Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Paraksti pret biotopiem

Līga Eglīte
11:39
18.01.2017
12

Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ar portāla manabalss.lv starpniecību vāc parakstus, lai aizsargātu zemes īpašnieku tiesības, nepieļaujot ierobežotas saimnieciskās darbības teritoriju palielināšanu. Vienkāršiem vārdiem – lai īpašniekiem ir vairāk tiesību pašiem lemt: būt vai nebūt jauniem biotopiem viņu mežos. Lai gan Latvijā šobrīd reģistrēts ap 150 tūkstoši meža īpašnieku, parakstījušies tikai 585. Daudz lielāka atsaucība bijusi protestam par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā vai kailciršu aizliegumu.

Viens no parakstu vākšanas iemesliem ir meža biotopu inventarizācija, kas jau šogad sāksies bijušo Cēsu un Valmieras rajonu teritorijās un turpināsies visā Latvijā. Aptaujājot ar meža nozari un vides aizsardzību saistītos, ierēdņi uzskata, ka sabiedrība par agru satraucas, savukārt aktīvākie meža īpašnieki modri seko līdzi, jo ierobežojumi saimnieciskajā darbībā skar gan viņu, gan bērnu nākotni.

Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore, atzīst, ka fakti, ko minējuši parakstu vākšanas organizatori, nav precīzi, informācija sagrozīta, tomēr nav iebildumu pret likuma papildinājuma iniciatīvu – ir taču demokrātiska valsts. Kāpēc nevāc parakstus par aizsargjoslām gar valsts ceļiem, upēm, ezeriem, jūras piekrasti, par ko īpašnieki nevar saņemt kompensācijas?

Gita Strode: “Iniciatīvas ierosinātāji nav korekti izmantojuši un interpretējuši datus par teritorijām, kurās pastāv kādi aizliegumi. Latvijā kopumā ir 13,2% mežu (arī purvu platības), kuros pastāv kāds no ierobežojuma veidiem (aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta kailcirte, aizliegta kopšana un galvenā cirte vai aizliegta galvenā cirte). Atlikušie 86,7 % mežu platību ir bez jebkādiem ierobežojumiem. Savukārt Natura 2000 teritorijas (Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas) kopumā aizņem ap 12% no Latvijas teritorijas, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, rēķinot procentuāli no valsts teritorijas platības. Vēl mazākas aizsargājamo dabas teritoriju platības ir tikai Dānijā un Apvienotajā Karalistē.

Pēdējā īpaši aizsargājamā dabas teritorija tika izveidota 2013.gadā, un pašlaik Latvijā nenotiek, kā arī tuvākajā laikā nav plānota jaunu šādu teritoriju izveide. Līdz ar to Latvijas Meža īpašnieku biedrības iniciatīvu vākt parakstus likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” grozījumiem uztveram kā preventīvu darbību, cenšoties nodrošināties, ja notiek kādas izmaiņas dabas aizsardzības politikas jomā.”

Taksatori šajā situācijā jūtas kā starp dzirnakmeņiem. Vai viss būs atkarīgs no eksperta godaprāta? Meža inventarizācijas veicēju (taksatoru) darbu pārbauda sertificēšanas institūcija. Kļūdīties nedrīkst, jo speciālisti riskē ar savu licenci. Meža biotopu inventarizācijā nav kritēriju, kas būtu nepārprotami un kurus reglamentētu Ministru kabineta noteikumi. Neviens īpašnieks nevar būt drošs, ka mežs, kas taupīts mazbērniem, pēkšņi netiks iekļauts kādā lielākā vai mazākā īpaši aizsargājamā teritorijā, liedzot jebkādu meža izmantošanu. Purvainajos, mitrajos mežos darbības ierobežojumi, par kuriem maksā kompensācijas, ir īpašniekam izdevīgi, bet sausā, pieaugušā skuju koku mežā ierobežojumi apturēs jebkādas nākotnes saimniekošanas un līdzekļu ieguves ieceres. Var aizsargāt gravas, nogāzes, upmalas, kur bieži vien mežsaimnieciskā darbība ir nerentabla. Nav zināmi gadījumi, ka meža apsaimniekošanas plāns būtu pilnībā apstrīdēts un īpašnieks pierādījis savu taisnību.

Meža konsultāciju un pakalpojumu centra speciālista atbilde bija īsa: “Biotops – tas ir labi!” Nezinu, vai ar to pietiek meža īpašniekam. Centra direktors Raimonds Bērmanis uzskata, ka parakstu vākšanas ierosinātāji satraucas par to, kas varētu būt. Dabas vērtību noteikšanas process balstās uz savstarpējo izpratni, un ne jau visi īpašnieki vēlas tūlīt izcirst savu mežu. Drīzāk gan cilvēki kļūst izglītotāki, uzzinot par biotopiem, kas ir viņu teritorijā, spiesti pielāgoties un saimniekot tā, lai vērtības mazāk ciestu.

Lūk, kas biedē īpašniekus – Vecpiebalgas piemērs. Tur gribēja izveidot liegumu visur, kur audzes pēc sastāva un vecuma atbilda biotopam. Tikai tādēļ iedzīvotāji steidza izcirst, kamēr vēl var, kaut gan būtu vēl taupījuši “zaļajā bankā”. Kā tagad izskatās Alauksta apkārtne? Liela daļa to nebūtu darījuši.

Mežsaimnieks ar 30 gadu pieredzi, kurš ir arī biotopu eksperts un meža īpašnieks, uzskata, ka dabas vērtības jāapzina, inventarizācija ir nepieciešama, tomēr pašreizējā kompensāciju sistēma nerada īpašniekiem adekvātu interesi par šo vērtību sargāšanu. Agrāk, 2009. gadā, meža īpašnieki saņēma vienreizēju maksājumu, kas bija līdzvērtīgs ienākumam, ja būtu iespējama meža ražas realizācija. Tā bija pietiekami liela summa, ar kuru varēja rēķināties, lai uzreiz uzlabotu dzīves situāciju, remontētu māju vai skolotu bērnus.

Vēl viens viedoklis. Ja valstij vajag palielināt ieņēmumus, tas nevar izdoties, ja lielāko daļu pieaugušo mežaudžu iekļaus aizsargājamās teritorijās. Tikai ražošana var palielināt ieņēmumus. Par jomām, kas saistītas ar meža kopšanu, ciršanu, nodokļus samaksā vairākos veidos: iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, ko samaksā uzņēmējs, pērkot cirsmu, pēc tam maksājot par degvielu (akcīzes nodoklis), maksājot par saviem darba ņēmējiem (sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodoklis) un vēl par automašīnām, ceļiem, utt. Nodokļi valstij vai pašvaldībai nāk arī no koksnes apstrādes un pēcapstrādes, un arī no iekšzemes un aizjūras realizācijas. Ierēdņu algas taču nāk no tiem, kuri kaut ko dara un maksā nodokļus.

Ieinteresētie meža īpašnieki aicina cilvēkus būt aktīviem un parakstīties par šo iniciatīvu, pamatojot, ka vēlas strādāt un dzīvot Latvijā, pelnīt iztiku šeit, nevis doties uz ārzemēm un saņemt kompensācijas par to, ka mežs saimnieciski nav izmantojams. Un – pats galvenais – ieguvums no sava meža apsaimniekošanas ir nesamērojami lielāks nekā kompensācija par nekā nedarīšanu.

Patiesībā tas ir kārtējais stāsts par to, lai vilks paēdis un kaza dzīva, jo kas gan būs mūsu meži bez dabas vērtībām?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
8

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
29

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
18

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
30

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
39

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
44

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi