Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Ko domā cilvēki mums līdzās

Sallija Benfelde
15:31
20.07.2016
16

Kāda ir krievvalodīgo jaunā paaudze Latvijā? Vai viņu prātos tam, ko mēdzam dēvēt par Staļina laika ideoloģiju, ir vairāk vietas nekā viņu tēviem un mātēm? Pirmajā brīdī tāds jautājums var šķist nevietā, jo jaunie tomēr lielāko tiesu zina latviešu valodu (atšķirībā no daudziem, kuri savu mūžu nodzīvojuši Latvijā), auguši pavisam citos laikos.

Latvijas sabiedrībā pastāv uzskats, ka Krievijas atbalstītāji un aizstāvji lielāko tiesu ir gados vecākie krievvalodīgie. Tomēr pieminētajā pētījumā, ja atceraties, bija arī minēts, ka Latvijā Krievijas ietekmei visatvērtākie cita starpā ir arī 18 – 25 gadus jauni cilvēki. Par to, ka ar jaunajiem viss nav tik vienkārši, kā varētu šķist, liecina kāda pavisam jauna ziņa. Proti, aģentūras “TNS Latvija” pētījums liecina, ka Latvijas valsts sabiedriskos medijus neskatās cittautiešu jaunieši. TNS rīkotājdirektors Mārtiņš Traubergs atzina, ka no cittautiešiem valsts sabiedriskos medijus skatās pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, bet līdz 34 gadus vecie cittautieši tos tikpat kā neskatās.

Manuprāt, ieskatu tajā, ko domā jaunatne, kura pārtiek no Krievijas TV, dod “Levadas Centra” sociologa Alekseja Levinsona raksts “Karš nepāriet”, kas publicēts arī centra mājas lapā. Tiesa gan, tas ir par Krievijas jaunatni un tomēr…

“Karš – tās ir lielas bēdas, uzvara – liela laime. Bet, ejot laikam, no reālās dzīves tām jākļūst par vēstures notikumiem.(..) Bet, kā rāda pieredze, ar mūsu laiku tagadējā dzīvē notiek kaut kas neparasts. Kāda ir mūsu nākotne, neviens nevienam nejautā, tādēļ arī neviens nevienam neatbild. Zina, ka rīt viss būs tāpat kā tagad un parīt acīmredzot arī. Un tad, lūk, pagātne sāk augt savā nozīmībā. Aizvien dižāku mēs redzam savu Uzvaru un aizvien skaļāk to svinam,” raksta Levinsons. Tiek lēsts, ka karā PSRS zaudēja 23 miljonus cilvēku. Lielākā daļa aptaujāto, protams, uzskata, ka “vainīgs ir ienaidnieks”, tikai 21% vaino Staļinu. 51% aptaujāto uzskata, ka uzvara ir tautas nopelns, bet 9% domā, ka tas ir tieši Staļina veikums. Zīmīgi, ka jauni cilvēki daudz retāk nekā gados vecākie runā par tautas nopelnu, biežāk nekā vecie uzskata, ka uzvara ir Staļina sasniegums, bet visbiežāk uzvaras cēloni saskata “tautas un vadoņa kopībā”. Jaunieši tieši tāpat kā gados vecākie lielāko tiesu domā, ka Vācijas uzbrukums bija pavisam negaidīts un par to iepriekš nekas nebija zināms, un daudz biežāk nekā pārējie noraida versiju, ka pēkšņais uzbrukums ir izdomāts stāsts, kas attaisno Staļina kļūdas un pārrēķināšanos.

Ar vārdu sakot, jaunatne pat vairāk nekā viņu vecāki un vecvecāki tic vadoņa lomai un ir gatava to attaisnot un apbrīnot.

Protams, tas, ka masu mediji ietekmē sabiedrības uzskatus, nav nekāds jaunums. Krievijas socioloģisko pētījumu dati liecina, ka jauniešos atdzimst sava veida Staļina domāšanas kults. Vai līdzīgi ir arī Latvijā? Varbūt bažas par to ir nevietā? Bēdīgi slavenais 9. maijs Latvijā labi parāda, ka jaunu cilvēku pasākumā pie Uzvaras pieminekļa ar katru gadu ir aizvien vairāk. Joprojām skolu jaunieši vasarās brauc uz Krieviju un piedalās militārās nometnēs, kur viņiem tiek stāstīta pavisam cita vēsture. Ja mums NATO ir cerība uz mieru un drošību, vai arī krievvalodīgajiem jauniešiem alianse ir miera, nevis kara nesēja?

Ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājus nevar un nedrīkst automātiski dalīt „savējos” un „ienaidniekos” pēc tā, kādā valodā cilvēki runā. Tomēr uzzināt vairāk par cilvēkiem, kuri ir mums līdzās, manuprāt, vajadzētu gan. Ir vajadzīgs nopietns un plašs socioloģiskais pētījums par krievvalodīgo kopienu, lai saprastu, kā sazināties ar viņiem, kā panākt, lai mūs dzird. Galu galā mūsu pētnieki ir secinājuši, ka mēģinājumi sazināties ar latviešu masu mediju palīdzību ir veltīgi, tos vienkārši neklausās un neskatās, tādēļ tas, ko valsts grib pastāstīt, lielu daļu krievvalodīgo vispār nesasniedz. Pieminētais pētījums Latvijā par drošību it kā mierina, ka tik liels tas atbalsts Krievijai pie mums nemaz nav, tādēļ jautājums par to, ko patiesībā domā krievvalodīgie jaunieši, varbūt tiešām liekas nevietā. Tomēr ir jautājumi, uz kuriem saņemt atbildes, manuprāt, vajag.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
7

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
5

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
14

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
31

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
65
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
36

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi