Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Kapsētu apsaimniekošanu nevar vienādot

Sarmīte Feldmane
07:45
31.01.2022
32

Kapsētās patlaban ziemas miers. Arī aizgājēju tuvinieki iegriežas vien retu reizi.

Pavasarī sāksies rosība, kapu kopšana, tad Kapu svētki ar cilvēku lielāko pieplūdumu, līdz rudenī Svecīšu vakars, lai pieminētu sev tuvos cilvēkus dvēseļu dārzā. Tāds ir ritms kapsētās – cieņpilns. Tiesa, katrā kapsētā nedaudz atšķirīgs, tāpat kā aizgājēju atdusas vietu kopšanas tradīcijas.

Sabiedrībā dažādu rezonansi raisījis Siguldas novada domes Saistošajos noteikumos ierakstītais aizliegums sportot visās novada kapsētās un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildums vietvarai nepazemināt kapsētas nozīmi Latvijas kultūrtelpā. Taču ministrija neiebilst pret šādu aizliegumu – sporta nodarbības kapsētā noteikti nav atbalstāmas, taču to ierobežošanu var panākt ar citiem līdzekļiem, juridiski korektāk precīzi norādot, kādiem mērķiem un darbībām kapi drīkst tikt izmantoti. Ministrija ieteica šo aizliegumu neminēt Saistošajos noteikumos, bet risināt brīdī, kad tiek saskaņoti sporta pasākumi pašvaldībā. Pašvaldība gan skaidroja, ka aizliegums balstīts pieredzē, kad kapsētas blakus teritorijā notika akcija “Izskrien Latviju” un nomaldījušies aktīvisti un sportisti lēca pāri kapu kopiņām un skrēja pa kapsētas jau tā  šaurajiem celiņiem.    Katrā novadā un lielākās pilsētās ir savi kapsētu apsaimniekošanas noteikumi.

Taču sabiedrības iniciatīvu platformā “Mana balss” sākta parakstu vākšana “Likumdošanu par kārtību kapos valsts līmenī”. Iniciatīvas autors uzsver: “Latvijā kapsētu izveide un uzturēšana ir uzdota pašvaldībām un valstiskā līmenī tā nav juridiski atrunāta. Arī citās pašvaldībās saistošie noteikumi aizliedz uzskaitītas sporta aktivitātes vietējos kapos, jo acīmredzot šāda problēma tur pastāv. Lai šādi risinājumi nebūtu ar gadījuma raksturu un lai mēs valsts līmenī parūpētos par pienācīgu cieņu pret saviem senčiem, kapu apsaimniekošanas saistošus principus, ieskaitot šīm piemiņas vietām cienīgu izturēšanos un aizliegumu kapos nodarboties ar sportu, ir jānosaka valsts līmeņa likumdošanā. Nacionāla līmeņa normatīvais regulējums par kapiem ir arī Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus reģionālo tradīciju un iezīmju saglabāšanai un kopšanai pašvaldībām ir paturamas tiesības uz sīkāk izstrādātiem un vietējā līmenī saistošiem kapu apsaimniekošanas noteikumiem.”

Divu nedēļu laikā iniciatīvu parakstījuši 58 pilsoņi. Jāsavāc desmit tūkstoši parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā.

“Katrā pašvaldībā ir cita situācija, arī katrā lauku kapsētā, nemaz nerunājot par atšķirību starp lauku un pilsētu kapsētām,” saka Amatas apvienības pārvaldes vecākā saimniecības pārzine Zaubes pagastā Valda Vei­sen­kopfa. Zaubes pagastā ir trīs kapsētas.  “Vienādus noteikumus nevar    rakstīt vecām kapsētām, kur jau trešais un vecāki apbedījumi, kur plānojumi neprecīzi, un jaunām kapsētām. Jaunajās kapsētās varētu būt vienoti noteikumi, kur skaidri tiek iezīmēti celiņi, apstādījumi, kapu vietas. Mūsu kapsētās sarga nav. Ja tāds ir, viņš var sekot, lai neiestāda nepiemērotu krūmu, lai neiestāda aiz savu piederīgo kapu vietu robežas. Kapu maksa netiek iekasēta, negarantējam ne granti, ne melnzemi. Tāpat nav iespējams izsekot, kad un kā kurš kopj kapus,” stāsta V.    Veisenkopfa.    Viņa atceras, ka pirms gadiem bijis, ka bērni sadomājuši ar riteņiem pabraukāties pa kapsētas celiņiem un nogāzuši kādu pieminekli. Te nevar  runāt par ļaunprātību. Kad bija metāla zādzību laiks, tad gan no kapsētām pazuda vairāki nogāzti krusti.

