Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Ziedot asinis – vēlme vai pienākums

Madara Ozoliņa
06:02
15.06.2018
4

Ik gadu 14. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Šajā dienā cilvēki tiek aicināti pievienoties donoru kustībai, kāarī tiek teikts paldies brīvprātīgajiem asins donoriem.

Daina Liepiņa no Prieku­ļiem dzīves laikā asinis nodevusi 37 reizes. “Pirmo reizi to izdarīju pirms vairākiem gadiem, kad tuva draudzene cieta autoavārijā un viņai bija nepieciešamas asinis. Vairāki cilvēki devāmies uz asins­donoru centru Rīgā un kļuvām par donoriem. Tas šķita pilnīgi adekvāts solis. Nekad agrāk par to nebiju domājusi un aicinājumiem ziedot asinis īsti nepievērsu uzmanību. Bet kopš tās reizes viss mainījās. Sāku apzināties, ka nekad nevaram zināt, kas notiks ar mums pašiem vai tuvākajiem cilvēkiem. Ja atgadītos kas slikts, gribētu pārliecību, ka dzīvoju sabiedrībā, kurā cilvēki viens otram gatavi palīdzēt. Ne tikai ziedot mantas, pārtiku vai naudu, bet arī asinis, kas var izglābt dzīvību. Es to neuztveru tikai kā labas gribas žestu, bet savā ziņā arī kā pienākumu pret līdzcilvēkiem.

Esmu par šo jautājumu runājusi arī ar meitām, kuras jau vairākkārt ziedojušas asinis. Tas nedrīkst būt uzspiests lēmums, cilvēkam tas jādara tikai tad, ja to vēlas. Mēs ar savu rīcību varam rādīt tikai piemēru un iedrošināt. Es gadā asinis ziedoju divas trīs reizes. Pirmkārt, tā ir laba apziņa, ka esi palīdzējis, otrkārt, tā ir iespēja uzzināt vairāk par savu vispārīgo veselības stāvokli.”

Linda Jokste no Cēsīm pērn asinis ziedoja pirmo reizi. “Pagā­ju­šajā gadā aizgāju līdzi draudzenei, kura asinis ziedojusi jau vairākkārt. Tā kā mans veselības stāvoklis to atļāva, tad to izdarīju arī es. Jāatzīst – man mazliet reiba galva, bet emocionāli jutos ļoti labi. Ceru, ka manas asinis kādam noderēs.

Man vienmēr šķitis, ka asinis ziedo ļoti daudz cilvēku, ka man to darīt nemaz nevajag. Bet toreiz, aprunājoties ar medicīnas darbiniekiem, sapratu, ka kļūdos. Man nebija ne jausmas, ka cilvēkam, kurš cietis autoavārijā, var būt nepieciešamas asinis pat no 20 donoriem. Tas ir tik daudz! Es turpmāk asinis ziedošu vismaz reizi gadā, jo gribu darīt labu un kādam palīdzēt. Turklāt asins ziedošana nav tikai emocionāls ieguvums. Tā kā mani interesē medicīna, tad esmu par šo tēmu daudz lasījusi, skatījusies ārzemju raidījumus. Ir pierādīts, ka regulāra asins nodošana nodrošina ātrāku asins sastāva atjaunošanos, turklāt donori retāk slimo ar dažādām akūtām un hroniskām slimībām.

Mans darba devējs atbalsta ikvienu, kurš dodas ziedot asinis, jo arī pats to dara regulāri. Turklāt, ja esmu bijusi ziedot asinis, man no valsts pienākas apmaksāta brīvdiena.”

Kristaps Grasis pirms 12 gadiem cieta smagā ceļu satiksmes negadījumā. Lai izdzīvotu, viņam bija nepieciešamas papildu asinis. “Kad runa ir par ko sliktu, mēs nekad nedomājam, ka tas reiz varētu notikt ar pašiem. Toreiz devos mājās no darba. Strādāju Rīgā, bet dzīvoju pie Cēsīm. Tas bija viens mirklis, kad dzīve pazibēja acu priekšā. Kad slimnīcā pamodos, ārsts man skaidroja, ka biju zaudējis ļoti daudz asiņu, no asins donoru bankas nepieciešamais asins daudzums tika steidzami nogādāts slimnīcā. Tās asinis deva man iespēju dzīvot un redzēt uzaugam bērnus.

Šķita tik dīvaini, ka manī ir pavisam svešu cilvēku asinis, bet es uzreiz pieņēmu to, ka tās ziedojuši labi un godprātīgi cilvēki, kuri citiem vēl labu. Toreiz gribēju pateikties tiem, kuru asinis man izglāba dzīvību, bet asins donoru centrā, protams, donoru vārdus neizpauda.

Tā kā man pēc vairākām operācijām ir nelielas veselības problēmas, es pats nevaru nodot asinis, bet sieva kļuvusi par regulāru asins donoru. Pēc šīs avārijas manas domas ir mainījušas vairākos jautājumos. Dažkārt šķiet, ka cilvēki ir tik ļoti pārņemti ar sevi un savām problēmām, ka neaizdomājas, kā ar labu darbu varētu palīdzēt citiem grūtībās nonākušajiem. Noteikti aicinu cilvēkus kaut reizi gadā nodot asinis, tādējādi izdarot ļoti vērtīgu darbu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi