Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Kā dzīvo baltkrievi

Sallija Benfelde
15:23
12.12.2021
22

Leģendas par labo un sakārtoto dzīvi Baltkrievijā vairs nav tik populāras, un aizvien retāk nākas dzirdēt apgalvojumus, ka diktators Baltkrievijā gan ir, bet dzīve arī ir laba un pārtikusi, ja vien nekritizē Lukašenko. Tiesa gan, dažādās iedzīvotāju grupās tas atšķiras.

Pirms dažām dienām runāju ar žurnālisti, kura šobrīd dzīvo Batumi, Gruzijā. Viņa stāstīja par vasarā satiktajiem tūristiem no Latvijas, kuri, uzzinot, ka Taņa ir baltkrieviete, sajūsmināti stāstījuši, ka zinot – Baltkrievijā ir tik laba dzīve, Lukašenko tā rūpējoties par visiem. Kad sieviete mēģinājusi pastāstīt, kas tur patiesībā notiek, attieksme mainījusies un bijusi apmēram tāda – nu ja, jums jau maksā par to, lai tā runātu. Taņa saka, ka sākumā bijusi ļoti pārsteigta, ka cilvēki no Latvijas tā domā, tad sapratusi, ka šie tūristi bijuši no krievu valodā runājošās vides un ka ar tā domājošajiem pat nav vērts sarunāties.

Pēdējās nedēļās pašieceltā prezidenta Lukašenko un augstu amatpersonu paziņojumi un apgalvojumi birst kā no pārpilnības raga, sākot ar draudiem atņemt pilsonību un īpašumu visiem, kuri neatbalsta Lukašenko, un beidzot ar apgalvojumiem, kas drīzāk izklausās kā anekdotes. Proti, atbildot uz Eiropas Savienības (ES), ASV, Kanādas un vēl vairāku valstu sankcijām, Baltkrievija bloķēšot bankas kontus Džor­džam Bušam. Laikam lieki piebilst, ka bijušajam ASV prezidentam nevienā Baltkrievijas bankā nav kontu un grūti to pat iedomāties. Nupat Lukašenko paziņojis par plašu importa preču aizliegumu no Baltkrievijai “nedraudzīgām” valstīm, sākot no nākamā gada 1. janvāra. Sarakstā ir daudz pārtikas produktu: gan svaiga gaļa, gan visdažādākie gaļas produktu izstrādājumi, piena produkti, milti, augļi, dārzeņi, konditorejas izstrādājumi, rieksti u.c. Lukašenko arī esot uzdevis nodrošināt iedzīvotājus ar Baltkrie­vijā ražotajām pārtikas precēm. Tiek arī domāts par t.s. pārtikas kartītēm, bet vienlaikus no ofici­ālām amatpersonām izskan, ka tik labi ekonomikas rādītāji kā tagad Baltkrievijai nav bijuši nekad.

Tikmēr Deutsche Bank ir paziņojusi, ka atslēdz Baltkrieviju no norēķiniem dolāros un eiro. Balt­krievijas nacionālā lidsabiedrība “Belavia” vairs nevar nomāt lidmašīnas no ES bloka valstīm. Kā zināms, “Belavia” vairumu lidmašīnu nomā no uzņēmumiem Īrijā un citās ES dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā ES brīdinājumus, vairākas Tuvo Austrumu valstis un lidsabiedrības pēdējā laikā apturējušas migrantu lidojumus uz Baltkrieviju. Sankciju saraksts pret Baltkrieviju ir visai plašs, tiek gatavota arī sestā sankci­ju pakete. Jāpiebilst arī, ka vismaz pusgadu Baltkrievijā vērojams cenu kāpums visdažādākajām precēm un algu samazināšanās.

Tomēr vislabāk, manuprāt, dzīves līmeni Baltkrievijā raksturo vidējie baltkrievu ģimenes ienākumi un izdevumi mēneša laikā, ko publicējusi pagaidām gan vēl neatkarīgā ziņu platforma internetā zerkalo.io, kas darbojas aizliegtās un apturētās platformas tut. by vietā. Publicētos datus sagatavojusi baltkrievu kompānija “Belstat”.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijas rubļi nav vadošo banku kotēto valūtu sarakstā, tās kurss mainās. 7. decembrī pēc CoinMill.com datiem 100 eiro bija 286,896 Balt­krievijas rubļi. Vidējā baltkrievu ģimene mēnesī tērē 1667,6 rubļus. Aptuveni 40 procenti tiek tērēti pārtikai. Otrajā vietā pēc tēriņu lieluma ir transports – 12,2, bet mītnei un tās uzturēšanai – 9,3%. Protams, ienākumi un tēriņi atšķiras laukos un pilsētās. Laukos varēja atļauties tērēt vidēji 1411,7, bet pilsētās un ciemos – 1746,3 rubļus, tātad visa ģimene visdažādākajiem tēriņiem kopā var atļauties tērēt aptuveni 550 eiro mēnesī atkarībā no tā, kur dzīvo un kādi ir tās kopējie ienākumi.

Ja skatās uz tēriņiem nevis ģimenei kopumā, bet vienam ģimenes loceklim, statistika liecina, ka tikai 5,4 procenti baltkrievu ģimenes var atļauties mēnesī katram iztērēt 1500 rubļus jeb aptuveni 500 eiro. Vairākums mēnesī var atļauties tērēt no 400 līdz 700 rubļiem katram. Protams, ir ģimenes, kas mēnesī var iztērēt tikai ap 250 rubļiem katram jeb aptuveni 87 eiro – tādu ir 1,6 procenti jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijā četri procenti iedzīvotāju ir maznodrošinātie – tie, kuriem mēnesī pieejamā naudas summa ir mazāka par 288,01 rubļiem mēnesī.

Protams, ieviestās sankcijas situāciju tikai pasliktina, bet baltkrievi saka, ka pamazām tas notiek jau gadus desmit, jo mākslīgi uzturētā ražošana valsts uzņēmumos ar konkurēt nespējīgo produkciju gremdē ekonomiku. Kopš pēdējām prezidenta vēlēšanām aizvien palielinās arī izdevumi armijas un represīvo struktūru uzturēšanai. Tādēļ apgalvojumi par labo dzīvi Baltkrievijā, pat ja nerunājam par politiku, ir mīts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
6

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
28

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi