Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Par vēsturi bez meliem

Druva
09:46
19.02.2014
12

Šķiet, ka drīz vairs „antifašisti” nevarēs slavēt Latvijas okupāciju, cilvēku izvešanu un citus komunistiskā režīma noziegumus. Līdz šim ar atbildību likuma priekšā riskēja tikai Hitlera un nacistu pastrādāto noziegumu slavinātāji, bet Staļina represiju un noziegumu attaisnotāji tikai „izteica viedokli”, uz ko viņiem taču esot tiesības. Izskatās, ka Saeima beidzot šim absurdam būs pielikusi punktu.

Kā zināms, Saeima pašlaik strādā pie grozījumiem Krimināllikumā, un Saeimas Juridiskā komisija grozījumu likumprojektu trešajā lasījumā lūgs izskatīt 20. februārī. Šonedēļ Juridiskā komisija savā sēdē atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz – par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Likumprojekts paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Protams, Saeimai sēdē vēl par šiem grozījumiem jānobalso, bet grūti iedomāties, ka bez „Saskaņas centra” vēl kāda partija iedomāsies balsot pret šiem grozījumiem Krimināllikumā.

Priecē arī tas, ka nupat prokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika izteikumiem saistībā ar padomju varas īstenotajām represijām 1949.gadā. Jāatgādina, ka pagājušā gada 1.maijā Latvijas Sociālistiskā partija Grīziņkalnā rīkoja mītiņu un Rubiks televīzijas žurnālistiem sacīja: „Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem.” Toreiz tas izraisīja sašutumu daļā sabiedrības, jo represēti taču tika ne vien nevainīgi pieaugušie, bet arī bērni un pat zīdaiņi. „Vai bērni un zīdaiņi sadarbojās ar fašistiem?” daudzi toreiz jautāja. Latvijas Universitātes (LU) sociālās atmiņas pētniecības centra valdes loceklis Mārtiņš Kaprāns uzrakstīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kura izskatīšanai to nosūtīja Drošības policijai (DP). Pēc pārbaudes pagājušā gadā jūlijā Drošības policija sāka kriminālprocesu par Rubika publiskajiem izteikumiem, bet šā gada 3.janvārī DP nolēma izbeigt kriminālprocesu. Kaprāns DP lēmumu pārsūdzēja. Starp citu, kriminālprocesā tika noteikta Rubika minēto vēsturisko faktu autentiskuma ekspertīze, ko veica LU vēstures eksperts. Šajā ekspertīzē tika secināts, ka Rubika izteikumi ir nepamatoti un tie neatbilst vēstures avotiem un faktiem. Tomēr tas netraucēja kriminālprocesu izbeigt. Grozījumi Krimināllikumā ļauj cerēt, ka turpmāk ar šādiem apgalvojumiem vairs nebūs tik vienkārši nākt klajā un justies labi un ērti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jau minētās DP vadītājs Jānis Reiniks nupat izteicis atziņu, ka Drošības policijas analīze par Krievijas īstenotās politikas izpausmēm pret Baltijas valstīm liecina – Krievijas „maigās varas” pasākumu intensitāte palielinās. Viņš arī atzinis, virspusēji raugoties, it kā nekā slikta nav, ka, piemēram, Latvijas skolām par brīvu dod grāmatas, taču kritiskāk ir jāizvērtē to saturs, piemēram, vēstures faktu izklāsts, un sacīja, ka pagaidām ir atklāti divi tā sauktie „Krievu pasaules kabineti” – Valmierā un Rēzeknē, iespējams, būšot arī citi. „Informatīvajā telpā arvien biežāk parādās centieni uzsvērt Krievijai izdevīgu vēstures notikumu interpretāciju, idealizēt kaimiņvalstī notiekošos procesus kontekstā ar Latvijā notiekošo procesu totālu kritizēšanu, Latvijas neatkarības leģitimitātes un demokrātijas sistemātisku apšaubīšanu”, intervijā NRA sacījis Reiniks. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
9

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
7

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
17

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
31

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
65
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
26
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
35
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi