Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Ģenerālplāns, žurnālisti un Āboltiņa

JĀNIS BUHOLCS
23:00
05.04.2016
9

Baltijas valstu žurnālisti izveidojuši filmu “Ģenerālplāns” par Krievijas informatīvo karu pret citām valstīm. Partijas “Vienotība” līdere un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, pagājušajā nedēļā atbildot uz Krievijas oficiālo žurnālistu jautājumiem, jau paspējusi izteikties, ka filma esot vienpusēja, un nokritizēt Latvijas žurnālistu darbu.

Intervijā Krievijas televīzijas kanālam “Rossija 1” S. Āboltiņa izteica šaubas, vai veids, kādā filma “Ģenerālplāns” veidota, spēs par atainotajiem jautājumiem likt domāt “jebkādai auditorijai”. Ar to viņa laikam domāja, vai filmu skatīsies un slavēs tie, kas jau iepriekš atbalstīja tajā izteiktos vēstījumus. Turpretim tie, kas noraida Krievijai izteikto kritiku, tāpat neticēs.

Šāds skatījums diezin vai var būt labākā vaduguns, veidojot žurnālistikas materiālus. Žurnālistiem nav pienākums domāt, kā pielīst pēc iespējas plašākai publikai. Viņiem nav jāmaina savi vēstījumi vai jāslēpj noteikti fakti; žurnālistikas materiāli drīkst būt nepatīkami, ja vien ir patiesi. Žurnālisti kalpo sabiedrībai, taču viņiem nav jābūt sabiedrības padotajiem. Daļa cilvēku, protams, aktīvi izvēlas, kādas tematikas un satura materiālus viņi grib vai negrib redzēt, taču tas nenozīmē, ka žurnālistiem nav jāveido sabiedrības dienaskārtība un nav jāpievērš uzmanība dažādiem jautājumiem.

Iepriekš teiktais neizslēdz to, ka žurnālisti paši nevis atspoguļo realitāti, bet gan to veido. Lai cik godīgs kāds mediju darbinieks ir, žurnālistikas materiālu veidošanas procesā ir jāpieņem tik daudz lēmumu par to, kā, ko, kur un cik rādīt, ka nevar būt runas par objektivitāti. Mediji katru dienu atlasa notikumus, par kuriem stāstīt, un ir notikumi, kas mediju saturā nenonāk. Mediju vēstījuma veidošanos būtiski ietekmē informācijas avoti un to sniegtās informācijas apstrāde – kuri cilvēki tiks intervēti, kādi jautājumi tiks uzdoti un kas no viņu sacītā tiks iekļauts gala materiālā. “Ģenerālplāna” veidotāji pārmetumus par vienpusīgumu noraidīja, skaidrojot, ka ir gribējuši intervēt visas iesaistītās puses – taču, protams, daļa nav vēlējusies tikt intervēti. Šādi filmas veidotāju centieni ir atbalstāmi, un nudien nevar prasīt, lai žurnālisti iegūtu to iesaistīto pušu viedokli, kas no komentāriem atsakās. Tomēr tas, kādus viedokļus ir vai nav izdevies iegūt, būtiski ietekmēs to, kāds beigās izskatīsies materiāls.

Papildus tam žurnālistiem ir arī pašiem savi uzskati un pārliecības. Dažkārt viņi to apzinās un veido materiālus no tāda aspekta, kam paši tic. Taču dažkārt žurnālisti nav gatavi atzīt, ka viņiem ir savas politiskās un ideoloģiskās simpātijas. Viņi tās neatzīst tieši tāpēc, ka domā – tādā gadījumā viņiem tiks pārmesta tā pati neobjektivitāte. Tomēr ir godīgāk skaidri pateikt, kāda tad ir konkrētā žurnālista pārliecība, nekā izlikties, ka vispār nekādas pārliecības nav un ka žurnālists tikai sausi stāsta faktus, un viņa subjektīvā pienesuma tur nav nekāda.

Objektivitātes neiespējamības dēļ krietni produktīvāk ir žurnālistu veikumu vērtēt pēc profesionalitātes kritērijiem, kas aptver žurnālistu vidū eksistējošu vispārēju nerakstītu vienošanos par to, kā būtu jāstrādā kvalitatīviem medijiem. Tas citstarp ietver visu iesaistīto pušu viedokļu iegūšanu, izvairīšanos no manipulācijām vai loģikas kļūdām, precizitāti, godīgumu, arī atbilstību pārstāvētajam žanram (dzeltenās preses darbība atšķiras no pētniecisko mediju darbības).

Te nu mēs nonākam pie otras frāzes, ko S.Āboltiņa pateica Kremlim simpatizējošajiem intervētājiem: krievu žurnālisti uzdodot jautājumus, lai izzinātu viedokļus, bet latviešu žurnālisti turpretim uz interviju jau dodoties ar skaidru sākotnējo nostāju. Tā ir skarba kritika Latvijas žurnālistikai. Nav tā, ka pilnīgi nepamatota. Taču krietni problemātiskāks ir nošķīrums starp latviešu un krievu žurnālistiku.

Šīm abām žurnālistikām nudien ir atšķirīgi stili, un šīs atšķirības izpaužas arī Latvijā iznākošo latviešu un krievu auditorijai paredzēto mediju saturā. Taču viena no būtiskākajām atšķirībām ir tā, ka krievu auditorija vairāk vēlas žurnālista aktīvu pozīciju; krievvalodīgajā žurnālistikā ir vairāk paša stāstošā žurnālista attieksmes. Ja netiek liktas lietā sagrozīšanas vai citas negodīgas tehnikas, tas pats par sevi nav nekas slikts. Taču S. Āboltiņa runāja par “krievvalodīgajiem” žurnālistiem tā, ka nevar saprast, vai viņa Latvijas krievvalodīgo žurnālistu darba stilu pielīdzina Krievijas neatkarīgo mediju žurnālistu un Kremļa žurnālistu darba stilam. Diezin vai žurnālistikas materiāla kvalitātes līmeni var izsecināt no valodas, kurā žurnālists strādā. Gan krievu, gan latviešu valodā iznāk gan augsti profesionāli mediji, gan arī tādi, kas ir melīgi.

Žurnālistiku kritizēt var un vajag. Jautājums drīzāk ir par to, kam tas būtu jādara. Politiķi, kas ir vieni no galvenajiem žurnālistikas materiālu varoņiem, to bieži vien labprāt dara – teju vai katrai augstu stāvošai amatpersonai ir nācies piedzīvot, ka žurnālisti par viņiem vēsta ne gluži to, ko viņi paši vēlētos dzirdēt. Jā, žurnālisti laiku pa laikam cilvēcisku kļūdu vai vēl citu iemeslu dēļ par kādiem jautājumiem vēsta nekorekti. Tomēr arī tādā gadījumā politiķi, būdami ieinteresētās puses, nav uzticamākie mediju darba vērtētāji tāpēc vien, ka dažkārt šāda žurnālistikas kritika kļūst par ko vairāk nekā tikai žēlošanos par nodarītajām pārestībām.

Tā tas ir noticis šoreiz. S. Āboltiņa ar šādiem izteikumiem neko nespēj mainīt sev netīkamajās Latvijas žurnālistikas praksēs, taču viņa spēj palīdzēt Krievijas informatīvā kara mašinērijai. Var jau tagad taisnoties, ka skandālu izraisījušās frāzes ir izrautas no konteksta un ka viņa nav zinājusi, kas tie īsti ir par žurnālistiem, kas viņai uzdod jautājumus. Taču, pirms kritizēt vietējos medijus par neprofesionalitāti, S. Āboltiņai, pirmkārt, vajadzētu paskatīties pašai uz sevi. Ja tik prominenta politiķe spēj būt tik nepiesardzīga šādās situācijās, pilsoņi nevar būt droši, ka līdzīgas vai vēl smagākas kļūdas viņa nepieļaus arī citkārt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
22

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
52

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Būt saimniekam vai kalpot sabiedrībai

17:10
02.02.2025
31

Trešdien pēc Austrumu kalendāra sākās jaunais gads.    Tas ir Zaļās čūskas gads, kuru pārvalda Koka stihija. Solījumos teikts, ka    gads būs lielisks , lai plānotu lielus mērķus, risinātu problēmas un rīkotos stratēģiski visās dzīves jomās. Vēl gan tikai trešā noslēpumainā gada diena, un šķiet, ka plāni brūk, problēmas nevis risinās, bet atklājas aizvien jaunas. […]

Pasaules līmeņa pasākumi nes arī negatīvas sekas

07:49
30.01.2025
38

Aizvadītās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā piedzīvojām divus vēsturiskus    un neaizmirstamus notikumus – pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no filmām tika nominēta ASV Kinoaka­dēmijas balvai “Oskars”, turklāt režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi nominācijas uzreiz divās kategorijās – “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” un “Labākā ārvalstu filma”. Savukārt mūsu futbola komanda parūpējās par sensāciju un vēsturisku […]

Aizgājējs…, kurš palīdz piecelties

19:49
29.01.2025
40

Viņnedēļ runāju ar vienu Cēsu uzņēmēju. Viņas lietišķi iekārtotajā birojā viena siena ir balta un uz tās uzrakstītas dažas prātā paturamas atziņas. Piesaistīja viena: “Neveido pieņēmumus.” Cita Cēsu uzņēmēja, atmetot studiju un pedagoga prakses radītos pieņēmumus par valodas mācīšanos, izveidoja savu radošo pārsteigumu. Mazliet dauzonīgu mācīšanās metodi, kas ļauj dalībniekiem priecāties un baudīt ne vien […]

Aiz komfortabla burbuļa sienām…

18:59
26.01.2025
45

Janvāra Barikāžu atceres dienās, lasot varoņeposa toņkārtās ieturētus tekstus par aizstāvju tēraudcieto apņēmību dodoties pretī briesmām, rodas sajūta, ka esmu bijis kādās citās barikādēs. Protams, brūkošās padomju impērijas konvulsiju izpausmes nebija paredzamas un visi, kas devās sargāt Rīgu, nopietni riskēja. Taču darīja to bez patētiskas smagnējības, viegli. Sabrauca un radīja galvaspilsētā brīnišķīgu, latvisku, savstarpēja atbalsta […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
1
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
4
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
59
9
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
29
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi