Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Laiks – toreiz un tagad

JĀNIS BUHOLCS
12:56
23.11.2016
7

Novembris ir valsts svētku mēnesis. Izskan dažādas svinīgas runas, kas pušķotas ar zināmu patosu un lielāku optimismu nekā parasti. Bez patosa gan var iztikt, taču mazākais, ko varētu vēlēties no Latvijas iedzīvotājiem novembrī un visos citos laikos – neiestrēgt maldinošā nostalģijā par aizgājušajiem laikiem.

Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pašlaik ir apskatāma Jura Dimitera personālizstāde “Priekškara paslēpes”. Likumsakarīgi, mākslinieks pašlaik tiek aicināts arī uz intervijām un viņam ir iespējas izteikt savu vērtējumu par dažādiem procesiem. Arī “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” pagājušajā nedēļā tika publicēta intervija ar viņu. Māksliniekam ir bijis daudz kas sakāms par mūsdienu sabiedriski politiskajiem procesiem. Tomēr īpaši zīmīga ir viņa attieksme par padomju režīma periodu. “Kā var nepatikt laiks, kad esi radījis savus labākos darbus, kad karjera nepārtraukti gāja uz augšu,” stāstījis J. Dimiters. “Šis laiks patīk cilvēkiem, kas tajā laikā veidojās, virzīja savu karjeru, guva lielākos panākumus. Man lielākais panākums bija 1989. gadā, kad man piešķīra Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka titulu.”

Te gan derētu kaut ko atgādināt. Kamēr J. Dimiters varēja mākslinieciski izpausties, tikmēr citi cilvēki tika slodzīti cietumos par saviem uzskatiem. Gunārs Astra bija viens no disidentiem, kas tika tiesāts par “pretpadomju aģitāciju un propagandu”. Ģederts Melngailis, kas 80. gados Rietumos izplatīja informāciju par komunistu noziegumiem, tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā Tālajos Austrumos. Līdzīgā veidā padomju režīms “ārstēja” vēl virkni citu Latvijas iedzīvotāju. Tikai 2015. gadā (!) Latvijas tiesa atcēla Ģ. Melngailim politisku iemeslu dēļ noteikto diagnozi.

Ir cilvēciski saprotami, ka ļaudis augstu novērtē to laiku savā dzīvē, kad viņi ir guvuši panākumus un tikuši novērtēti. Tomēr padomju laika “labās dzīves” slavinājumi ir jāskata kontekstā. Kāpēc vieniem bija panākumi, bet citiem cietums vai psihiatriskā slimnīca?

Es šeit neapgalvoju, ka uz padomju laikos slavu ieguvušiem māksliniekiem būtu jāskatās šķībi. Nekādā ziņā. Okupācijas laikā izauga daudzi spēcīgi un talantīgi rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, gleznotāji, grafiķi utt. Šo cilvēku darbi arī šodien ir jēgpilni un bagātinoši. Arī J. Dimiters ir ievērojams un interesants gleznotājs un plakātu meistars.

Stāsts ir par ko citu – par spēju saskatīt sevi pašu saistībā ar tā laikmeta noteikumiem. Dažas no mūsdienās pašsaprotamām idejām tolaik bija aizliegtas. Bija cilvēki, kas par šīm idejām nerunāja. Bija tādi, kas prasmīgi mācēja runāt starp rindiņām. Arī J. Dimitera 80. gadu plakāti spilgti simboliski atainoja laikmeta paradoksus un atbalsoja ikdienā novērojamās ačgārnības, kuras oficiālā padomju retorika lika uztvert kā normu. Taču tolaik bija arī cilvēki, kas atteicās spēlēt šo spēli vispār – un vienmēr der atcerēties, kas ar viņiem notika. Vienam padomju laiks bija labs laiks tāpēc, ka tajā tika piedzīvoti personiski panākumi, bet citi tolaik tika mocīti par viņu uzskatiem. Un ir veselīgi apdomāt, kas šīs divas cilvēku grupas atšķir un ko īsti šī atšķirība stāsta par to laiku.

Intervijā J. Dimiters gan pamanās nonākt ar sevi pretrunās. Vispirms viņš stāsta, ka pozitīvā attieksme pret to laiku ir saistīta ar saņemto atzinību. Taču dažus teikumus vēlāk viņš saka: “Lai gan es nīdu to laiku varbūt pat vairāk nekā šo laiku, bet tolaik man bija, ar ko lepoties.” Patika un naids vienuviet. Tad kā īsti bija?

Un kā tad ir ar šodienu? J. Dimiters pašironiski norāda, ka ir dzīvojis 12 “valdnieku” laikā – sākot no Staļina un beidzot ar šodienu. “Totāla kolaboracionista dzīve,” viņš saka. “Jo es jau sadarbojos arī ar pašreizējo varu.” Arī šodienu mākslinieks raksturo kā autoritāru režīmu. “Šodien ir naudas autoritārisms, vismaz man tas ir desmit reižu smagāks nekā Brežņeva autoritārisms,” uzskata J. Dimiters. “Šobrīd ir prasts, primitīvs, vulgārs autoritārisms bez ideāliem.”

Protams, kapitālisms dara savu. Cilvēki nemaz nav jāpiespiež ar tiesām un žņaugiem. Viņi visu, kas vajadzīgs iekārtas pastāvēšanai, dara paši un labprātīgi. Strādā daudz, lai varētu nopirkt jaunākā modeļa preces, jo vecās ir apnikušas. Un, tā kā gribas daudz tērēt, daudz ir arī jāstrādā. Tas ir darbs citiem, un liela daļa tēriņu arī. Dzīve šādā vāveres ritenī neizskatās iepriecinoša. Un tomēr ir kāda atšķirība starp šodienu un padomju laiku. Šī atšķirība ir – izvēles un atbildība par tām pašam savā priekšā.

Mūsdienu cilvēka lielākā atbildība ir saskatīt izvēļu daudzveidību – arī tās izvēles, kas ir noslēpušās aiz šķietami neizkustināmām “normām” un uzskatiem, ka citādi būt vienkārši “nevar”. Atbildība ir katram pašam pārdomāti izlietot savā rīcībā esošos resursus – laiku, prātu, spēku. Tas nav viegli, taču cietumā neviens par to neliks un par režīma nodevību netiesās. Taču neviens arī negarantēs vienīgo pareizo un taisno ceļu ar vislabāko rezultātu galā.
Lai cik mēs vainotu šodienas režīmu, politiķus, partijas un visus citus, lēmumus pieņemam mēs katrs pats. Kāds emigrējot, kāds paliekot. Kāds mācoties vai strādājot, kāds slinkojot. Kāds turpinot darboties, kāds dzīvojot nostalģijā par pagājušo. Daži lēmumi ir labāki par citiem, bet tie pirmām kārtām ir pašu lēmumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
20

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
35

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
47

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi