Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Līdzsvars veselības aprūpē

Iveta Rozentāle
05:17
27.12.2021
12

Veselības ministram Danielam Pavļutam viesojoties Cēsu klīnikā, “Druva” ministram vaicāja, kā viņš vērtē slimnīcu vidi un infrastruktūru valstī kopumā un kas nepieciešams, lai uzlabotu veselības
aprūpes sistēmu.

“Druva” jau rakstīja, ka, Cēsu klīnikai pabeidzot vērienīgāko attīstības projektu un atklājot ārstniecības korpusa jaunās telpas, arī Daniels Pavļuts atzinīgi novērtēja redzēto kā modernu, 21. gadsimtam atbilstošu, tā, kā tam būtu jābūt ikvienā ārstniecības iestādē. Ministrs atzina: “Lai gan pakāpeniski aina Latvijas ārstniecības iestādēs uzlabojas, tas notiek neviendabīgi. Un tas attiecas gan uz lielajām reģionu, gan arī vietējām slimnīcām. Do­māju,  šajā ziņā svarīgākā ir skaid­ra attīstības vīzija. Par to mums arī valdībā ir jārunā. Svarīgi saprast, kāda aina ir valstī kopumā un kāda loma kopējā ārst­niecības iestāžu sistēmā ir katrai slimnīcai. Mēs saprotam, ka tā ir tāda liela piramīda, kuras augšgalā ir lielās klīniskās universitātes slimnīcas, tad specializētās slimnīcas, reģionu slimnīcas, kas notur reģionos augstāko ārstniecības kvalitāti, un pašvaldību slimnīcas, kuras ir vistuvāk    iedzīvotājiem un sniedz neatliekamākos veselības pakalpojumus. Svarīga ir arī slimnīcu savstarpējā sadarbība. Redzu, ka Cēsu klīnikai ir cieša sadarbība ar Vidzemes slimnīcu kā reģionālo slimnīcu, un tas ir ļoti labi, tā tam būtu jābūt.

Nākotnē atbilstoši pārmaiņām Latvijas sabiedrībā vietējās slimnīcas iegūst arī vēl citu lomu. Tā ir atgriešanās pie domas par aprūpes slimnīcu, proti, ka tā ir vieta, kur cita starpā var sniegt arī sociālas dabas pakalpojumus, kas palīdz veciem cilvēkiem atgūties, atveseļoties, sniegt rehabilitāciju hronisko slimību ārstēšanā. Tad slimnīca nav tikai akūtu saslimšanu risināšanas vieta. Un tā ir vietējo slimnīcu nākotne Latvijas realitātē pie tās demogrāfiskās situācijas, kāda tā mums ir.”

Daniels Pavļuts norāda, ka, lai būtu laba veselības aprūpe, ir jābūt pienācīgām telpām, jāiegulda nauda tehnoloģijās, ir jābūt labi apmaksātiem un ar savu darba vidi apmierinātiem mediķiem, kā arī ir jābūt apmaksātam pakalpojumam: “Tāpēc nākamā gada budžetā lielākais panākums ir tas, ka mums ir izdevies panākt papildu naudas piešķiršanu pakalpojumu finansēšanai. Pandēmijas laiks ir skaidri iezīmējis nepieciešamību pēc līdzsvara visu dažādo lietu finansēšanā. Protams,    bija ārkārtīgi aizkavējies mediķu atalgojuma pieaugums, daudzu gadu garumā tiešām aina bija ļoti bēdīga, savukārt pēdējos gados    pieaugumi ir ļoti lieli. Līdztekus veikti lielie ieguldījumi infra­struktūrā. Un ir ļoti svarīgi, lai tas nav tikai lielajās Rīgas slimnīcās, bet visas Latvijas teritorijā, attīstības centros atbilstoši profilam, piemēram, tajā, ar ko Cēsu klīnika ir stipra.”

Veselības ministrs arī piekrita, ka pandēmijas laiks ir parādījis, ka Latvijā, saslimstot ar “Co­vid-19”, nereti slimošana ir ilgāka un smagāka,    to veicina slimības, kas jau iepriekš skārušas cilvēku un nav laikus vai pietiekami ārstētas, tāpēc svarīga ir arī profilaktiskā veselības aprūpe: “Tas gan vairs nav slimnīcas uzdevums, te runa ir par primāro aprūpi, par to, ko nodrošina ģimenes ārsti, kādi ir ambulatorie pakalpojumi. Cēsu klīnikā gan arī tiek sniegti ambulatorie pakalpojumi, kas ir kādreizējās Cēsu poliklīnikas funkcijas.”

D.Pavļuts arī norāda, ka no iedzīvotāja nav jāsagaida, lai saprot, kā veselības aprūpe uzbūvēta: “Svarīgi, lai veselības aprūpe ir pieejama. Mūsu uzdevums ir parūpēties, ka mākam cilvēku laikus izmeklēt, piedāvājot    nepieciešamos izmeklējumus, mākam panākt, ka ģimenes ārsts sameklē konkrēto cilvēku, uzaicina uz attiecīgo profilaktisko procedūru, ka tādējādi novēršam, ka tiek ielaistas kādas smagas slimības. Bet, ko tur slēpt, Latvijā netrūkst cilvēku, kam pietrūkst zināšanu, pietrūkst arī intereses rūpēties par    veselību, un slimības tiek ielaistas. Un visbēdīgāk, protams, ir tad, kad cilvēks pat gribētu par sevi parūpēties, bet pietrūkst iespēju. Un tad nu gan tā ir mūsu neizdarība, ka neesam mācējuši nodrošināt informāciju un sadarbību starp dažādiem ārstniecības līmeņiem, lai cilvēkiem palīdzētu. Tāpēc ļoti vajag vienu principu, uz kuru virzīsimies arvien vairāk un vairāk. Tas iezīmējas tieši tagad jaunā onkoloģijas plāna izstrādē, ka vēlamies virzīties uz pacienta konsultanta vai pacienta gadījuma vadītāju. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks saslimst ar kādu nopietnu slimību, viņam tiek nozīmēts cilvēks – padomdevējs, kas slimnieku izvadā pa ārst­niecības sistēmas gaiteņiem un pasaka priekšā, kas ir jādara. Lai katram nav jāskatās tajās slēgtajās durvīs, jāmēģina saprast, kur doties veikt izmeklējumus, ko nepieciešams tālāk darīt, kur pieejama rehabilitācija. Kon­sultants palīdzētu orientēties, lai pacients saņemtu labu pakalpojumu. Tas ir tas, uz ko jāvirzās: pieejams, labs veselības aprūpes pakalpojums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
7

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
5

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
14

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
31

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
65
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
36

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi