Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits

Par uzticēšanos un tās ietekmi

Sallija Benfelde
18:01
02.12.2020
14

Pagājušajā svētdienā LTV1 publiskoja interesantu SKDS un LTV kopīgi veiktu pētījumu par to, kam visvairāk uzticamies “Covid-19” radītās krīzes laikā.

Kopumā pētījuma rezultāti nepārsteidza – visvairāk uzticamies infektologam Ugam Dum­pim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki. Kopš pavasara šajā uzticības personu sarakstā nekas daudz nav mainījies. Gan jāpiebilst, ka populārs viedokļu līderis ir bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš gan jau sen vairs nepraktizē kā ārsts un kura specialitāte bija saistīta ar anestezioloģiju, bet ne ar infekcijas slimībām vai virusoloģiju. Apiņa popularitāte acīmredzot ir saistīta gan ar to, ka viņš regulāri parādās TV ekrānos, gan ar to, ka kritizē gandrīz visu, kas valstī notiek saistībā ar pandēmiju. Laikā, kad spriedze sabiedrībā aug, daudzi ne vai atceras Pētera Apiņa savdabīgo karjeru politikā un pat skandālu, kura dēļ viņam savulaik nācās no politikas aiziet, lai šogad neveiksmīgi mēģinātu tajā atgriezties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā ar otro kārtas numuru Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Visa notiekošā kritizēšana un savulaik iegūtais ārsta diploms raisa cilvēku uzticēšanos visam Pētera Apiņa teiktajam.
Daudz nepatīkamāk un nopietnāk ir tas, ka daļa Latvijas sabiedrības visvairāk uzticas virknei Krievijas un arī Ukrainas ārstu, kuriem ir regulāri raidījumi ne tikai TV, bet arī interneta kanālos. Šie ārsti kā viedokļu līderi daļā Latvijas sabiedrības ir pat populārāki un, pēc cilvēku domām, uzticamāki nekā, piemēram, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits. Viens no guru jebkuros ar veselību saistītos jautājumos ir Krievijas ārsts Aleksandrs Mjas­ņikovs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis. Pavasarī, kad Krievija vēl neatzina, ka vīruss plosās arī tur, un apgalvoja, ka visi ļoti slimo ar pneimoniju, un oficiāli tika ziņots par tikai 200 vīrusa slimniekiem, ārsta Mjas­ņikova paziņojums skanēja kā reliģisks vēstījums tau­tai.  “Jums ir sava dzīve, un to nosaka Dievs. Jūs nomirsiet tad, kad to paredz Likteņa Grāmata, jūs nevarat nomirt ne ātrāk, ne vēlāk. Tas tur ir ierakstīts, un nav jēgas mēģināt kaut ko mainīt, jo viss notiks tā. Tāpēc nevajag  baidīties. No kā jūs baidāties? Nomirt? Ātrāk, kā paredzēts, jūs nenomirsiet.  Tādēļ dzīvojiet to dzīvi, kas jums dota, un neklausieties nevienā!  Vienīgais, ko jūs varat izdarīt, par spīti tam, kas ierakstīts Likteņa Grāmatā, ir sabojāt savu garastāvokli. Nebojājiet to, smaidiet! Mēs visi nomirsim. Ja Dievs dos, mirsim vieglā nāvē, ja ne – nāksies to izpirkt.” Jau vēlāk, jūnijā, Mjasņikova paziņojumi skanēja mazliet citādāk – proti, nav jēgas skaitīt saslimušos: “Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības.(..) Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku.” Ārsts Mjasņikovs arī slavēja “padomju brīnumu”, jo, lūk, Krievijā, Kazahstānā un citās bijušajās PSRS republikās mirstība esot daudz zemāka nekā citur pasaulē. Viņš arī publiski apgalvoja – nav taisnība, ka katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc viņa vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Mjasņikova atklāsmju pārstāstu varētu turpināt, bet ir acīmredzams, ka viņa sacītais plaši izplatījies arī Latvijā, šīs “zinātniskās” atziņas tālāk izplata un aizstāv ne tikai krievu valodā runājošie. Daudzi pat nenojauš, no kurienes nāk apgalvojumi par to, ka “nomirs tie, kuriem jāmirst”. Starp citu, tas vienu brīdi bija arī Pētera Apiņa apgalvojums, kuru viņš publiskoja un aizstāvēja.
Tas, ka Krievija izmanto visus pieejamos un iespējamos veidus savu melu un dezinformācijas izplatīšanai, laikam lielākajai sabiedrības daļai nav noslēpums. Krievijas lielais mērķis joprojām ir Eiropas sašķelšana un novājināšana, un vislabāk to var izdarīt ar tās pilsoņu iesaistīšanos demonstrācijās pret visu, kas tiek darīts saistībā ar pandēmiju, ar aizvien lielāku neuzticēšanos savām valstīm.
Starp citu, vīruss, kurš, pēc ārsta Mjasņikova vārdiem, ar katru mēnesi samazina izplatību un Krievijā valda “padomju brīnums”, vakar, 26. novembrī, Krievijā uzstādīja jaunu antirekordu. Diennakts laikā no jauna inficējušos skaits bija 25 487 cilvēki, arī mirušo skaits palielinājās trešo dienu pēc kārtas, sasniedzot aizvien jaunus antirekordus, un trešdien tas bija jau 524 mirušie diennaktī.
Acīmredzot, neprotot izvēlēties viedokļu līderus, kuriem ticēt, varam apdraudēt savu valsti un paši sevi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdz Saeimas vēlēšanām 15 mēneši

19:33
15.06.2025
6

Kamēr domēs ievēlēto partiju līderi pie apaļiem, ovāliem, četrkantainiem vai maziem galdiņiem tiekas un pareģo nākotni, lai ietu pa vienu taisnu vai bedrainu ceļu, kopā vai katrs savā pajūgā, pašvaldību vēlēšanu kaislības Latvijā nerimstas. Saprotams, jo lielāka pilsēta, jo kaislības sit augstāku vilni. Rīgu nevar salīdzināt ar provinci, lai cik tā skaista un izslavēta. Protams, […]

Demokrātijas un ģimenes svētki

19:31
14.06.2025
8

Vēlēšanu rezultātu apkopošana izraisījusi lielu jezgu – tiek prasīta dažādu atbildīgo personu    demisija, politiskie spēki izmanto iespēju apstrīdēt rezultātus, un pat krāpnieki iemanās gūt labumu sev no šādas situācijas. Es atceros sajūtas, kādas raisīja cilvēki, ko sastapu vēlēšanu iecirknī. Cik dažādi tie bija, un cik atšķirīgā noskaņojumā viņi ieradās! Priecājos, ka nāk ģimenes ar […]

Vasaras dzīves stāsts

19:30
13.06.2025
19

Karā pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra Krievija zaudējusi vairāk nekā miljonu militārpersonu, kuras ir gājušas bojā vai ievainotas. Uzlidojumi Ukrainas pilsētām, ciemiem un infrastruktūras objektiem kļūst aizvien nežēlīgāki. Īpaši smagi cietusi Harkiva. Jau agrāk esmu tulkojusi Harkivā dzīvojošās ukraiņu žurnālistes, suņa Hektora saimnieces Annas Gīnas rakstīto. Viņa raksta vienkārši, bet tekstā var sajust […]

Pārpildītas rindas un tukši kabineti

19:39
10.06.2025
47

Latvijā gadiem tiek runāts par garajām rindām uz valsts apmaksātiem speciālistiem un izmeklējumiem, tas nav nekāds jaunums ne galvaspilsētā, ne reģionos, arī Cēsu novadā. Tomēr, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīca ziņo, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos nav izmantotas vairāk nekā septiņi tūkstoši ambulatorās vizītes, rodas jautājums – kā tas iespējams, ka pacienti rindā gaida […]

Vieniem prieki, citiem - asaras

19:11
09.06.2025
27

Pēc mēneša, 5.jūlijā, atklās XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Notikums, kuram dalībnieki gatavojas vairākus gadus, kuru savos skolas gados daudziem jo daudziem nav pat izredžu piedzīvot arī tad, ja ir kora vai deju kolektīva dalībnieki. Notikums, kurš priecēs gan tā dalībniekus, gan skatītājus un klausītājus. Ļoti nozīmīgs notikums latviešu tautas kultūrā, kas nedēļas […]

Pasaules karš un miera nesēji

19:10
09.06.2025
23

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vispārcilvēciskās vērtības un starptautiskie likumi, konvencijas ir apdraudētas. Diplomātija nav nesusi stabilu mieru Ukrainā un pat ne uguns pārtraukšanu, jo agresorvalsts Krievija jūt, ka paliks nesodīta un neapstāsies bez nopietna spiediena. Tā pēc nesenās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krie­vijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
10
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi