Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Nodokļi – krustcelēs

JĀNIS BUHOLCS
11:05
21.12.2016
5

Pēdējā brīdī valdība nolēmusi atteikties no iepriekšējās idejas, ka sociālais nodoklis ir jāmaksā vismaz no minimālās algas, pat ja darbinieks nestrādā pilnu slodzi. Taču, meklējot alternatīvas, ilgtermiņā nāksies izvēlēties starp variantiem, no kuriem neviens nesola vieglus risinājumus.

Mēģinājumam panākt, ka sociālais nodoklis ir jāmaksā par pilnu slodzes minimālo algu, nenoliedzami bija savs racionālais grauds. Vairāk nekā 31 procents visu sociāli apdrošināto Latvijā veic sociālā nodokļa iemaksas, kas ir mazākas par minimālo algu. Tādējādi ir risks, ka aptuveni viena trešdaļa strādājošo nespēs sev nopelnīt pat minimālo pensiju. Minimālā pensija pati par sevi nav nekāda medusmaize, taču, ja darbinieka pensija būs vēl zemāka, tas nozīmē pavisam trūcīgu iztikšanu. Droši vien daļa no šādiem cilvēkiem paši jau tagad rūpējas par savām vecumdienām un iemaksā trešajā pensijas līmenī, taču ir arī skaidrs, ka pietiekami liela daļa par šiem jautājumiem dažādu iemeslu dēļ nav aizdomājušies.

Valdība nudien gribēja labu – nodrošināt, ka palielinās savām vecumdienām līdzekļus uzkrājošu cilvēku skaits, pie viena samazinot potenciālo atbalsta prasītāju skaitu tad, kad šodienas 31 procents strādājošo būs aizgājuši pensijā. Tanī pašā laikā konkrētais risinājums šķiet neproporcionāls, jo uz uzņēmumu pleciem uzlika sociālo nodokli, kas ne vienmēr ir samērojams ar konkrētā darbinieka slodzi un atalgojumu. Ja darbinieks strādā pusslodzi vai pat vēl mazāku slodzi, darba devējam ir rūpīgi jāpārdomā, vai viņam vispār atmaksājas saglabāt darba attiecības ar šādu darbinieku. Ja atmaksājas, tad vismaz daļā gadījumu tas nozīmē krietni grūtākus apstākļus uzņēmējdarbībai. Ja neatmaksājas, tas nozīmē bezdarbnieku skaita pieaugumu. Abos gadījumos uzņēmējdarbības vide Latvijā ciestu – taču tieši uzņēmēji ir tie, kas naudu pelna, lai būtu, ko samaksāt nodokļos. Uzņēmējdarbība ir jāveicina, nevis jāgrauj.

Valdības nodokļu kāres iemesls ir sociālais budžets, no kura tiek maksātas arī pensijas un pabalsti. Mūsdienu pensiju modelis ir veidots uz paaudžu solidaritātes principa – šodienas nodokļu maksātāji ar savām iemaksām maksā šodienas pensionāriem, rēķinoties, ka rītdienas nodokļu maksātāju nauda tiks izlietota šodienas strādājošo pensijām. Taču, ja Latvijā ir tik liels sociālo nodokli pilnā apmērā nemaksājošo cilvēku skaits, tad sociālais budžets nespēj parūpēties par šodienas pensionāriem un citiem, kam nepieciešama valsts apgādība. Šī kārtība pašreizējos apstākļos nav ilgtspējīga.

Meklējot, kā palielināt sociālā budžeta ieņēmumus, mikrouzņēmumu darbības pārskatīšana ir viens no acīmredzamajiem virzieniem. Kad tika ieviests mikrouzņēmumu nodokļa režīms, valdība cerēja, ka tas izvilinās mazos uzņēmumus no ēnu ekonomikas. Taču tam bija negaidīts blakusefekts – šo režīmu savā labā sāka izmantot arī lielas firmas. Tās daļu savu darbinieku atlaida, mudināja viņus izveidot savus mikrouzņēmumus un turpināja sadarbību ar tiem. Tādējādi firmas spēja “optimizēt” maksājamos nodokļus, vienlaikus padarot godīgos nodokļu maksātājus mazāk konkurētspējīgus.

Šis process politiķiem ir bijis redzams jau iepriekš, taču drosmes kaut ko mainīt ir pietrūcis – vai varbūt viņi tā arī nav spējuši piedāvāt risinājumus, kā patiešām efektīvi ierobežot to, ka mikrouzņēmumu nodokļu režīms tiek ļaunprātīgi izmantots, pie viena nenodarot kaitējumu uzņēmējdarbības videi kopumā.

Pašlaik ir iezīmējusies rīcības alternatīva – mikrouzņēmumu nodokļa palielināšana no pašreizējiem 9 procentiem līdz 15. Lielāko daļu no šī palielinājuma plānots novirzīt tieši sociālajā budžetā. Tas varētu sniegt pagaidu risinājumu – pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem šādi budžets varētu papildus iegūt 70 miljonus eiro, kurus bija cerēts iekasēt ar sociālajām iemaksām no minimālās algas.

Taču ar to diemžēl var nepietikt ilgākā termiņā. Latvijas sabiedrība noveco, kas nozīmē, ka nākotnē pensiju un cita veida atbalsta saņēmēju būs vairāk, un tie būs jāuztur esošajiem nodokļu maksātājiem. Papildu tam laiku pa laikam atgadās ekonomiskās krīzes, kas arī ir saistītas ar papildu tēriņiem – atbalsts ir nepieciešams bezdarbniekiem un citiem, kurus skārušas grūtības. Nesenās ekonomiskās krīzes laikā Latvijas sociālais budžets tika krietni papluinīts, un tajā ir nepieciešams atjaunot iekrājumus. Pašlaik, kad Latvijas ekonomika aug, ir īstais laiks to darīt – taču, nemainot pastāvošo kārtību ar nodokļu iekasēšanu, uzkrājumi neveidojas tādā apjomā, lai mēs būtu gatavi jauniem satricinājumiem.

Lai to panāktu, ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai mikrouzņēmuma nodokļa palielinājums. Ir jau vēl arī citas acīmredzamas iespējas, taču tās ir vēl sāpīgākas. Samazināt jau tā mazās pensijas būtu nepieņemami, bet palielināt sociālās iemaksas itin visiem arī šķiet negodīgi, ja ir pamats domāt, ka liela daļa ekonomiski aktīvo cilvēku no nodokļu maksāšanas izvairās. Latvijā ēnu ekonomika tiek lēsta vairāk nekā 21 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Valdībai būtu vairāk jākoncentrējas uz šo jomu – lai gan ir saprotams, ka panākumus šajā virzienā plānot budžeta ieņēmumu izteiksmē ir krietni grūtāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
3

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
4
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
4
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
5
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi