Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Mēs un “viņi”

Sallija Benfelde
12:34
18.12.2015
4

Runājot par Latvijas nākotnes mērķiem, visbiežāk tiek minēta labklājība. Mēs ceram, ka reiz dzīvosim tikpat pārtikuši, kā dzīvo liela daļa cilvēku Rietumos. Tiesa gan, daudziem tas netraucē paust pārliecību par Rietumu “sapuvušajām vērtībām”, kas iznīcinot latvieša dzīvesziņā ierakstītās vērtības – patriotismu, tikumību, ģimeni, darba mīlestību un citas. Citiem vārdiem sakot, mēs gribam dzīvot kā Rietumos, bet negribam ievērot Eiropā vispārpieņemtās vērtības, jo patiesībā tās nozīmējot pavisam ko citu nekā “tikumīgajam latvietim”. Protams, var jau pasmaidīt, ka uzskatām sevi par īstākajiem un pareizākajiem vērtību nesējiem Eiropā. Var jau paust, ka mūsu attieksmi pret ģimeni un bērniem nesaprot ne Anglijas, ne Norvēģijas varas iestādes un iedzīvotāji, kuri par to vien sapņojot, kā latviešu ģimenēm atņemt bērnus. Acīmredzot Latvijā bieži tiek uzskatīts, ka bērns ir ģimenes īpašums, ar kuru īpašnieks var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Līdzīgi daudzu prātos ir ar nodokļiem, kurus nav vērts maksāt, bet prasīt no valsts gan vajag, jo tā pienākas. Mūsu “atšķirīgo un patieso” vērtību sarakstu turpinot, labi redzams, ka vismaz daļa sabiedrības savos prātos ļoti līdzinās lielās kaimiņvalsts iedzīvotājiem.

“Levadas centra” decembra sākumā publicētā aptauja liecina, ka 75 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij būtu jāuzlabo un jāsakārto attiecības ar Rietumiem, bet tajā pašā laikā ir pārliecināti, ka Krievijas varai nekas nav jādara, lai tā notiktu, un Kremlim ir jāturpina savs politiskais kurss. Attiecību uzlabošana saistās ar zināmu piekāpšanos, bet tā nav savienojama ar dižās lielvalsts statusu, kuru Krievija ieguvusi savu pilsoņu prātos, pārkāpjot starptautiskās saistības un nostiprinot savu varu. Attieksme ir aptuveni tāda – attiecības jāuzlabo, mēs to gribam, bet “viņi” neko nedara, lai tā būtu. Paradoksāli ir arī tas, ka attiecības pēc iedzīvotāju domām jāuzlabo arī ar ASV un Ukrainu par spīti tam, ka aptaujas liecina – šīs valstis cilvēki Krievijā uzskata par lielākajiem ienaidniekiem. Turklāt iedzīvotāji lielāko tiesu neredz saistību starp NATO, ASV un Eiropas Savienību (ES). NATO Krievijā vienmēr ir bijis negatīvs vērtējums, bet lielāko tiesu cilvēki nezina, kuras ir NATO dalībvalstis, bet ES vairs nav mīļa kopš sankciju ieviešanas. Tomēr negatīvā attieksme nav mainījusi vēlmi pēc Rietumu labumiem. “Mēs gribam būt daļa no Eiropas, bet negribam ievērot Eiropā pieņemtos likumus un normas”, Krievijas iedzīvotāju nostāju skaidro sociologs Deniss Volkovs. “Eiropas, Rietumu, ASV pievilcība nav zudusi, jo nekas nav mainījies uzskatos par to, ka Rietumos ir labāka dzīve nekā Krievijā, bet vairākuma galvenā mēraukla ir dzīves līmenis,” saka Volkovs. Jāpiebilst arī, ka Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka Rietumi viņus nesaprot, kaut gan viņi labprāt joprojām būtu civilizētās pasaules daļa – galu galā, dižas lielvalsts statuss nozīmē ne tikai to, ka tā var darīt, kā tīk. Tāds statuss pēc Krievijas iedzīvotāju domām nozīmē arī, ka valsts ir civilizētās pasaules daļa un tā jāciena. Rietumu sankcijas daudziem nozīmē – Krieviju nevar ignorēt. Tā teikt, ja jau Krieviju neciena, tad ar to ir spiesti vismaz rēķināties.

No malas raugoties uz minētās aptaujas rezultātiem, Krievijas iedzīvotāju uzskati izskatās dīvaini, lai neteiktu ko spēcīgāku. Tomēr līdzība Latvijas un Krievijas iedzīvotāju uzskatos daudzos jautājumos ir visai pamanāma. Diemžēl. Atliek vien cerēt, ka spēsim mainīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
8

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
29

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
18

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
30

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
39

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
44

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi