Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kristus piedzimšanas svētkos

Druva
00:00
26.12.2005
2

Varbūt toreiz, kad skolā pirms Ziemassvētkiem dalīja paciņas un tavā bija vairāk par vienu mandarīnu? Varbūt toreiz, kad vecāki tev nopirka pirmo velosipēdu? Bet varbūt tad, kad biji sastapis pirmo mīlestību un visa pasaule tev likās citādāka!

Dažreiz, esot kopā ar vienaudžiem, mēdzam atcerēties savus bērnības un jaunības priekus. Savāda mums liekas šodienas pasaule, to dienu acīm raugoties! Kādēļ? Tādēļ, ka nav par ko gavilēt! Viss ir pieejams, viss ir kļuvis lēts un importēts. Nē, ne jau cenas, bet vērtības ziņā. Gaidu, cerību, ilgu un gaviļu ziņā. Nav vairs nekā, ko gaidīt Ziemassvētkos, dzimšanas dienās vai kādos valsts svētkos – viss ir bijis, viss pieejams, viss „lēts”.

Un līdzīgi kā sadzīvē ir arī ticībā, arī šeit daudz ko esam zaudējuši. Vai gaidām Kristus piedzimšanas svētkus? Bieži tie nogrimuši rūpju kalnā – ko ēst, ko dzert, ko dāvināt? Vai priecājamies par šiem svētkiem? Jā gan, par lielo egli baznīcā, par jaukajām dziesmiņām, par dvēseles pacēlumu un svētsvinīgo atmosfēru! Bet vai tas ir prieks par šo svētku būtību?! Vai mēs gavilējam līdz ar svēto un eņģeļu pulku, kad dzied „Gods Dievam augstībā…”?

Marijas gars gavilē par Dievu, par Pestītāju. Viņa zina un saprot, ka notiek cilvēces vēstures otrais lielākais notikums pēc cilvēka radīšanas. Taču mēs to bieži piemirstam. Kādēļ gan gavilēt, kādēļ priecāties? Jo mums ir piedzimis Pestītājs! Mans, tavs, mūsu Pestītājs. Jā, tieši tā, mēs esam piemirsuši ka Viņš ir „mans personīgais Pestītājs”. Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, kurus tu savā iekšienē varbūt sauc par pazudušajiem, noklīdušajiem, no… Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, par kuriem tu domā, ka viņi domā- Dieva nav. Viņš nav tikai to Pestītājs, kurus tu uzskati par svētajiem, jo viņi pieder pie Baznīcas un iet tajā biežāk nekā tu.

Marija gavilē, jo viņa apzinās tā augsto un dārgo vērtību, kas notiek. Pestītājs nāk pasaulē, nāk, lai mūs pestītu. „Jūs esat dārgi atpirkti…” saka Dieva vārds 1. vēstulē korintiešiem.

Jā, un tas ir šo svētku lielākais prieks – Jēzus nāk personīgi pie manis, viņš mani atpestīs, izglābs no maniem grēkiem, piepildīs mani ar savu gaismu, ar savu labestību un mieru.

Gaisma, labestība un prieks ir ļoti labi, bet kā lai es pie tiem tieku? Man dzīvē ir tikai jāskrien un jāskrien, jāraujas par četriem! Man nav laika! Ja tu pats neapstāsies, lai parunātos ar Dievu, nekas nelīdzēs. Saņem visus savus spēkus šajos svētkos, apstājies tā pa īstam un parunā ar Viņu, noliec Viņa priekšā visu savu dzīvi un ļauj, lai Viņš tev pasaka, kas svarīgs un nepieciešams tajā un ko var izmest ārā. Ļaujies, lai Kristus miers ieplūst tevī, tavos mīļajos un piepilda tevi ar prieku.

Taču Kristusbērna nākšanai jābūt ilgstoši paliekošai nozīmei mūsu dzīvēs. Viņš nāk. lai ņemtu mūs līdzi, lai mēs sekotu Viņam, kā reiz viņa mācekļi tam sekoja. Lai ne tikai šais svētkos mēs runātos ar Dievu, bet katru dienu, lai ne tikai svētkos mēs būtu pildīti ar Viņa mieru un prieku, bet katrā brīdī būtu Viņa miera nesēji.

Es novēlu tev, mīļo lasītāj, gavilēt par šo Dieva dārgo dāvanu, tā kā gavilēja Marija!

Es novēlu tev priecāties par to ne tikai tai svētajā vakarā, bet visu gadu!

Es novēlu, lai tu varētu apstāties un tapt piepildīts ar mieru no augšienes! Es novēlu tev, sākot ar šo dienu, sekot Jēzum, savam Pestītājam, sirds mīlestībā un pazemībā!

Andris Krauliņš, Skujenes un Lodes – Apšu, Zaubes un Nītaures draudzes mācītājs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
19

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi