Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Latgale un 3. pasaules karš

JĀNIS BUHOLCS
12:18
24.02.2016
4

Arī Latvijas Televīzija pagājušajā nedēļā parādīja BBC filmu “Trešā pasaules kara komandcentrā” – tā stāsta par kodolkara sākšanos starp NATO valstīm un Krieviju Latgales dēļ. Filma jau labu laiku iepriekš Latvijā bija izraisījusi satraukumu, bet pēc filmas demonstrācijas Latvijā sašutuma izteicēju balsis ir vēl vairāk pastiprinājušās. Tomēr tam nevajadzētu novērst uzmanību no šīs filmas galvenā vēstījuma.

Filmā “Trešā pasaules kara komandcentrā” nudien netrūkst elementu, kurus būtu bijis labi veidot citādāk. Krimā un Ukrainas austrumu daļā notikušo scenāriju tieša pārcelšana uz Latgali var ienākt prātā tikai tiem, kuri nav īpaši iedziļinājušies patiesajā situācijā Latgalē. Vēl vairāk – filmā Latgales karogs ir separātistu simbolika, kas ir klaji nekorekti. BBC acīmredzot ir mēģinājuši filmā iekļaut pēc iespējas vairāk īstu detaļu, tomēr ironiskā kārtā vērība pret detaļām ir bijusi lielāka nekā vērība pret lielajām līnijām. Protams, ja filmas veidotāji būtu pievērsuši atbilstošu uzmanību reālajiem procesiem Latgalē, stāsts viņiem, visticamāk, nebūtu sanācis vispār. Latgale nav Donbass, un Daugavpils nav Doņecka.

Daudzi ļaudis Latvijā filmu ir uztvēruši ļoti nopietni. Vairāku Latgales pašvaldību vadītāji izplatījuši atklātu vēstuli, kurā kritizēta filma un uzsvērta tās negatīvā ietekme “uz Daugavpils pilsētas un Latgales reģiona kopējo tēlu un sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvu”. Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs arī pavēstījis, ka ir nodarīts ekonomiskais kaitējums Latvijai, jo kurš gan gribēšot sadarboties ar valsti, kurā ir tik lieli nestabilitātes draudi. Vairāki desmiti cilvēku, Latvijas krievu aktīvistus un eiroparlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku ieskaitot, pagājušajā nedēļā piketēja pie valdības mājas – itin kā Latvijas valdība būtu LTV likusi šo filmu demonstrēt.

Daļa no šī sašutuma ir neviltota un veidojusies lokālpatriotiskā aizvainojumā par pieļāvumu, ka latgalieši varētu būt nelojāli Latvijai. Savukārt citos gadījumos BBC filmas rādīšana dažiem ir bijusi vienkārši izdevība sevi uzdot par lieliem Latvijas un Latgales interešu aizstāvētājiem un kritizēt valdību, ka tā nav pienācīgi skaļi pret šo darinājumu iebildusi. Taču dusmas par BBC un LTV te ir nevietā. Lai cik apšaubāmi ir daži no filmas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem, tie nav galvenais šī darba vēstījums.

Jāsāk ar to, ka “Trešā pasaules kara komandcentrā” nav dokumentāla filma, un nevajag izturēties tā, it kā tā būtu. Jā, filmā ir iekļauti dokumentāli elementi. Arī komandcentra dalībnieki, kas piedalās scenārija “Krievija pret NATO” izspēlē, ir pavisam īstas personas, diplomātijas un militāro jautājumu profesionāļi. Taču pats scenārijs ir hipotētisks. Un ne jau tikai tāpēc, ka hipotētiska ir tā pamata premisa – prokrievisku separātistu sacelšanās Daugavpilī. Neviens nepretendē apgalvot, ka reālas karadarbības situācijā situācija attīstītos šādi un novestu pie tāda rezultāta. Tā ir situācijas modelēšanas spēle, un tās rezultāts ir atkarīgs no milzīga daudzuma dažādu faktoru.

Varbūt kādam ir grūti to atzīt, bet filma nemaz nav par Latviju. Latvija tajā ir tikai notikumu vieta, skatuves atribūts, butaforija. Tās vietā varēja tikt izvēlēta arī kāda cita valsts vai teritorija. Filma ir komentārs par starptautisko situāciju un to, kā uz konfliktu kādā NATO valstī reaģētu lielvaras. Tā izsaka vērtējumu gan par Krievijas ārpolitiku, gan par rietumvalstu spējām rīkoties. Krievija tiek rādīta agresīva un neprognozējama. Savās mājās un starptautiski mēģinot uzturēt priekšstatu par savu varenību, Maskava ir gatava uz visradikālākajiem soļiem, tai skaitā iesaistīšanos kodolkarā. Šajā ziņā filma ilustrē, kā britu diplomāti un militārie eksperti izvērtē rīcības variantus, lai stātos Krievijai pretī, bet vienlaikus neizprovocētu neproporcionāli plašu pretreakciju.

Šis viņu uzdevums nav viegls. Krievija ir viena, toties labi bruņota. Turpretim NATO partneru daudz. Viņi arī ir spēcīgi, bet viņiem papriekšu savā starpā ir jāvienojas. Filma itin reālistiski paredz, ka to izdarīt nebūtu viegli. Hipotētiskajam konfliktam Latgalē intensificējoties, vairākas NATO valstis filmā izveido koalīciju Latvijas aizstāvēšanai, tomēr pat šajā koalīcijā nav vienotības. Ja briti atturas no atbildes trieciena uz Krievijas, iespējams, kļūdaini izšautu kodolraķeti, tad amerikāņi rīkojas citādi. Tas savukārt atkal būtiski ietekmē situāciju un nozīmē konflikta vēršanos plašumā. Ar sekām ir jārēķinās arī tām NATO valstīm, kas amerikāņu rīcību nav atbalstījušas.

Filmas centrālā doma ir tieši šī. Tā uzdod jautājumu, vai neliela mēroga militārs konflikts starp NATO un Krieviju mūsdienu apstākļos varētu pāraugt 3. pasaules karā. Kāda šādos spriedzes apstākļos varētu būt Krievijas rīcība un kāda – NATO? Cik tālu katra puse ir gatava iet, reaģējot uz citas puses radikāliem soļiem? Cik ļoti NATO valstis ir gatavas aizstāvēt cita citu? Kādā veidā tās to darīs, un vai tas notiks pašā efektīvākajā veidā ar vismazāko postījumu apjomu? Neviens uz šiem jautājumiem nekļūdīgu atbildi pašlaik sniegt nespēj. Taču šos jautājumus uzdot ir veselīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
24

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
31

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
20

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
30

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
26
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi