Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule paziņojusi par izstāšanos no Latvijas Zemnieku savienības (ZZS). Lai tas notiktu, bija vajadzīgs visai ilgs laiks un politiskā spēka reitingu kritums. ZZS biedri acīmredzot ir apjautuši savu kļūdu, jācer, ka to apjautīs arī tie, kas par I. Griguli vēlēšanās balsoja.
Pirms iekļūšanas EP I. Grigule nebija izcēlusies ar spilgtiem darbiem Latvijas politikā. Taču kaut kādā veidā viņa pamanījās nodrošināt, ka iepriekšējās EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība viņu iekļāva sarakstā. Tad atlika izveidot primitīvu, taču uzskatāmu kampaņu, kas nodrošina viņas sejas un vārda atpazīstamību. Kampaņa izmaksāja ap 150 tūkstoši eiro, kurus politiķe bija ieguvusi no dažādiem ziedotājiem, tai skaitā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa. Pieeja atmaksājās, jo ar 14 785 plusiņiem EP vēlēšanu biļetenos I. Grigule pārliecinoši pārspēja visus pārējos savus saraksta biedrus.
Kopš tā laika par I. Griguli bija maz kas dzirdams. Savās EP deputātes darba gaitās viņa līdz pagājušā gada beigām bija četras reizes uzstājusies plenārsēdēs, sagatavojusi vienu ziņojumu, parakstījusi trīs rezolūcijas un uzdevusi septiņus jautājumus. Tanī pašā laikā viņa uz valsts svētkiem ir čakli sūtījusi patriotiskas apsveikumu kartītes. Šādā “sūrā” darbā ir nopelnīta alga – 351,5 tūkstoši eiro. “Cilvēks ir vissvarīgākais,” bija I. Grigules vēlēšanu kampaņas sauklis, un viņas darbība Briselē skaidri pastāsta, kurš tieši ir šis cilvēks.
Tiesa, I. Grigule ir kas vairāk par nemanāmu Briseles gaiteņu iemītnieci. Pērn viņa līdz ar kolēģiem Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu nobalsoja pret rezolūciju, kas aicina vērsties pret teroristisko organizāciju un Krievijas propagandu. Tas, ka parlaments rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm “par”, 179 “pret” un 208 deputāti atturējās, liek domāt, ka zināms pamats iebildēm pret dokumenta tekstu varētu būt. Un tomēr I. Grigule ilgu laiku nav vēlējusies atklāti diskutēt par to, kāpēc viņa balsoja šādi. Par ko tas liecina?
Nedēļām ilgi viņa ir vairījusies no žurnālistiem. Pat tad, kad kādam Latvijas medijam viņu izdevās dabūt rokā, politiķe skaidrojumos bija izvairīga un solīja, ka savu pozīciju izklāstīs kaut kad vēlāk. Tagad zināms, ka tas notiks viņas iemīļotajā formātā – ar reklāmas lapiņām, kas par 22 tūkstošiem eiro no EP naudas koferiem tiks nodrukātas un samestas Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs.
Tādējādi I. Grigule cer turpināt savu līdz šim efektīvo stratēģiju. Arī pirms EP vēlēšanām viņa vairījās no diskusijām žurnālistu klātbūtnē. Oficiālajās priekšvēlēšanu diskusijās sarakstu pārstāvēja tā līderi Andris Bērziņš un Iveta Šulca, un I. Grigule no daudziem pēc būtības uzdotiem jautājumiem varēja izvairīties. Savukārt pēc vēlēšanām no publiskajām diskusijām I. Grigule atteicās it kā veselības problēmu dēļ. Taču, pat pa tālruni sazvanīta, viņa nevēlējās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par savu kampaņu. Un arī tagad I. Grigule nevēlas atklāti diskutēt ar tiem, kas varētu efektīvi apšaubīt viņas izteikumus.
Nav gluži tā, ka viņa ir klusējusi pavisam. I. Grigule ir mēģinājusi stāstīt, ka viņai nepatikusī rezolūcija paredzot islāma popularizāciju skolu mācību programmās. Rezolūcijas teksta autore, no Polijas EP ievēlētā Anna Fotiga ir noraidījusi pieļāvumu, ka teksts ir jāsaprot šādi. I. Grigule nav likusies mierā – mēneša sākumā viņa publicēja viedokļrakstu, kurā centās paskaidrot savus uzskatus. Tiesa, viņas sniegtā interpretācija par to, ko rezolūcija paredz islāma sakarā, turpina mēģinājumus piedēvēt dokumentam apgalvojumus, kuru tekstā nav.
I. Grigule uztraucas par islāma iekļaušanu skolu programmās, taču rezolūcijas ideja ir mazināt Eiropas musulmaņu radikalizēšanās iespējas un ierobežot ekstrēmistu spējas viņus savervēt savos tīklos. Šinī sakarā dokumentā pieminētā “pedagoģija” un “izglītības sistēma” ir visai plaši un nekonkrēti jēdzieni, un nav acīmredzami, ka tas nozīmē tieši “jaunu mācību programmu izveidi” islāma “popularizēšanai” Eiropā.
I. Grigule mēģina izlikties, ka aiz kokiem neredz mežu. Tā vietā, lai atzītu, ka ārvalstu valstu un starptautisku ekstrēmistisku organizāciju propaganda ir reāla problēma, viņa rezolūcijas tekstā cenšas atrast fragmentus, kurus brīvi interpretēt un aizbildināties ar dažādiem šādas deklarācijas it kā radītiem riskiem. Taču der atgādināt, ka vietējo musulmaņu iekļaušana sabiedrībā Latvijā un daudzās citās valstīs nav problēma, Krievijas propaganda gan ir. I. Grigules iespēja izmantot savu balsi, lai to uzsvērtu, ir apzināti palaista garām.
Un pašās beigās – tukša atrunāšanās. Skaidrojot savu sākotnējo nevēlēšanos izstāties no partijas, viņa sacīja, ka turpināšot “aizstāvēt tās lietas, kas svarīgas vēlētājiem un Latvijas iedzīvotājiem”. Tieši ko viņa ir aizstāvējusi ar savu lielākoties nemanāmo politisko darbību, nav zināms – nozīmīgākie procesi notiekot aizkulisēs, tātad tur, kur viņas rīcībai nevar izsekot un viņas vārdu atbilsmi patiesībai nevar izvērtēt. Tam, ka kritika par viņas darbu varētu kaut kādā mērā būt saistīta ar viņas darba kvalitāti, politiķe atsakās piekrist. Pretestība esot tāpēc, ka viņa daudziem traucējot. Nezinu, vai gluži traucē, taču Latvijas interešu realizācijai par labu viņas darbs nenāk, tas gan. “Bet es no šī ceļa nenokāpšu, tas man tikai dod motivāciju un vēl lielāku iekšējo spītu,” sacīja I. Grigule.
Atliek vien cerēt, ka arī Latvijas vēlētājiem būs gana daudz “iekšējā spīta”, lai turpmāk vairs neļautu EP iekļūt šādiem politiķiem.
Komentāri