Cēsu bērnu un jauniešu centra ”Spārni” floristikas studijas ”Flokši” skolotāja
Desmit gadu laikā, kopš strādāju par pulciņa skolotāju, floristikā daudz kas mainījies. Palielinājusies daudzveidība, zināšanas apguvuši daudzi interesenti, klāt nākuši izmantojamie materiāli. Mūsdienās floristika ir kļuvusi par plašāku jēdzienu. Tas ietver ne tikai darbu ar ziedu kārtošanu, dekorāciju veidošanu no meža vai jūras veltēm, bet arī māla, ģipša, stikla un citu neflorālu materiālu izmantošanu.
Bijušas arī problēmas – Izglītības un zinātnes ministrijā neatrisināts jautājums, kā floristikas skolotājiem iegūt tālākizglītību, kas ikvienam pedagogam ir obligāts nosacījums. Risinājumu atradām kopā ar kolēģi Sandru Egli. Pašas izstrādājām pedagoga – florista izglītības programmu un to iesniedzām Izglītības un zinātnes ministrijā. Programmu apstiprināja. Pēc šīs programmas zināšanas par darbu ar dabas materiāliem un izmatošanas iespējām apguvuši apmēram septiņdesmit rajona skolotāji. Viņu vidū ir floristikas pulciņu vadītāji, pirmsskolas un sākumskolas pedagogi, vizuālās mākslas skolotāji. Visi pedagogi saņēma apliecību, kas izglītības darbiniekiem ir nepieciešama kā tālākizglītības dokuments. Programmas veidošanu veicināja arī tas, ka esam rajona metodiskais centrs interešu izglītības skolotājiem, un novērojumi liecināja, ka palielinājusies interese par darbu ar dabas materiāliem.
Šis interešu iegūšanas virziens ir salīdzinoši lēts, ja pulciņā bērni strādā ar pašu vai pedagogu sagādātiem dabas materiāliem. Tas ir laika un darbietilpīgs process – dabas materiāli ir arī jāgrupē, jāžāvē. Vasara ir pats piemērotākais laiks šai nodarbei, tāpēc nav šaubu, ka interesenti, kas aizrāvušies ar floristiku, arī atvaļinājuma laikā darbojas dabas materiālu papildināšanā un puķu audzēšanā.
Ik vasaru papildinu zināšanas pie amata meistares Marutas Beinertes, kura ir Ritas Garaissils floristikas skolas pasniedzēja. Šobrīd Latvijā nav labākas skolas, kur pieaugušie varētu mācīties. Šīs skolas beidzēji pārsvarā kļūst par floristiem ziedu veikalos. Cēsīs pieaugušajiem arī bezdarbnieku pārkvalificēšanas centrā piedāvā floristikas kursus. Ceru, ka tiem ir piekrišana, jo darbu pēc tam var atrast. Cēsīs, kaut esam neliela pilsēta, puķu tirgotavu ir visai daudz. Pulciņu skolotāji, kas māca floristiku rajona skolās, vēlas savas zināšanas un prasmi parādīt arī ārpus skolas. Trīs gadus maijā Cēsu bērnu un jauniešu centrā esam rīkojuši ziedu svētku izstādi – konkursu. Piekto gadu Cēsu pilsētas dome jūlijā organizēja ziedu svētkus. Tajā aicināti kā profesionāļi, tā amatieri. Izpausties var jebkurš, bet līdzdalība konkursos prasa lielus līdzekļus, jāīrē transports, jāsagādā materiāli, skolu komandām jānodrošina ēdināšana. Iespējams, arī materiālās grūtības ietekmēja to, ka par konkursu Cēsīs bija maza interese. Amatieru grupā startēja tikai trīs skolas. Lai piesaistītu uzmanību šim konkursam, rīkotājiem nākošgad jānāk ar jaunām idejām, jāuzklausa floristikas pulciņa skolotāju viedoklis, kas konkursa nolikumā pilnveidojams.
Ziedu svētki allaž ir ļoti jauks pasākums. Skatītāji ir ne tikai no pašu pilsētas. Nav brīnums, ka ziedu kompozīcijas uz Cēsīm brauc skatīties no citām pilsētām, apbrīno ārzemju tūristi. Tas liecina, ka ziedu svētku tradīcija ir jāturpina, bet tai jāmainās, piedāvājot kaut ko jaunu un arī adekvāti floristu ieguldītajām pūlēm jānovērtē viņu darbs. Ja konkursa prestižs būs augsts dalībnieku vidū, būs arī atsaucība.
Mana pieredze liecina, ka Cēsis varam saukt par ziedošāko pilsētu Vidzemē. Latvijas mērogā, protams, nepārspēta ir Ventspils ar savām ziedu skulptūrām, kas Cēsīs pietrūkst.
Ziedu kultūra katru gadu attīstās. Pieaug puķu, dekoratīvo krūmu, skujkoku piedāvājums. Tas mudina cēsniekus veidot gaisa dārzus, puķu dārzus un skaistus apstādījumus pie privātmājām, valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī daudzdzīvokļu namu rajonos. Sakoptu un skaisti noformētu stūrīšu Cēsīs kļūst arvien vairāk. To mērķtiecīgi veicina arī Cēsu pašvaldība, veidojot parkus, piedāvājot iesaistīties ainavu projektos.
Arī Cēsu bērnu un jauniešu centrā, rudenī pārceļoties uz ēku Bērzaines ielā 4, kurai apkārt ir plaša teritorija, tūlīt sākām domāt par labiekārtojumu. Mūsu centienus atbalstīja Cēsu pašvaldība, projektam ”Vējš matos” piešķirot finansējumu. Pavasara talkā izveidojām jaunus apstādījumus un vasarā novērtējām, ka jau iekļaujamies pilsētas zaļajā ainavā.
Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri