Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Kāds pats, tādi citi pret tevi

Sarmīte Feldmane
16:56
09.12.2015
7

Par to, kā šoferi uzvedas uz ceļa, ikdienas sarunās tiek daudzkārt pārspriests. Bieži vien netiek žēloti arī nikni salīdzinājumi par tiem, kuri bijuši agresīvi, rīkojušies nesaprātīgi. Pie auto stūres sēžas tikpat dažādi cilvēki, kāda ir pati sabiedrība – dažs mierīgs un nosvērts, cits dusmīgs uz sevi un visu pasauli. Tāds dažkārt braukšanas stils, un, ja vēl kāds nokaitina, niknumu izjūt arī citi.

Nesen “Goodyear” un Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skola prezentējusi pētījumu, kurā secināts – autovadītāju uzvedība uz ceļa izraisa ķēdes reakciju. Pētījumā aptaujāti gandrīz 9000 autovadītāji no 15 Eiropas valstīm, 87 procenti piekrituši, ka citu uzmanīgā braukšana var mudināt viņus būt uzmanīgiem pret citiem satiksmes dalībniekiem turpmākā brauciena laikā. 55 procenti aptaujāto atzinuši, ka tad, ja kāds autovadītājs viņus uz ceļa aizkaitina vai izprovocē, visticamāk, viņi vēlāk izturēsies pret citu autovadītāju tāpat. Gan laipna, gan agresīva uzvedība var sākt notikumu ķēdi, veidojot vai nu ērtu un drošu, vai saspringtu un bīstamu vidi autovadītājiem.

“Papildus tādiem faktoriem kā laikapstākļi un nogurums svarīgs ir konteksts, uz ko reaģējam brauciena laikā. To veido apkārtējie autovadītāji,” norādījis Dr. Kriss Tenants, izpētes projekta vadītājs no Londonas Ekonomikas skolas, un piebildis: “Tā kā daudzas mijiedarbības ir īslaicīgas, tās bieži ir netiešas: mūsu reakcija izpaužas pret citu autovadītāju turpmākajā ceļā, tādējādi izraisot ķēdes reakciju.”

Vladimirs Kalniņš no Priekuļiem katru dienu ir pie stūres. Ikdienā uzkrāta liela pieredze. “Man neiznāk braukt pa ceļiem un ielām, kur liela satiksme. Ja kāds nokaitina, protams, kļūstu dusmīgs. Jānomierinās un jābrauc tālāk, cits nekas neatliek. Ja ilgi dusmosies, tas pašam kaitēs. Nepatīk braukt Norvēģijā, Zviedrijā, tur šoferi ļoti ātri, vēl nav pabraukuši garām, jau tuvās ugunis pārslēdz uz tālajām, bieži vien pretī braucēju apžilbinot. Latvijā tā nedara. Savukārt tur neviens nesignalizē, ja brauksi, viņaprāt, par lēnu, Latvijā gan,” domās dalās priekulietis un uzsver, ka to gan ievēro – ja kāds palaiž, allaž ieslēdz avārijas ugunis, pateicas.

Cēsniece Zinta Mergina atzīst, ka agresīvie braucēji, protams, sadusmo. “Ja esmu viena mašīnā, kaut ko niknu pasaku. Tas reizē nomierina. Nevajag dusmoties uz muļķiem, bet pašam būt mierīgam un saprātīgam – šis princips darbojas. Esmu novērojusi, ja pati kādu palaidīšu, tad arī mani palaidīs. Rīgā var pārliecināties, ja tu pie krustojuma kādu palaidīsi, nākamajā palaidīs tevi. Arī Cēsīs. Gadās jau, ka kāds ļoti steidzas pa Gaujas ielu, bīstami apdzen, bet pie luksofora tāpat satiekamies. Lai gan droši varu teikt, ka braukšanas kultūra Latvijā ar katru gadu uzlabojas,” viedokli pauž cēsniece un pastāsta, ka uz šosejām lielās fūres aizvien biežāk parāda, ka drīkst apdzīt. “Esmu uzmanīga braucēja, akli neuzticos, vienmēr pārliecinos, vai tas droši. Var taču gadīties, ka kaut ko neesmu sapratusi. Kad kāds uz ielas vai ceļa mani palaiž, vienmēr pamirkšķinu – pasaku paldies,” stāsta Zinta Mergina.

Savukārt citā ceļu drošības pētījumā uzmanība pievērsta konkrētu problemātisku autovadītāju atpazīšanai. Tie ir cilvēki, kuriem ir tieksme uz bīstamu uzvedību. Šajā izpētē atklāta nepieciešamība noteikt, kā braucēju uzvedība var izraisīt pārējo autovadītāju bīstamāku braukšanu, pat ja citos gadījumos viņi nebūtu uzskatāmi par problemātiskiem autovadītājiem. “Autovadītājiem svarīga ir ceļa satiksmes etiķete,” paskaidro Dr. Kriss Tenants. Pārskatot video sižetus par mijiedarbību uz ceļa, vairums aptaujāto autovadītāju apstiprinājuši pateicības žestu svarīgumu, un to noliedza tikai mazāk nekā desmit procenti. Intervijās autovadītāji atzinuši, ka tad, ja otrs autovadītājs nepasaka paldies, pastāv lielāka iespēja, ka nākamajā saskarsmes reizē viņi brauks uzstājīgāk. Pētījumā atklāts plašs uzvedības veidu diapazons, kas, iespējams, ir kā pretestība citiem, sākot no iekļaušanās taktikas noslogotos krustojumos un tuvas braukšanas un beidzot ar vāju signalizēšanu un autoceļa joslu disciplīnu. Tomēr intervijā autovadītāji atzīst, ka parasti viņi tā rīkojas netīši, potenciāli uzsākot negatīvas mijiedarbības ķēdes reakciju.

“Cilvēki ceļu reti uzskata par sociālu vidi, it īpaši tādu, kurā jābūt labām manierēm. Patiesībā mūsu pētījumi par ceļa drošību rāda – daudzi vadītāji citus auto var uztvert kā anonīmas mašīnas, nevis transportlīdzekļus, kurās ir cilvēki,” secināts pētījumā un atzīts, ka viena autovadītāja agresīvā un kaujinieciskā braukšana var aizsākt reakciju ķēdi starp pārējiem vadītājiem un, galu galā, pēc kāda laika radīt bīstamu situāciju vai pat negadījumu, kad iniciators jau aizbraucis. Ikkatra spēkos ir apturēt šo ķēdes reakciju uz ceļa.

“Bijušas reizes, kad uz ceļa kļūst bail. Nav pat nozīmes, vai braucu ar 90 kilometriem stundā vai mazāk, visi uz šosejas skrien garām. Kā tiek apdzītas fūres! Līkumā brauc garām, neredzot, vai kāds nebrauc pretī. Jaunie uz ceļa trako, un citi nejūtas droši. Viņi jau ar citiem nerēķinās. Izskatās, ka pat citus šoferus tracina. Brīvdienās izvairos braukt, darbdienās ap pusdienlaiku, tad ceļi tukšāki, arī Cēsīs nav tik daudz braucēju,” “Druvai” sacīja Andrejs Kārkliņš, kura šofera stāžs ir 53 gadi. Viņš atgādināja, ka ceļš pieder visiem un šoferiem citam citu jāciena.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
25

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi