Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Kaitīgs, nekaitīgs!?

Sarmīte Feldmane
16:06
28.06.2017
12

Jāņu ugunskuru liesmas izplēnējušas rītausmas debesīs. Kāds neapdomīgais apsvilinājies, jo nesaprata, ka var uzpūst vējš, un tas parasti pūš, kur iedomājas. Tam arī var iepatikties paspēlēties ar ugunskura pelniem. Un blakus ziedošā maijrozīte no rīta kā miglu apbērta. Bet ugunskurā taču kurināja mal­ku. Tā notiek, un neviens nedomā, ka ugunskurā dedzinātais kādam varētu kaitēt. Kaut kas jau gaisā nokļūst gan, to noliegt nevar.

Gadu desmitus savukārt tiek stāstīts, ka to, kas lieks, nedrīkst dedzināt, jo gaisā izdalās indes. Pilsētā arī rudens lapu un zaru ugunskurus kurināt nav atļauts. Iemesls zināms, iemācīts jau skolā – tiek nodarīts kaitējums videi un cilvēku veselībai. Velti pieminēt, ka kāds uzdrošinātos sadedzināt plastmasas pudeles, maisiņus vai kādu nevajadzīgu bondzeli, tad klāt būs dabas sargi un var tikt pie kārtīga soda. Viss šķiet tik pašsaprotams.

Ierasto sapratni daudziem saļodzīja ugunsgrēks Jūrmalā. Melni dūmi debesīs uznesa 23 tūkstošus tonnu plastmasas. Tie, kuri dzīvo turpat blakus, tika mierināti, ka nekas traks nav noticis, vējš visu draņķību aizpūta prom. Nepagāja ilgs laiks, kad jau skanēja cita ziņa – videi un veselībai nodarīts kaitējums. Pēc desmit dienām uzzināsim, cik sagandēta ir zeme. Vēl pēc laika izskanēja ieteikums noteiktā teritorijā dzīvojošajiem nedzert ūdeni no akām. Veselības inspekcija pauž viedokli, ka ugunsgrēks nav radījis paliekošu ietekmi uz cilvēku veselību un arī norāda, ka ilglaicīgo ietekmi uz cilvēka veselību var novērtēt tikai teorētiski, jo degšanas rezultātā izdalījās vesela buķete ar organiskajām un neorganiskajām ķīmiskajām vielām, kuras var uzkrāties barības ķēdē un ar pārtiku nonākt cilvēku organismā. Savukārt eksperte Jana Si­manovska atgādināja, ka no degošas plastmasas izdalošos diok­sīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Viņa uzsver, ka, pat ja viss ir aizpūsts prom uz Baltijas jūru vai Zviedriju, tas viss pēc tam tāpat atnāks atpakaļ caur šprotēm uz šķīvjiem. Tas pats attiecināms arī uz sauszemes dzīvniekiem, jo dioksīns saglabājas barības ķēdē.

Dzirdētais mulsina. Pareizāk sakot, atgādina to, kas pēdējās des­mitgadēs mācīts. Jau televīzijā ieraugot ugunsgrēka melnos dūmus, bija skaidrs, ka tur joki mazi. Bet vai neticēt vides speciālistiem, kuri taču zina un atbild par to, ko runā. Taču… ja tā ir taisnība, tad nelielais plastmasas maisiņš ugunskurā… Stulbas domas, vai ne? Bet tādas rodas, kad vienu dienu stāsta vienu, nākamajā kaut ko citu. Dzī­vo­sim, redzēsim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
7

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
5

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
17

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
31

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
65
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
26
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
35
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi