Tāpēc jāsaprot, ka atpūtas industrija Cēsīs pa īstam sāks attīstīties un uzplaukt tad, kad uzņēmēji sapratīs, cik svarīgi ir apvienoties un strādāt kopīgi. Vispirms kopīgi jāatrod burkāns, ar ko atvilināt tūristu uz šejieni, bet, kad tas noticis, viņš te nedēļu jānotur. Un tur jāstrādā kopīgi. Es vienu dienu viņiem varu piedāvāt izbraukt ar laivām, otru dienu – pastaigu pa mežu, bet tad jābūt citam, kurš nāk ar savu piedāvājumu.
Šajos gados vietējais tūrists ir mainījies un kļuvis prasīgs pret sadzīves vidi. Agrāk daudz bija entuziastu – ekotūristi, kuriem pietika ar vietu, kur nolikt telti, tagad šo dabas produktu sākuši izmantot arī citi, bet viņu prasības ir augušas, viņi grib drošus un mūsdienīgus sadzīves apstākļus. Tas ir pilnīgi loģiski, jo cilvēks strādā vairāk un intensīvāk, tāpēc arī atpūsties viņš grib kvalitatīvi. Un mums, šajā biznesā strādājošajiem, jāseko līdzi šīm prasībām un jāspēj tās apmierināt.
Ideālā variantā tūrisma piedāvājumam būtu jābūt visa gada garumā, bet ir ļoti grūti atrast, ko piedāvāt starpsezonā – pavasaros un rudeņos. Jāņem vērā fakts, ka šajā laikā atvaļinājumā iet retais. Tāpēc jādomā, ko piedāvāt brīvdienās. Ir iecere izveidot interneta portālu, ar kura palīdzību cilvēki varētu saplānot savas brīvdienas, neizejot no mājas – kur gulēt, ko darīt, kur ēst un visu pārējo. Protams, tas prasa lielu darbu, bet jāiet soli pa solim, sākot ar Cēsīm. Ar pārliecību varu teikt ka Cēsis tūrisma kontekstā ir pirmajā trijniekā mūsu valstī. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka tūrisms ir naudas pelnīšanas veids. Un nekā citādāk. Tūrisms nav ideja, tā ir prece. Cēsnieku rīcībā ir tik lieliska prece – šī sakoptā, skaistā pilsēta, un ir jāprot to pārdot arvien pieaugošai tūrisma plūsmai. Nopelnītā nauda paliks pilsētai un tās iedzīvotājiem. Pasaulē ir daudz piemēru, kad pilsētu galvenais ienākumu avots ir tūrisms, kāpēc lai Cēsis būtu izņēmums, jo te ir visi priekšnoteikumi. Protams, vēl jau šī industrija nav tā attīstīta, lai mēs spētu tūristus noturēt nedēļu, bet pilsētas jubileja deva pārliecību, ka tas ir paveicams. Pašiem uzņēmējiem, kas strādā šajā nišā, tas ir jāsaprot, to nevar iestāstīt. Ir jāļauj pagaršot, jāļauj saprast, ka atpūtas industrijā var nopelnīt. Kad kļūs skaidrs, cik svarīga ir kooperācija, ka no tās ieguvēji būs visi, viss aizies.
Šajos sešos gados, kopš strādāju šajā biznesā, esmu sapratis, ka gribu dzīvot Cēsīs un te nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un manam biznesam – atpūtas organizēšanai – labāku vietu par Cēsīm ir grūti iedomāties. No idejiskā patriota esmu kļuvis par reāli pragmatisko patriotu.
Galvenais priekšnoteikums, lai šajā biznesā strādātu sekmīgi, ir cilvēki, kuri to var īstenot. Šodien situācija ir tāda, ka naudu var dabūt gandrīz ikviens, jo pasaulē tās ir ļoti daudz. Cilvēki meklē vietu, kur investēt. Nauda gluži kā lietus mākonis lido virs pasaules, arī virs Latvijas, meklējot vietu, kur nosēsties. Bet ir svarīgi, lai tur, kur tas mākonis nosēdīsies, būtu cilvēki, kas prot šo naudu apsaimniekot.
Es ārkārtīgi augstu vērtēju savus darbiniekus, jo viņi ir tie, kuri apsaimnieko šo naudu, ko spēju piesaistīt. Manā biznesā jāstrādā cilvēkiem, kuri ir gatavi pakalpot, kuriem patīk šis darbs, kuri to dara ar prieku, nedomājot, ka pakalpošana viņus pazemo. Es ar muguras smadzenēm sajūtu cilvēkus, kuri gatavi pakalpot, un triecu prom lecīgos. Ja kāds manā firmā atļāvies lecīgi izturēties pret klientu, tas ir briesmīgāk, nekā ja viņš divas dienas nebūtu atnācis darbā. Šajā biznesā var investēt miljonus, uzbūvēt milzīgu atpūtas centru, bet, ja nebūs laipnu, izpalīdzīgu un pakalpot gatavu cilvēku, bizness nestrādās un investīcijas būs vējā. Cilvēks šurp brauc atpūsties, tas produkts te ir sajūtās, atmosfērā. Kā esmu teicis, es pārdodu sajūtas, pozitīvas emocijas, ko var panākt tikai ar pozitīviem cilvēkiem.
Domājot par savu biznesu, nekad neaizmirstu arī Cēsis, jo ir svarīgi Cēsīm piešķirt publicitāti arī pēc 800 gades. Jubileja bija ļoti pamatīgs tramplīns, tajā iegūto ir svarīgi saglabāt un attīstīt. Tagad esmu apsēsts ar kādu ideju, kuru gribu īstenot, nežēlošu tam laiku un pūliņus. Cēsīm ir nepieciešams vasaras klasiskās mūzikas festivāls, kas ilgtu veselu mēnesi, proti, katras nedēļas nogalē kāds koncerts. Tā varētu būt arī džeza mūzika, varbūt kāds kvalitatīvs mūzikls, iespējams, arī Imantdienas, bet nekādā gadījumā ne šlāgermūzika, jo to Eiropai mēs nevaram pārdot. Lai tā atmosfēra, kas bija 800 gadu jubilejā, valdītu veselu mēnesi. Cēsis būtu pelnījušas šādu festivālu, jo te ir unikāla estrāde, kas jau pati par sevi ir vērtība. Eiropas un pasaules prakse jau sen pierādījusi, ka tas darbojas, un nelielas pilsētiņas kļuvušas pazīstamas visā pasaulē ar šādiem mūzikas festivāliem. Un kad Eiropā zinās, ka Cēsīs veselu mēnesi katru nedēļas nogali notiek augsta līmeņa koncerti, šurp brauks tūristi, kuri būs gatavi te dzīvot, atstāt savu naudu. Savukārt mums ir jādomā, kā bagātināt šo piedāvājumu, lai tūrists te uzturētos iespējami ilgāk, tērētu te maksimāli vairāk un pēc gada atkal gribētu šurp atbraukt. Pierakstīja Jānis Gabrāns
Komentāri