Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Izdevīgi nedomāt

Sarmīte Feldmane
15:45
27.11.2015
6

Pasaules nesakarīgi griežas riņķī. Tuvojas Advente, un tā vieš kaut nelielas cerības uz mieru, sapratni, laimi, to, ka pierimst steiga un haoss. Advente ir ceļš un laiks pārdomām. To daudziem gribas sākt bez ļauna, bez naida, mēģinot ieklausīties cilvēkos līdzās, ieskatoties viņu ikdienā.

Mēness fāzes mainās un rauj cilvēkus līdzi. Tad pasprūk tas, ko nepieklājas rādīt tautai. Vecos laikos, kad bērni bija tie, kam šodien ap simts vai vismaz 70, nebija smuki lielīties ar nabadzību. (Bija teiciens – neies jau nabadzības dēļ lepnumu zaudēt.) Šodien tas ir lielākais tikums. Pēc tā Latvijā mēra, kuru vērts celt amatā, kuru ne. Tajos tālajos laikos arī otram kaut ko prasīt uzdrīkstējās tikai diedelnieki. (Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt.) Ja šodien kaut kā trūka, dzīvoja, cerot, ka rīt būs. Vismaz kaut ko darīja, lai būtu.

Gadsimti pārmainījuši cilvēkus. Kurus mūsu sabiedrība lamā visvairāk? Bagātos. Jo viņi uzdrīkstējušies paši darīt. Vieglāk taču, ka kāds tavā vietā domā, dara un tev samaksā, ka izpildi komandas. Pie tam ir vienmēr, ko nolamāt, uz ko novelt vainu.

Nekad un nekur darba devēja un ņēmēja attiecības nebūs līdzsvarā. Katram savas intereses, un tas ir pašsaprotami. Streiks ir darbinieku protesta akcija pret darba devēju par labākiem darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, īpaši par darba samaksas paaugstināšanu. Darbinieku tiesības uz streiku Latvijā garantē Satversmes 108. pants, 1998.gada Streiku likums, kā arī Eiropas Sociālās hartas 6.pants.

Darba ņēmēji, pareizāk, tie, kam ir arodbiedrības, to zina. Tās arodbiedrības, kuru darbinieki nesaņem algu no valsts budžeta, gan parasti sarunās vienojas ar darba devējiem, ielās neiet un Rīgu skaļi nepiesvilpj. Ir robežas, kuras nedrīkst un arī nav jēgas pārkāpt. Naudas ir tik, cik tās ir. Ar streikiem pirms krīzes budžeta iestādēs strādājošie – pedagogi, mediķi – izsita lielās algas un pēcāk pārmeta, ka valsts vadītāji nemāk saimniekot, vai tad nesaprata, ka nedrīkst pūst finanšu burbuli. Katrs grib, lai varētu vairāk tērēt, tā domājot – dzīvotu labāk. Bet pat bērnudārzā māca, ka cilvēks pasaulē, arī valstī, savā pilsētā, mājā nav viens. Ir jārēķinās ar citiem. Arī viņu iespējām un vajadzībām. Ja viena tante vai tēvocis ar skaistiem saukļiem sauc ielās un sola debesmannu, vai nav tomēr vērts vispirms izvērtēt, kāpēc izveidojusies tāda situācija, vai uzsaukumi pūlim nav provokācija.

Dīvaina tā Latvija. Skolotāji streikos, bet par to grib arī saņemt samaksu no darba devēja – valsts vai pašvaldības. Ja es neiešu uz darbu vai sētnieks, vai šoferis, vai pašvaldības darbinieks, vai ministrijas ierēdnis, viņam vienkārši tas būs darba kavējums. Un neienāks prātā prasīt samaksāt. Cik daudzi Latvijā ir gatavi savu nodokļos samaksāto naudu atdot tiem, kuri nestrādā? Un te attaisnojumam neder apelēšana pie sapratnes, līdzcietības un vēl nezin kā. Katram sava alga ir jānopelna. Un nopelnīt var tik, cik darba devējs spēj samaksāt. Šķiet, tā ir visvienkāršākā ekonomika. Ko lai dara, ka kādam neizdevīga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
24

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi