Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Liesais streiks

JĀNIS BUHOLCS
11:44
04.12.2015
5

Pagājušajā nedēļā skolotāji streikoja, lai pievērstu uzmanību pedagogu atalgojuma problēmām. Tomēr streikošana šādā formā nav efektīvs veids, kā piespiest politiķus pildīt izvirzītās prasības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir vairākas prasības, taču centrālais jautājums ir par pedagogu algu aprēķināšanas modeli – lai to pilnveidotu, ir nepieciešami papildu līdzekļi no budžeta. Īpašs uzsvars arodbiedrības skaidrojumā par streiku ir uz pirmsskolas un mazajās izglītības iestādēs strādājošo un atbalsta personāla nepietiekamo atalgojumu. Audzinātājiem bērnudārzos alga uz rokas ir zem 400 eiro, un auklītēm vēl mazāk. Šādā situācijā nav brīnums, ka pirmsskolas mācību iestādēs trūkst cilvēku, kas vēlas tur strādāt.

Nav šaubu, ka pedagogu un citu ar bērniem un jauniešiem strādājošo profesionāļu atbalstīšanai būtu jābūt vienai no prioritātēm. Tas, cik spējīgi un motivēti ir šie darbinieki, lielā mērā ietekmē arī jaunās paaudzes sociālo un intelektuālo attīstību. Latvija nevar pretendēt uz nekādu attīstības uzrāvienu, ja tā neieguldīs savos cilvēkos un viņu izglītošanā. Taču Latvijas izglītības sistēma lielā mērā balstās uz entuziasmu. Turklāt tā sagrūs, kad esošie pedagogi masveidā paziņos, ka “mums vienreiz pietiek”.

Pagājušās nedēļas protesta akcija, pieteikta kā brīdinājuma streiks, tādējādi ir mēģinājums norādīt uz lielajiem riskiem, kurus rada nepietiekams valsts atbalsts izglītības nozarei. Tanī pašā laikā konkrētajā situācijā ir grūti runāt par izvēlētā risinājuma efektivitāti.

Pedagogi nolēma streikot tad, kad valsts budžets faktiski jau bija gatavs. Izglītības darbinieku arodbiedrība gan skaidroja, ka pārdalīt finansējumu esot iespējams arī pēc budžeta pieņemšanas, tomēr grūti iedomāties, ka pēc tam līdzekļus atrast būs vieglāk nekā vēl budžeta izstrādes laikā. Arī vēl pirms streika pedagoga algu reformai Saeimas Budžeta un finanšu komisija rezervēja deviņus miljonus eiro, kas paņemti no līdzekļiem, kas iedalīti “neparedzētiem” tēriņiem. Uz kādu citām jomām jau apsolītu naudu arodbiedrība tagad cer?

Lai šādai streikošanai būtu reāla ietekme uz budžeta veidošanu, pasākumam bija jānotiek, vēlākais, oktobrī. To, kas īsti ir streiks, Latvijas pedagogiem derētu pamācīties no strādājošajiem Lielbritānijā, Vācijā vai Francijā. Kad tur streiko kādā nozarē strādājošie, tad to nevar neizjust liela daļa sabiedrības – pat tie, kas ar konkrēto nozari nav tieši saistīti. Protams, ka tas izraisa pamatīgas neērtības citiem. Taču streika ideja jau ir tieši tāda – ar šīm neērtībām strādnieki uzsver, kādas neērtības esošajā situācijā ir jāpacieš viņiem pašiem un cik daudzi citi no viņu darba ir atkarīgi. Latvijas pedagogu brīdinājuma streiks turpretim ir tāda klasiska vietējā pieeja, kurā apdalītie sanāk kopā klusām dalīties neapmierinātībā, varbūt kāds valdības pārstāvis pat atnāk pie viņiem parunāties, un dzīve pēc tam turpinās bez īpašām izmaiņām.

Pašreizējos apstākļos nav runas par to, cik reālistiski ir izpildīt pedagogu prasības – neba nu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir vienīgā, kas ir skeptiska par to, cik lielā mērā tas patlaban ir iespējams. Toties šāda veida neefektīvā protestēšana reālu labumu gan var dot arodbiedrības vadībai – izliekoties par savu pārstāvju interešu aizstāvjiem, viņi nodrošina paši savas pozīcijas organizācijā.

Skolotāju streika dienā notika arī kaut kas īpatnējs – Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Šī bija sagadīšanās, tomēr šī sagadīšanās bija spilgta. Gluži tāpat kā pedagoģijā, arī politikā atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai šis intensīvais darbs neatbaidītu potenciāli spējīgus darbiniekus. Protams, var jau norādīt, ka daudzi no politiķiem šī joma ir pievilcīga gluži citu iemeslu dēļ, taču arī tas nav arguments pret algu palielināšanu, ja vien pārējie apstākļi to atļauj. Un, ja jautājums par algu palielināšanu politiķiem bija Saeimas komisijas sēdes dienaskārtībā un ja tam bija iegūts atbilstošs atbalsts un pamatojums, nebija iemesla šo jautājumu neizskatīt tajā dienā, kad skolotāji streiko. Tāpat ir skaidrs, ka politiķu algu palielināšanai nepieciešamie 740 tūkstoši eiro ir sīkums pret līdzekļiem, kas tiek pieprasīti pedagogu atalgošanai.

Un tomēr – pati izpratne par to, kurām nodarbināto grupām nākamgad algas ir jāpieliek un kurām ne, ir nepatīkams signāls ne jau tikai pedagoģiskajā darbā strādājošajiem. Nevar nepamanīt, ka Latvijā ir jomas, kurām nauda atrodas vienmēr, piemēram, lidsabiedrības “airBaltic” stutēšanai, un ir tādas, kam parasti liek pagaidīt labākus laikus. Jā, ar labām algām motivēti valsts augstākie darbinieki ir ļoti svarīgi, “airBaltic” ir svarīgs. Bet arī skolotāji ir svarīgi. Vien atšķirībā no “airBaltic” skolotāji nebankrotē, skolotāji turas. Un, kamēr viņi turas, tikmēr citi var turpināt domāt, ka situācija ir normāla.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
25

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi