Ja vēl pirmajā Adventē vai nedēļas nogalē nepaguva, tad nākamajās brīvdienas katrā lielākā vai mazākā pagasta centrā vai pilsētā acis priecēs Ziemassvētku egļu gaisma un krāšņums. Un daudzi, kā katru gad` no jauna, var diskutēt, vai eglīte pietiekami skaista, kupla un gara, vai rotājumu par maz vai par daudz, vai tie īstajās krāsās. Kā vienmēr vieniem patiks, citiem ne un tiks spriests par modi, saprašanu un gaumi. Tā iedzīvotāju neapmierinātības dēļ Ventspilī pašvaldībai nācās meklēt un uzstādīt citu Ziemassvētku skaistuli, jo atvestā, daudzuprāt, bija par daudz skraja. Tas nekas, ka zem rotājumiem un lampiņām bieži vien skujas vispār nav redzamas.
Visiem labi nebūs nekad, ja var paust viedokli, kāpēc gan nepameklēt negācijas un neizmest izplatījumā. Atbalss atskanēs. Un skaļāk nekā prieks, kam piestāv gaišie toņi un toņkārtas.
Ziemassvētki ir arī tirdziņu laiks. Tajos īpaša gaisotne un preces. Var baudīt, būt svaigā gaisā, satikt pazīstamus, iedzert karstu sulu vai tēju, klausīties mūziku. Bet viss tik dārgs, un piedāvājums niecīgs. Protams, kāds negausīgi klunkurēs pa tirgus placi un sūkstīsies. Optimistiskie romantiķi pasmaidīs un ies savu ceļu, bet rūgumpodi arī aukstā laikā spēs rūgt, neprasot siltu mūrīti kā maizīte.
Protams, reti kuru nekaitina nemitīgais atgādinājums, ka jāpērk dāvanas, ka tās iepriecinās, ka nedrīkst aizmirst. Bet kas ir dāvana? Ne jau tikai kaut kas iesaiņots krāsainā, čaukstošā papīrā un pārsiets ar spožu lenti. Kas, tas ir jāizdomā. Tāpat, kā to pasniegt. Ir moderni runāt par ilgtspēju, ekoloģiju. Ar to diemžēl pārspīlējam. Dāvinātājs, gribēdams būt oriģināls un vēlēdamies izmantot visu no dabas, stikla burkā saliek skaidas, kociņus, vecas avīzes un apelsīnus. Izskatās skaisti. Bet kur iepakojumu likt daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī dzīvojošam? Nav krāsns, kuras iekuriem noderētu skaidas, kociņi un vecas avīzes, un skaistais noformējums nonāk atkritumu konteinerā. Kur likt nevajadzīgo burku? Nenesīs uz nemetīs atkritumos, kur krājas stikls, ērtāk izmest kopā ar citiem atkritumiem. Dabas materiālu izmantošanai arī jābūt racionālai, jēgpilnai,videi draudzīgai.
Nevar īsti saprast, kādām emocijām ļauties par balto pasauli. Skaisti, raisās baltas domas, gribas to baltumu un mieru ielaist sevī un piepildīt sirdi. Baltā miera apkārt ir tik daudz, ka var justies laimīgs. Bet pa ielām jābrien, pa ceļiem nevar izbraukt, takas ap māju jātīra, koki un krūmi noliekušies, jāuztraucas, ka nenolūst. Uz katra staba un jumta tāda sniega kārta, ka nevar saprast – gaidīt vējiņu, lai maigi uzpūš un aiznes pa gaisu, vai jau laikus kļūt par par sniegbridi un visu, kas vertikāli zemei, atbrīvot no iedomājamām bīstamām sekām.
Jebkurā situācijā var darīt un var nedarīt, var priecāties, bēdāties vai dusmoties, var sabojāt sev garastāvokli vai uzlabot. Viss atkarīgs no katra paša sazemēšanās spējām un redzeslauka. Un beigu beigās pašam vien jāzina, ko tad īsti gribi. Te gan neviens nevar palīdzēt ar atbildi. Nelīdzēs arī Ziemassvētku eglīte kādā laukumā, pie mājas vai dzīvoklī.
Komentāri