedrības – par to nekādu šaubu nav. Partiju pastāvēšanai nepieciešamo resursu avoti ir ierobežoti – mazas partijas ar biedra naudām necik daudz līdzekļu nevar ievākt. Taču nauda ir vajadzīga gan personāla algošanai, gan vēlēšanu kampaņām un citiem tēriņiem. Šāda trūcība ir viens no iemesliem, kāpēc to tipisks pašfinansēšanas modelis ir bīdīt savus cilvēkus dažādos amatos, lai caur tiem arī pašas piekļūtu pie dažādiem labumiem. Un, ja šāda rīcība ir neatņemama partiju darbības sastāvdaļa, nav jābrīnās arī, kas dažā labā partijā ir pamanījies iegūt visnotaļ augstus amatus un lielu ietekmi. Nevar nepiekrist prezidenta A. Bērziņa sacītajam, ka partijas Latvijā nereti tiek uztvertas kā interešu grupas, nevis pilsoņu pārstāvniecības organizācijas.

Taču – ko šādā situācijā darīt? Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti domā, ka viens no darbības virzieniem ir faktiski partiju konkurences samazināšana. Diezin vai tas ko risina.

Jau pašlaik Latvijā kandidēšana vēlēšanās tiek regulēta visai stingri. Vēlēšanās startēt var tikai partijas, nevis arī vēlētāju apvienības. Arī pašreiz prasītie 200 biedri, lai arī relatīvi neliels skaitlis, jaunveidotām partijām ne vienmēr ir viegli izpildāma prasība. Tiesa – par ko tas liecina – jau ir cits stāsts. Protams, varētu jau cerēt, ka biedru skaita palielināšana mudinās partijas augt un piesaistīt vairāk cilvēku un tādējādi labāk pildīt tās funkcijas, kādas partijām demokrātiskās valstīs ir. Tāpat var norādīt, ka organizācijai, kas pretendē uz valsts pārvaldīšanu, būtu jāspēj piesaistīt vismaz šos pašus 500 cilvēku. Taču partijas vai to apvienības, kurās nav tik daudz biedru, jau arī tagad nav nopietnas pretendentes uz varu.

Turklāt – tas, ka vēlēšanās startē daudz partiju, pat ja tās ir sīkas, – nav liela problēma. Piecu procentu barjera, kas jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā, jau tagad nodrošina, ka pie deputāta vietām tiek tikai populārākās. Tāpat diezin vai var teikt, ka jaunu partiju veidošanās samērā neilgu laiku pirms vēlēšanām būtu minama starp nozīmīgākajām Latvijas politiskās sistēmas kaitēm. Valda Zatlera Reformu partija ar šādiem noteikumiem 11. Saeimas vēlēšanās nebūtu varējusi startēt. Tas pats attiecas arī uz “Jauno laiku”, kas savulaik tika dibināts desmit mēnešus pirms 8. Saeimas vēlēšanām, un vēl virkni citu. Nu, un? Nav jau slikti, ka tiek ierobežota jaunu glābējpartiju veidošanās īsi pirms vēlēšanām, taču arī šis labojums drīzāk ir virspusējs, nevis nodrošinās uzlabojumus jomās, kurās tie nudien ir nepieciešami.

Turpretim īstās problēmas, kas negatīvi ietekmē valsts pārvaldes kvalitāti, vismaz pašlaik likumdevēji ir atstājuši novārtā. Viena no tādām ir spējīgu kadru trūkums partijās. To labi var redzēt brīžos, kad izrādās, ka dažai labai varas partijai trūkst labu kandidātu, ko virzīt dažādos augstos amatos. Tāpat to var redzēt arī Saeimas sastāvā. Deputāti izstrādā likumus, tādējādi no deputātu profesionālās kvalifikācijas dažādās jomās ir atkarīga arī likumu kvalitāte – taču vai ļaudis, kuri caur partijām nokļūst Saeimā, vienmēr ir labi dažādāko jomu pārstāvji? Diez vai – bieži vien viņiem krietni saistošāks ir darbs citās sfērās. Partiju mudināšana palielināt savu biedru skaitu diez vai ir efektīvākais biedru kvalitātes palielināšanas veids.

Vēl viena no idejām, kas izskanējusi, ir valsts budžeta palielinājums partiju finansēšanai. Šis ir nepopulārs priekšlikums – partijas nebauda sabiedrības uzticēšanos, lielai daļai sabiedrības nav pieņemams, ka partijas vēl kā īpaši ir jāatbalsta ar nodokļu maksātāju naudu. Ideja gan ir tāda – jāatbalsta tieši tāpēc, lai mazinātu partiju nepieciešamību pašām piesūkties dažādiem valsts resursiem. Tomēr nevajag arī sagaidīt, ka finansējuma palielinājums vienā jomā automātiski samazinās partiju vēlmi iegūt resursus vēl citās jomās. Tāpēc jautājuma izskatīšanai par valsts finansējumu būtu jāiet rokrokā arī ar pasākumu kopumu partiju darbības regulēšanai un virzīšanai labākās sliedēs.

Deputātu tālākvirzītie grozījumi vēlēšanu likumos nav būtiski. Tie nav veids, kā stiprināt partijas, veicināt kvalificētu biedru piesaisti un caur tiem uzlabot valsts pārvaldi. Taču vismaz pašlaik nozīmīgākus labojumus partijas pašas piedāvāt nespēj. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
12

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
10

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
19

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
33

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
66
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
32
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi