Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Kāpēc gribam zaudēt bagātību

Sarmīte Feldmane
14:03
11.01.2017
3

Kā jau janvārī, ir izsludināts konkurss par gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu. Vismaz tajā brīdī, šķiet, ieklausāmies, ko sakām, aizdomājamies, ka pierastais patiesībā ir absurds. Nav jābūt ar sirmu galvu un gudrības rievām pierē, lai apzināti kliegtu – latviešu valoda ir netīra, tā tiek piesārņota ar visādiem draņķiem, nevis bagātināta, attīstīta, mūsdienīgota. Atliek tikai paklausīties kādu ierēdņu vai projektu cilvēku (vai nav skaists nosaukums) prezentāciju (nu jau pierasts un lielākā daļa sabiedrības saprot, ko šis vārds nozīmē), lai saprastu, ka runā it kā latviski, bet svešu vārdu vairāk nekā to, kurus lietojam ikdienas saziņā.

Tāds, lūk, laiks, nedrīkstam kļūt par gliemežiem vai atpakaļrāpuļiem, jābūt mūsdienīgiem, tādiem kā Eiropā. Tad nu arī runājam, kā Eiropas stikla būros pieņemts, un ātri pierodam, ka tas ir prasmes augstākais līmenis – runāt tā, lai nesaprot un izklausās gudri.

Iespējams, kad pēc gadu gadiem vērtēs, ko Latvija ieguva no Eiropas Savienība, pat prātā neienāks, ka zaudējums ir piesārņotā valoda, nelatviskie teikumi, svešvārdi. Prieks, ka kādu tas tomēr uztrauc. Un šoreiz tā ir Finanšu, nevis Kultūras vai Izglītības ministrija. Vēstulē teikts: “Publiskajā komunikācijā valsts un pašvaldību iestādes, bet vēlāk arī mediji joprojām izmanto vārdu salikumu jeb formulējumu “Eiropas Savienības (ES) fondu apguve”. Finanšu ministrija lūdz valsts un pašvaldību pārvaldi gan komunikācijā, gan ES fondu dokumentos no šī vārda izvairīties.” Tālāk paskaidrots, ka vārds “apguve” sabiedrībā saistās ar līdzekļu izlietošanu, iztērēšanu, nevis mērķtiecīgu investēšanu Latvijas attīstībā un sabiedrības labklājības celšanā. Savukārt ES fondu komunikācijā nepieciešams uzsvērt ES fondu ieguldījuma mērķtiecīgumu – finansējums tiek ieguldīts, lai sasniegtu konkrētus mērķus un rezultātus. Primārais ir ieguldījuma mērķa sasniegšana, nevis visa Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma iztērēšana.

“Līdz ar to ar pareizu vārdu izvēli varam veicināt sabiedrības izpratni, ka ES fondi ir mērķtiecīgas investīcijas valsts attīstībai, nevis nauda par brīvu. Tādēļ izmantosim vārdus, kas valsts un pašvaldību pārvaldei palīdz, nevis mazina sabiedrības uzticību. Vārdu “apguve” atkarībā no konteksta var aizstāt ar “ieguldījums” vai “ieguldīšana”, “investīcijas”, “atbalsts”,” dots padoms.

Viss skaidrs. Tikai šādu padomu vajadzēja dot jau tad, kad vēl pat nebijām ES, bet projektu īstenošanai Latvija naudu jau saņēma. Protams, tagad būs grūti, ja darbs izrādīsies saistīts ar ES fondiem, būs jāzina ne tikai termini angļu valodā, bet arī latviski. Lai saprastu, ka arī latviski vari pateikt to pašu, tikai precīzāk, cilvēkiem saprotamāk, droši vien paies laiks. Bet kāds esisms no birokrātiskās angļu valodas pa to brīdi vismaz neiedzīvosies un apliecinās, ka latviešu valodā vārdu un to nozīmju ir daudz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
22

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
28

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
37

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
22

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
49

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi