Kad atnāca pastniece, kuras vārdu es nezinu, viņa gribēja atdot vēstuli man, bet dēls teica, ka neesmu mājās. Viņš arī pateica, ka vēstule ir viņa mammai. Pastniece piekrita atdot vēstuli manam bērnam, bet tā bija ierakstītā vēstule, kuru varēja izsniegt tikai pret manu parakstu! Un mans dēls vēl ir nepilngadīgs! Tā jau jebkurš viņa draugs varēs saņemt manas vēstules. Bet ja man sūta naudu? Tad jau arī paciņas pastā varēs izņemt sveši cilvēki, neprasot nekādus dokumentus! Kad gāju uz pastu noskaidrot šo situāciju, man pasta darbinieki atbildēja, ka pastnieces rīcība ir pareiza.
Arī citreiz man vienkārši ir noklīdušas
daudzas vēstules – gan ierakstītās, gan parastās. Cilvēki saka, ka vēstuli man izsūtījuši, bet es nesaņemu. Arī vēstules sūtītāji nav saņēmuši vēstuli atpakaļ, ja gadījumā būtu sajaukta adrese vai kāda cita iemesla dēļ tā nesasniegtu adresātu.”
Kā paskaidroja Cēsu reģionālās pasta nodaļas pārvaldnieka vietniece Benita Kairova, visticamāk, pastniece ir pārkāpusi sūtījuma izsniegšanas reglamentu. Viņa sacīja: “Ierakstītas vēstules mājās var izsniegt pilngadīgiem ģimenes locekļiem tad, ja klāt nav vēstules saņēmēja. Savukārt pastā ierakstītos sūtījumus var saņemt tikai persona, kurai ir paredzēts sūtījums. Arī mājās ir jāparakstās par sūtījuma saņemšanu, un parakstīties drīkst tikai pilngadīgas personas. Tāda ir kārtība.
Ja ierakstīto vēstuli adresāts nesaņem vai nenāk tai pakaļ uz pasta nodaļu, tad to tur glabā mēnesi. Pēc mēneša to nosūta atpakaļ vēstules sūtītājam.”
Paskaidrojot iemeslus, kuru dēļ adresāts dažkārt nesaņem vēstules, B. Kairova sacīja: “Vēstules nesaņem varbūt tādēļ, ka tai nav norādīta pareiza adrese un atpakaļadrese. Ja ir uzrādīts sūtītājs, tad viņam to nosūta atpakaļ. Vēl viens iemesls varētu būt tāds, ka pastkastīte nav slēdzama, un kāds var paņemt sūtījumu. Taču tas ir uz katra paša sirdsapziņas.”
Komentāri