ilggadējs dejotājs
Lasīju “Druvā” par rajona deju kolektīvu skati. Gribu izteikt savas domas. Esmu dejojis tautiskās dejas daudzus gadus, gan ne mūsu rajonā, bet Limbažos. Tur kolektīvu mākslinieciskais līmenis ir augsts, bet Cēsīs – varbūt par laimi, varbūt nelaimi – ļoti augsts. Liekas, ka visu esi izdarījis, kā vajag, arī viss kolektīvs labi nodejojis, bet citi izrādās vēl labāki! Var tikai piekrist valsts kultūras inspektores Cēsu rajonā Ilzes Kalniņas teiktajam, ka desmit punkti blīvā deju kolektīvu konkurencē ir daudz, jo mūsu rajonā cīņa notiek par vērtējuma desmitdaļām.
Jāteic gan , ka dejas mums tagad tādas, ka nevar saprast, vai tā deja, rotaļa vai “ciemos iešana”. Dzirdēju kādu vecāku kundzi sakām: “Zēni ceļ meitām brunčus gaisā, bet viņām vēl jāsmaida!” Vai agrāk tā bija?! Var jau būt, ka tā vajag, es un ne mazums citu esam vienkārši vecmodīgi. Bet ar prieku atceros senāk dejotās dejas. Un domāju, ka daudzi piekritīs šim vērtējumam.