“Tradīcijas un līdz ar to arī kapu kultūra mainās. Jaunā paaudze uz kapiem nāk ļoti reti. Vai kādreiz varēja iedomāties iet uz kapsētu ar suni? Klēpja sunītis rokās vairs nav pārsteigums,” pārdomās dalās zaubēniete. V. Vei­senkopfa piebilst, ka svarīgāk būtu domāt par visu Latvijas kapsētu digitalizāciju, jo tas daudziem ir svarīgi, nevis spriest, ka vajadzīgi vienoti uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumi.

Cēsu pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes kapu pārzinis Māris Vītiņš uzsver, ka pilsētas kapsētās nav bijis problēmu. “Pieļauju, ja kapsēta atrodas apdzīvotā vietā, cilvēki ikdienā staigā cauri. Ja kāds izskrien pa celiņu, nekas slikts taču nenotiks, svarīgi, lai tas nav masveidā, lai nenotiek vandalisms.
Nevar visas    kapsētas likt zem vienas mērauklas. Situācijas dažādas, kaut vai tepat novadā,” saka M.Vītiņš un atgādina,    ka ne jau visas kapsētas ir pašvaldību pārziņā, ir    arī draudžu kapsētas.

Priekuļu apvienības Saimnieciskās nodaļas labiekārtošanas dienesta vadītājs    Jānis Sirlaks pārliecināts, ka visās kapsētās nav iespējami vienādi noteikumi. “Nevar salīdzināt Rīgas kapsētas, pilsētu kapsētas un lauku kapsētas. Jārēķinās ar situāciju katrā vietā,” uzsver J.Sirlaks un paskaidro: “Ja būs vienādi noteikumi, tas nozīmēs kaut vai to, ka apbedīšanas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai sertificētas firmas. Laukos kapus rok arī tuvinieki, jo pakalpojumi nav lēti un ne katrs var atļauties. Tāpat, cik maksā kapa vieta pilsētā, cik lauku kapsētā.”

Priekuļu kapsēta neatrodas nomaļā vietā. Arī ikdienā, meklējot taisnāko ceļu, ne viens vien iet cauri kapiem. “ Ne braukt ar riteņiem, ne bērnu ratiņiem cauri    kapsētai nedrīkst. Un tas ir pret latviešu tradīcijām, kas saka, ka mazus bērnus nedrīkst vest uz kapsētu. Ja kāds arī ar velosipēdu dodas cauri kapsētai gar tās malu, tad stumj riteni pie rokas. Kapsētā ir norādījuma zīmes, ko nedrīkst darīt, kur likt atkritumus. Priekulieši tos ievēro. Tāpat ir kapsētās Liepā, Mārsnēnos, Jaunraunā, Veselavā. Laukos cilvēki kapsētās uzvedas citādi nekā pilsētās. Skaidrs, ka ar laiku mazās kapsētas paplašināsies, arī Priekuļu kapsētā vairs nav apbedījuma vietu, bet pārējās ir rezervēta zeme,” pastāsta J.Sirlaks. Viņš atceras vien vienu gadījumu, kad kāda sieva, kā vien pratusi, kopusi vīra kapu – paplašinājusi apbedījuma vietu, atkritumus bērusi uz kopējā celiņa, arī lauzusi norādes zīmes, kur jāber atkritumi. Pēc vairākām sarunām tomēr sapratusi, ka tā darīt nav ļauts.

“Kapsētas  ir īpašas vietas. Ar tām saistās daudzas tradīcijas. Noteikumiem, kā tās uzturēt, jābūt pārdomātiem. Vienādi noteikumi visām noteikti nav iespējami,” viedokli pauž J.Sirlaks.

Daudz ko var centralizēt, vienādot, bet kapu apsaimniekošana gan tā nav. Vai valsts ierēdņi patiešām zinās labāk nekā vietējā vara?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
24

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
19

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
34

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi