Vasaras pēdējais mēnesis augusts var atnest dažādus laika apstākļus. Vienugad tas ir tikpat karsts un tveicīgs kā jūlijs, citugad liekas, ka līdz ar augustu atnācis rudens. Tik vēss un lietains tas ir. Taču neatkarīgi no laika apstākļiem, sākoties augustam, dārzā parādās vairāk rūpju – gan ražu novācot, gan par jaunu domājot. Līdz ar augustu sākas […]
Vasarā, kad dienas garākas, gribas, kaut tā būtu vienmēr. Diemžēl katru vakaru satumst aizvien agrāk un tur neko nevar darīt. Jau gadsimtiem meklēti varianti, kā paildzināt gaišo laiku vai vismaz sevi apmānīt, pagrozot pulksteņus stundu uz priekšu un atpakaļ. Pie tā pierasts. Divas reizes gadā kāds paburkšķ, nosauc to par muļķību, bet tāpēc jau nekas […]
Kad Cēsu pašvaldība nolēma pilsētā izmēģināt dažādus luksoforu režīmus atsevišķu krustojumu satiksmes regulēšanai, radās gandrīz mazais haoss. Vienu dienu krustojums bija jāšķērso, ievērojot trīs gaismu signālus, citu dienu tikai dzelteno mirgojošo, vēl kādu – vispār bez luksofora gaismām. Nebija nemaz tik viegli ātri izdomāt, kā nu katrā konkrētajā situācijā jārīkojas. Jāatzīst – vieglāk tomēr bija […]
Politiķi pašlaik sacenšas solījumos, drīzāk reformēs vai vispār atcels obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksājumā par elektrību. Ir jau labi, ka vismaz vēlēšanu tuvums mudina šim jautājumam pievērsties, tomēr ne vienmēr solītāji piedāvā kādas alternatīvas zaļās enerģijas cenas kompensēšanai. Bez tā šādi solījumi ir tukši. Nav šaubu, ka OIK ir pamatīga afēra. Ideja, ka valstij ir […]
Tāds tas cilvēks ir – dara tad, kad jau uguns pakulās. Sausais un karstais laiks daudzos radījis bailes. Pēdējā laikā ziņās aizvien biežāk izskan par kārtējo ugunsgrēku. Ne tikai, ka sadedzis siens vai nodegusi kāda māja, bet par plašām mežu un purvu teritorijām, kurās plosās uguns. Ugunsdzēsēji dara, ko var. Līdz pārgurumam cīnoties, lai nelaime […]
Bērnībā savulaik tika lasīta Zentas Ērgles grāmata “Tā tik bija vasara” un, lai arī sižetu vairs neatceros, šajās dienās nosaukums ik pa laikam ataust prātā. Šī vasara uz kādu laiku paliks mūsu atmiņā, jo kaut kā negribas ticēt, ka tuvākajos gados kas līdzīgs atkārtosies. Bet varbūt jātic teiktajam par globālo sasilšanu un dienvidi arvien vairāk […]
Partiju tēriņus Saeimas vēlēšanās un ziedojumu apjomus partijām nosaka likumi un noteikumi. Tomēr var pamanīties tos apiet ar krietnu līkumu, ja vien pietiek izdomas un arī nekaunības. Protams, komercmediji, ja vien nepārkāpj likumu, var un drīkst simpatizēt kādai partijai vai apvienībai, var necensties būt objektīvi. Elementārs godaprāts gan būtu vēlams – proti, nevajadzētu slēpt, kura […]
Nesen internetā uzgāju kādu interesantu pētījumu par to, ka laimi varot nopirkt. Tas man lika pabrīnīties un šo rakstu izlasīt, jo visu mūžu man teikts pretējais. Tātad, pētījumā ir minēts, ka dzīves kvalitāte un labsajūta ievērojami uzlabojas, ja nauda tiek tērēta pakalpojumiem, kas palīdz ietaupīt laiku, piemēram, uzkopšanas servisa algošanai. “No vienas puses, cilvēki, kas […]
Pick Your Own jeb “vāciet sev paši” sistēmas pirmsākumi meklējami Apvienotajā Karalistē. Tur pagājušā gadsimta vidū kāds zemnieks ierīkoja zemeņu plantācijas un aicināja ikvienu par samaksu novākt ražu tieši no dobes. Iespēja tikt pie svaigām ogām iemantoja milzu popularitāti, un ”vāciet sev paši” dārzi tika atvērti visā Rietumeiropā un vēlāk arī Ziemeļamerikā. Kad deviņdesmito gadu […]
Bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana kļuvusi visai iecienīta. Šo no zemes vadāmo gaisa kuģu lielums, smagums un forma var atšķirties. Ar dronu palīdzību varam paskatīties uz zemi no putna lidojuma, tiem pievienojot kameras, varam uzņemt fotogrāfijas, video. Cilvēki izdomā arvien jaunus dronu pielietojumus. Tomēr ne viss ir tik skaisti. Bezpilota gaisa kuģi paaugstina draudus aviācijas […]
Vai atceraties stāstu, kā reiz gāja brāļiem Limjēriem? Viņi uz ekrāna demonstrēja pasaulē pirmos uzņemtos filmu kadrus. Tie rādīja, kā stacijā pienāk tvaika lokomotīve. Ekrāns staciju rādīja tik dzīvi, tik tuvu un uz tik liela ekrāna, ka skatītāji krita panikā. Viņiem šķita, ka vilciens uzbrauks pašiem, tik reāls bijis attēla vēstījums. Mūsdienās no ekrāniem prom […]
Valsts pašlaik nepamatoti ierobežo privāto uzņēmēju iespēju iesaistīties automašīnu tehniskās apskates jomā – tā paziņojusi Konkurences padome (KP). Institūcija uzskata, ka arī privātiem autoservisiem būtu jāpiešķir iespējas pārbaudīt, vai transporta līdzeklis ir drošs un drīkst piedalīties ceļu satiksmē. Tomēr pašlaik nav pārliecinošu priekšlikumu par to, kā novērst interešu konfliktu, proti, ka servisi paši mašīnas labotu […]
Naktī uz sestdienu būs vērojams pilns Mēness aptumsums, ko mēdz dēvēt par asiņaino Mēnesi tā krāsas dēļ. Zemes pavadonis iekrāsojas sārti brūnā nokrāsā, kas atgādina asinis. Šis aptumsums būs ilgākais 21. gadsimtā. Latvijas Astronomijas biedrība skaidro, kā viss notiks. Aptumsuma sākumā Mēness vispirms ieies Zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā […]
Kad manā bērnībā runāja par trīs burtu kombināciju, tas bija ļoti, ļoti rupjš vārds krievu valodā. Tagad Latvijā visi zina citu trīs burtu kombināciju, kura nekādi nav rupja, bet daudziem traumējoša un lielākai daļai pavisam neizprotama – OIK jeb obligātā iepirkuma komponente. Šie burti redzami katrā elektrības rēķinā. Reti kāds, tos redzot, nenoskurinās tāpat kā […]
Pirms Saeimas vēlēšanām baidāmies (un kāds mūs vienmēr arī biedē) par to, ka “Saskaņa” var nākt pie varas Latvijā. Šobrīd “Saskaņai” ir vislielākā frakcija Saeimā – 24 deputāti, bet tā joprojām atrodas opozīcijā. Var it kā piekrist politologa Ivara Ījaba intervijā sacītajam, ka neviena partija pēc vēlēšanām nebūs tāda pašnāvniece, lai veidotu valdību kopā ar […]
Reti kuru nekaitina aizliegumi. Kad kaut ko nedrīkst darīt, uzreiz tiek uzdoti jautājumi– kāda tam jēga, kur loģika, kurš muļķis gan varētu to nezināt… Bet vienmēr atrodas kāds muļķis, kurš dara pa savam un kura rīcību ar prātu nesaprast. Tikai sekas diemžēl visbiežāk vairs nav tikai paša darīšana, jo tās skar arī citus. Likumpaklausībai it […]
Nesen masu medijus un sociālos tīklus apskrēja ziņa par Konkurences padomes (KP) secinājumu attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. Padome secinājusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū. KP uzskata, ka šīs funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības departamentam (CSDD). Kā optimālu risinājumu konkrētajam tirgum Konkurences padome piedāvā […]
Runājot ar cilvēkiem par to vai citu pasākumu, nereti nākas dzirdēt teicienu: kāpēc tas nebija izreklamēts, noteikti būtu aizgājis. Kad uzdod šādu jautājumu rīkotājiem, viņi norāda, ka informācija bija, acīmredzot, netika pamanīta. Šķiet, viena no šībrīža lielākajām problēmām ir tā, ka informācija burtiski pazūd, izkūp milzīgajā jūklī, kas ik dienu gāžas pār cilvēku. Atmiņas “operatīvais […]
Valsts prezidenta vēlēšanu balsojums ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā. Ideja par atklātām prezidenta vēlēšanām ir bijusi dzirdama jau ilgi, un tomēr līdz šim pietiekama atbalsta tai tā arī nav bijis. Pašlaik vairums parlamentā pārstāvēto partiju ir gatavas atbalstīt atteikšanos no slēptā balsojuma. Taču pat ar to nepietiek, lai varētu sagaidīt pārmaiņas šinī jautājumā. Saeimas Juridiskā […]
Daudzi uzskata, ka teju katrai slimībai ir psiholoģisks iemesls, tautas valodā runājot – “viss notiek galvā”. Turpretī klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas saslimšanas, kuru pamatā ir psihosomatiskais faktors. Protams, tautas atziņās ir kāds patiesības grauds. Bieži vien, ja nākas uz dzīvi paraudzīties no neparasta skatpunkta, redzam vai pat sajūtam veselības izmaiņas. No otras puses, dzirdēti […]
Atpūtnieku pārpildītās peldvietās bieži novērojams, ka cilvēki paņēmuši līdzi suņus. Veselības inspekcija norāda, ka nevienā publiskajā peldvietā nav atļauta dzīvnieku uzturēšanās un par šī noteikuma neievērošanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro. Taču arī peldvietās, kas nav oficiāli reģistrētas, suņus peldināt nevajag. Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Solvita Muceniece skaidro: “Suņu peldināšana […]
Lai arī trīs siltie mēneši šķiet gana ilgs laiks, lai pagūtu gan izbaudīt vasaras priekus, gan pastrādāt – ne vienmēr viss rit pēc plāna. Nemanāmi atnācis jau jūlija vidus. Ko vēl šovasar gribētu paveikt vai izbaudīt, “Druva” jautāja vairākiem mūspuses iedzīvotājiem. Cēsniece Linda Zariņa septembrī uzsāks mācības 12. klasē. Šo vasaru viņa velta atpūtai un […]
Vai ir kāds, kurš nekad nav iedomājies, ko darītu, ja loterijā laimētu, piemēram, miljonu eiro? Ik pa laikam medijos izskan informācija, ka atkal kāds pasaulē kļuvis par krietna laimesta īpašnieku. Bet vēl interesantāk ir paskatīties, ko ļaudis ar šiem lielajiem laimestiem iesāk. Nesen internetā uzdūros rakstam, kā loterijās iegūtās naudas summas tiek tērētas. Tika aptaujāti […]
Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki izskandēti. Skaitļi par aizvadītajiem svētkiem, kaut iespaidīgi, tāpat kā stāsti un videoieraksti nespēj pilnībā atainot to spēku, kas plūda no lielā kopkora. Klausoties skudriņas skrēja pa muguru, dziesmas likās kā milzu paisums, kas paņem sev visu līdzi. TV tiešraide savukārt ļāva redzēt, ka ar asarām acīs bija gan dziedātāji, […]
Brunčiem plīvojot, kājām viegli cilājoties, aizvadīti Dziesmu un deju svētki. Daudz diskutēts par latviešu stalto stāju, iznesību un veiklību, kādu spējam demonstrēt, diemžēl, tikai reizi piecos gados, kamēr pārējā laikā uz ielas viens otram pretī ejam sakumpušu muguru un pazemīgu, izvairīgu skatienu, it kā blakus stāvētu vagars ar pātagu un liegtu mums savu nacionālo pašapziņu. […]
Pāvesta Franciska vizītes diena Latvijā, 24. septembris, būs brīvdiena. Tas, cik raiti Saeima jūnija beigās izteica atbalstu brīvdienas piešķiršanai, liek domāt ne tik daudz par pretimnākšanu ticīgajiem, cik par vēlēšanu tuvumu. Valsts attiecības ar reliģiju nav no vienkāršajām. Satversmē gan ir teikts, ka valsts ir atdalīta no baznīcas, tomēr gan baznīcai interesē valsts, gan arī […]
Aizvadītā nedēļa, kad, šķiet, visas pasaules latviešu skatieni bija pievērsti Rīgai, asāk nekā ikdienā man apliecināja, ka dzīvoju divkopienu valstī. Daļa no mums ar sirdi un dvēseli, ar piederības sajūtu dzīvo Latvijā, bet daļa te mitinās tīri tehniski, jo viņu sirdis un intereses nepieder mūsu val-stij, Latvijas kultūrai. Daļa cilvēku te vienkārši ir. Kā paralēlie. […]
Jau kādu laiku Cēsīs divos krustojumos luksofori darbojas mirgojošajā režīmā – Gaujas un Palasta ielas krustojumā, kā arī Lenču un Festivāla ielas krustojumā. Maijā rakstījām, ka šajos krustojumos tika veikta situācijas analīze, lai izvērtētu satiksmes plūsmu, pārejot uz mirgojošo režīmu. Vērojumi apliecināja jau zināmo, ka satiksmes plūsmas organizēšanai luksofori nepieciešami vien rīta stundās skolas laikā, […]
Nekas nav tik mainīgs, kā tas, ko domājam, ka nekad nebeigsies. Apkārtējā pasaule neatkarīgi no mūsu gribas un vēlēšanās izdara pa savam. Nekas neatliek, kā rīkoties pēc tās noteikumiem. Nupat izskanējusi ziņa, ka apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā – Engures, Mērsraga, Rojas un Dundagas novadā. Šogad šajos ūdeņos drīkst […]
Var teikt, ka pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas pie varas ir bijušas labējās partijas. Mūsu valstī klasiskie jēdzieni “labējs” un “kreiss” gan bieži ir samudžināti politiķu un arī vēlētāju prātos, un apgalvojumi par kādas partijas labējumu, kreisumu vai centriskumu nereti neatbilst pieņemtajam klasiskajam iedalījumam. Visbiežāk apzīmējums “kreiss” automātiski tiek saistīts ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un tiek uztverts […]
Pusmiljards eiro – tik Latvijas iedzīvotāji ir parādā ātro kredītu devējiem. No tā, kas dzirdams plašsaziņas līdzekļos, noprotams, ka šī kopējā summa ik gadu palielinās. Vai tas liecina, ka izdzīvot kļūst aizvien grūtāk? Vidējā alga valstī katru gadu palielinās. Var jau teikt, ka tas ir, kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā, taču neviens darba devējs, šķiet, […]
Sarunu festivālā “Lampa” diskusijas “Vai reģioni ir miruši?” dalībnieki atzina, ka mazpilsētās un lauku novados nepieciešams veidot vidi, kas veicina iedzīvotāju vēlmi dzīvot šajā vietā. Taču tikpat svarīgs ir darba nodrošinājums. Diskusija tika balstīta uz statistikas datiem, kas liecina, ka sociālekonomiskie un demogrāfijas rādītāji situāciju Latvijas reģionu pilsētās un novados iekrāso aizvien drūmākās krāsās. Bet […]
Strādāt?! Nevis uz lauka vai pie virpas, bet gan ar savām emocijām? Bez tām mūsu piedzīvotās dienas, nenoliedzami, zaudētu krāsainību un piepildījuma sajūtu, taču emocijas nu nekādi nav paredzētas kā pamats mūsu rīcībai un uzvedībai. Šonedēļ visas skaņas un domas Latvijā griežas par un ap Dziesmu un deju svētkiem. Ar tiem saistītas arī manas joprojām […]
Publiskajā telpā dzirdami apgalvojumi, ka šo Saeimas vēlēšanu kampaņa esot īpaši agresīva. Nevar noliegt, ka politisko lielgabalu duna pašlaik ir sparīga. Taču vienlaikus der atgādināt, ka ne viss, par ko runā mediji, būtu saistāms ar “kampaņām” tādā nozīmē, kā to raksturo politiķi un politikas vērotāji. Žēlošanās par pretinieku it kā izmantotajām negodīgajām metodēm arī ir […]
Ja man pirms pusgada kāds būtu teicis, ka piedalīšos valsts simtgades Dziesmusvētkos, to nebūtu ņēmis nopietni, bet tagad varu teikt – tas ir izdarīts. Svētku gājiens noiets, esmu bijis viens no vairāk nekā 40 tūkstošiem dalībnieku. Neesmu korists, deju kolektīva vai pūtēju orķestra dalībnieks, bet tagad šajā nozīmīgajā pasākumā var nokļūt arī kā amatierteātra aktieris. […]
Par to, vai Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un viņa partijas biedrs Atis Zakatistovs nodarbojušies ar to, ko dēvē par finanšu mahinācijām un ir pārkāpuši likumu, lems tiesībsargājošās iestādes. Deputāta Kaimiņa aizturēšana gan nebija pārsteigums, jo jau mazliet vairāk nekā pirms gada LTV raidījums “De facto” stāstīja par deputāta “savdabīgajiem” finanšu darījumiem, bet dažas dienas vēlāk […]
Pēdējās dienās vairākkārt un atšķirīgās situācijās teju “uzskrienu” virsū vēstnieka apzīmējumam un misijas apziņai. Neplānoti pievēršoties Cēsu kauju simboliskās nozīmes Latvijā un Igaunijā izzināšanā, neviļus pirmo reizi aizdomājos par dažādo vēstnieku lomu un ietekmi pārrobežu tēla veidošanā. Dodoties uz interviju ar atturīgi par sevi runāt gribošu jaunieti, pat nenojaušu, ka sarunas noslēgumā nonāksim līdz diplomātijas […]
“Kārtīgs Latvijas patriots Jāņus svin tad, kad jāsvin, nevis kāds noteicis. Un tas ir 21.jūnijā,” kādā sarunā sašutis sacīja jauns vīrietis. Viņš arī mēģināja skaidrot par sauli, kas īpaša šajā dienā, un vēl kaut ko, ko mediji ik gadu sīki apraksta, stāstot par latviskām tradīcijām. Arī runājot par tradīcijām, ik pāris teikumos ieskanējās – patrioti […]
Par filmu “Bille” kino kritikas slejās jau pateikts daudz. Šī komentāra nolūks nav apspriest filmas mākslinieciskās vērtības un to, cik daudz no Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna pārcelts uz ekrāna. Stāsts ir par to, kā redzam un gribam redzēt savas valsts pagātni un ko gribam darīt šodien. Skatoties filmu, pamazām auga iekšējs protests, kuru klusināja vien […]
Pirms 178 gadiem – tālā 1840.gada 20.jūnijā – Semjuels Morze patentēja punktu un svītru apzīmējumu kopumu ziņu pārraidīšanai telegrāfā, kuru kopš tā laika pazīstam kā Morzes kodu. Lai kādi ir vēsturnieku viedokļi par bijušā gleznotāja reālo ieguldījumu šī tālsaziņas koda izveidē, nenoliedzams ir fakts, ka līdz ar koda ieviešanu Morzes vārds ir kļuvis simbols pats […]
Festivāls “Baltica” aizsākās Lietuvā 1987. gadā. Nākamajā gadā Latvijā tas bija Atmodas vēstnesis, kas plaši pavēra ceļu uz neatkarību. “Baltica” ir ļoti nozīmīgs folkloras festivāls igauņiem, lietuviešiem un latviešiem, te tiek rādīta tautu tradicionālā kultūra – dziesmas, instrumentālā mūzika, rotaļas, dejas, kā arī lietišķā māksla, amatniecība. “Baltica” ik gadu notiek kādā no trijām kaimiņzemēm. Latvijā […]
Pret finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu ir sākta organizēta kampaņa, – tā pagājušajā nedēļā paziņoja ministru prezidents Māris Kučinskis. Pašlaik nav publiski pieejamas informācijas, kas to apliecinātu. Taču paziņojumi par dažādām nomelnošanas kampaņām politikā izskan regulāri, taču tie jāvērtē kritiski. Iepriekšējā nedēļā intervijas laikā telekanālā LNT M. Kučinskis aicināja piesardzīgi uztvert pēdējā laikā izskanējušos pārmetumus finanšu […]
Jau no agras bērnības tiekam audzināti: nedari tā, dari šitā; neēd to, tas nav veselīgi; izdari darbu, tad atpūtīsies; ievēro laiku, termiņus, nenokavē; rēķinies ar citiem, ievēro viņu intereses utt. Un ja nu esi izdevies tāds ļoti apzinīgs cilvēks, dzīvot paliek vienkārši grūti, kas reizēm var novest arī pie diezgan bēdīgām sekām. Par laimi, laikam […]
Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kad sāka runāt, ka arī Latvijā jābūt iespējai rīkot pašvaldību referendumus. Pie likumprojekta politiķi ik pa laikam atgriezās, bet tā arī neizdevās vienoties. Galvenokārt jau par to – ko tad referendumos apspriest. Tagad var teikt, ka Saeimā jautājums, lai gan lēnām, tomēr iegūst noteiktas aprises. Kad likums par referendumiem varētu […]
Pie frizieres tikt nedomā. Manikīru arī nevar iztaisīt, ja neesi ļoti ilggadējs klients un pierakstījies pie meistares krietni iepriekš. Latvijā ir izlaidumu laiks – vidusskolās, pamatskolās, arī bērnudārzos. Poš pašus gaviļniekus, pošas mammas, tēti, vecmāmiņas un vectētiņi. Vairāk jau, protams, sievišķais dzimums. Katrai, gan jaunai, gan vecai, jābūt greznai, skaistai, turklāt, neslēpsim, jātiek līdzi citām […]
Jūnijs ir vēstures leģendu mēnesis. Arī šogad Cēsīs tiks atzīmētas Neatkarības kara Cēsu kaujas, kas nākamgad jau varēs skaitīt simts gadus. Jaunākajos laikos, 1988. gada 1. – 2. jūnijā, notika Radošo savienību plēnums, kurā pirmo reizi pēc ilgajiem okupācijas gadiem tika skaļi pateikts par Molotova – Ribentropa paktu un par Latviju, kas zaudēja savu neatkarību. […]
Laikam jau Dziesmusvētki vairs nav iedomājami bez dažādiem skandāliem un cepieniem. Nav dzirdēts, kādi secinājumi izdarīti pēc kārtējās aplaušanās biļešu tirgošanā, nav zināms, vai vēsture neatkārtosies, taču ir atrastas citas problēmas. Sabiedrībai vienmēr vajag kaut ko, par ko kašķēties, citādi taču naktīs nenāk miegs. Un vajag taču uzturēt mītu, ka šajā valstī viss ir slikti. […]
Ik gadu 14. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Šajā dienā cilvēki tiek aicināti pievienoties donoru kustībai, kāarī tiek teikts paldies brīvprātīgajiem asins donoriem. Daina Liepiņa no Priekuļiem dzīves laikā asinis nodevusi 37 reizes. “Pirmo reizi to izdarīju pirms vairākiem gadiem, kad tuva draudzene cieta autoavārijā un viņai bija nepieciešamas asinis. Vairāki cilvēki devāmies uz […]
Citu cilvēku sarunas noklausīties ir nepieklājīgi, bet ko darīt, ja cilvēks veikalā pie kases rindā stāv tev aiz muguras, skaļi runā pa tālruni un plaši kā tādus laidara vārtus atver savas privātuma durvis. Tā, kvernot garākā rindā aiz ģimenes, kura nemitīgi cīnījās ar gražīgu, pārgurušu un gulēt gribošu bērnu, sagaidīju, ka aiz manis nostājās kundze […]
Emigrācija publiskajā telpā nereti tiek saistīta ar vienu no Latvijas ilgtermiņa problēmām – iedzīvotāju skaita samazināšanos. Emigrācija šādā izpratnē nozīmē zaudējumu. Taču migrācija mūsdienās ir kas daudz vairāk, un tā mūs var padarīt arī bagātākus. Latvijas teritorijā pēdējos gadsimtos ir bijuši vairāki lieli migrācijas viļņi. Kari, politiskās represijas, ekonomiskas grūtības vai labākas dzīves meklējumi ir […]
Pieķeroties šai domu slejai, īsti nevarēju izlemt, par kuru no tēmām, kas iesēdušās man prātā, rakstīt. Viena no tām ir saistīta ar mobilo sakaru operatora maiņu. Ak, kādus tik labumus katrs no operatoriem man nepiedāvāja, kad izteicu vēlmi no viena pāriet pie cita! Un, ak, kādas tik nejaucības viņi viens par otru man nestāstīja. Bet […]
Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību informē, ka tā strādājusi pie reformas plāna, ko mainīt skolas un skolotāju darbā, lai mācīšanās skolās notiktu mūsdienīgāk. Šī reforma, kas paredz modernizēt mācības, ikdienā tiek dēvēta par kompetencēs balstītu izglītību. Citiem vārdiem sakot, skolotāja uzdevums ir ne tikai autoritāri pieprasīt izpildīt uzdevumu, bet sākt ar motivāciju – zināšanas, kuras […]
Kad ķīnieši uzzina, ka Latvijā dzīvo ap divi miljoni iedzīvotāju, viņi nesaprot, kā var būt kaut kas tik mazs. “Tad jau jūs cits citu pazīstat,” tā viņi vērtē. Varam pasmieties par lielas nācijas teikto – viņiem mūs nesaprast tāpat kā mums viņus. Taču tieši citam cita pazīšana rada aizvien vairāk problēmu. Kad Latvijā tiek meklēts […]
Tiek skandināts, ka veselības aprūpes reforma vajadzīga, lai palielinātu tās pieejamību cilvēkiem un taupīgāk rīkotos ar naudu. Tomēr dzīvē bieži vien reformas vārdā veiktās pārmaiņas panāk pretēju efektu. Divi neseni stāsti nav noklausīti “kaut kur tirgus laukumā”, bet izstāstīti personīgi – ar cerību, ka varbūt žurnālisti var palīdzēt mainīt reformas vārdā tapušās aplamības. Pirmais stāsts. […]
Katram cilvēkam pienāk vecums, kad tas sāk interesēties par tālākiem senčiem, lai noskaidrotu sev svarīgus jautājumus – no kurienes esmu cēlies, kas es esmu, kas bijuši tālie senči, cik lielas bijušas viņu celtās mājās, kā zemnieki tās iekopuši. Līdz šim šķita, ka atliks tikai vēlēties un visu to, vismaz daļu, varēšu arī izzināt. Ir arhīvi, […]
Lai arī nemitīgi tiek runāts, ka Latvijā uzņēmējdarbība neattīstās, ka trūkst gan uzņēmīgu cilvēku, gan ideju,tik traki tomēr nav. Ir gan idejas, gan uzņēmēji, kuri gatavi riskēt. Atklājot zivju audzētavu Inešos, arī tika runāts par uzņēmēju neatlaidību, drosmi īstenot idejas. “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš uzsver, ka cilvēkam vispirms jau jādara tas, […]
Tautas ticējums vēsta – ja gājputni agri aizlaižas uz siltajām zemēm, būs agra ziema. Mūslaiku ticējums varētu būt šāds – ja politiķi sāk aktīvi staigāt no vienas partijas uz otru – gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Šogad staigāšana īpaši jūtama. Vairāki sabiedrībā zināmi politiķi pārgājuši no vienas partijas citā vai arī atgriezušies politikā. Droši vien arī citās […]
Vārds “inovācija” vairs nav svešs, šķiet, nevienam, jo tas dzirdams un lasāms it visur. Visās jomās tiek runāts par inovācijām, kas sekmē attīstību. Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija vēsta, ka inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Latvijas […]
Pagājušajā nedēļā ciemojos Priekuļu un Beverīnas novadu pierobežā esošajā Patvēruma mājā. Tā ir biedrības “Ģimenes šūpulis” radīta un izlolota vieta – atjaunota un apdzīvošanai labiekārtota ēka varenu ozolu ielokā, kuras lielākā daļa atvēlēta misijai sniegt atbalstu, patvērumu un praktisku palīdzību grūtībās nonākušām sievietēm gaidību laikā un pēcdzemdību periodā. Tālu no pilsētu un ciemu kņadas, putekļains […]