Pagājušās nedēļas piektdienā mūsu valsts politiskajā dzīvē bija daži negaidīti pavērsieni. Eiroparlamenta deputāte Ždanoka ar Latvijas Krievu savienību piketēja pie Ministru kabineta ēkas. Apmēram 80 vecāka gadagājuma cilvēki bija nostājušies zem profesionāli veidotiem transparentiem trijās valodās. Nepieļaut BBC televīzijas filmas “Trešā pasaules kara komandpunktā” demonstrēšanu sabiedriskajā tālraidē. Izbrīns pieauga, skatoties TV “Panorāmu”, kurā 19 Latgales pašvaldību vadītāji arī bija pret šīs filmas demonstrēšanu, jo tā visasākā veidā aizskarot latviešu, krievu, poļu, lietuviešu patriotiskās jūtas un viszemiskākajā formā nepelnīti pretnostatot latgaliešus pārējai Latvijai, Eiropai un pasaulei. Šis paziņojums man atsauca atmiņā padomju laikus, kad darbaļaudis protestēja pret rakstnieka Solžeņicina melīgo literatūru, kaut paši nebija lasījuši. Vai par filmu var spriest pēc 15. februārī demonstrētā sižeta, kurā separātisti rauj nost un bradā Latvijas valsts simboliku? Tiesa, nākamajā “Panorāmas” epizodē Rēzeknes novada vadītājs M.Švarcs skaidroja, ka aicinājumu parakstījis tieši simbolikas sakarā. Jā, man tā arī ir aizskaroša, bet vai demokrātiskā sabiedrībā visam jābūt glancētam? Taču patiesība pavisam cita, par kuru man pastāstīja kādreizējais kolēģis no Latgales. Filmas kopija un parakstāmais teksts bijis izplatīts jau krietni pirms piektdienas. Izvēle bijusi – parakstīt vai neparakstīt -, un neviens nav uzklausījis viņa iebildes. To, ka šāds teksts un pikets – medusmaize Krievijas televīzijai -, kolēģis nebija aizdomājies, jo arī Austrumu valsts vēstnieks Latvijā Vešņakovs filmu vērtē kā apmelojošu. Tā nu Ždanokas kundze, kura no Eiroparlamenta tribīnes paudusi, ka Latvijā valda aparteīds, kura pirms četriem gadiem aicināja parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu, kļuvusi par dedzīgu latgaliešu aizstāvi.
Ar nepacietību gaidīju plkst. 21.30, lai par filmu varētu izteikt savu vērtējumu. Mani vēl šodien urda jautājums, kālab filmas veidotāji par norises vietu izvēlējušies Daugavpili, jo līdzīgs iedzīvotāju etniskais sastāvs ir Narvā un Lietuvas Austrumos. Varbūt tam par pamatu ir pagājušā gada decembrī Krievijas prezidenta paustais vācu avīzei, ka viņu neinteresē starptautiskās robežas, bet gan tas, kā jūtas krievi Krimā vai Daugavpilī. Krievu politiķis Žirinovskis gājis vēl tālāk, nosaukdams Daugavpili par krievu pilsētu. Varbūt par nākamo iemeslu minama mūsu robežu atvērtība, ja vienlaicīgi to var šķērsot desmit vjetnamiešu bēgļu.
Dažas domas par filmu. Jā, komandpunktā esošajiem angļu politiķiem grūts uzdevums – iedarbināt NATO dalībvalstu 5. pantu un mirt par diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Ar piecām balsīm par, četrām pret tiek pieņemts lēmums ievest angļu karaspēku mūsu teritorijā, atbildot uz Krievijas invāziju. Kā atbilde seko “Īskander” kodolraķetes palaišana no Kaļiņingradas apgabala un amerikāņu un angļu bāzes kuģu nogremdēšana Baltijas jūrā. Krievijas prezidenta pilnvarotais komandštābam paziņo, ka komandieris pārsniedzis pilnvaras un atvainojas par bojā gājušajiem. Štābistiem dilemma – patiesa atvainošanās vai blefošana? (Zināšanai: Krievijas militārā doktrīna atļauj lietot taktiskos kodolieročus.) ASV dod līdzvērtīgu prettriecienu. Angļi svārstās un nepieņem lēmumu par atbildes triecienu, zinot, ka Krievijas raķetes nomērķētas uz Londonu. Trešais pasaules karš nav sācies. Internetā Jānis Jurkāns raksta, ka kara un miera atslēgas meklējamas Kremlī. Te nu laikam jāpiekrīt eksministram.
Komentāri