Pirmā oktobra svētdiena – Skolotāju diena. Pie tā esam pieraduši gadu desmitiem. Kāpēc tieši šī svētdiena, visszinošajā internetā uzreiz neatrast, vien pieminēts, ka tad Skolotāju dienu atzīmē arī Baltkrievijā, Ukrainā, Ungārijā un Kazahstānā. Savukārt citviet pasaulē šī diena tiek atzīmēta citos mēnešos un datumos, nereti saistot ar kādas valstī nozīmīgas izglītības jomas personas jubileju.
Visi jau zinām, ka Latvijā skolotāju profesionālos svētkus faktiski atzīmē divas dienas iepriekš – piektdienā. Vecāko klašu audzēkņi sadomā dažādas ēverģēlības, reizēm vada stundas skolotāju vietā un tamlīdzīgi. Cik kurā skolā un kā šo piektdienu svin, tas atkarīgs gan no skolēnu vai viņu vecāku izdomas, gan mācību iestādes administrācijas.
Taču dažas dienas pirms vai pēc oktobra pirmās svētdienas, Skolotāju dienas, seko vēl vieni (vai varbūt tie paši?) pedagogu profesionālie svētki – 5.oktobris, Pasaules skolotāju diena. Reizēm gan abas dienas sakrīt, bet reti. Datums ierakstīts UNESCO atzīmējamo dienu kalendārā. Kuru no šīm dienām svinēt, kurā īpaši uzsvērt skolotāju devumu sabiedrībai?
Izskatās, būtu prātīgāk vienoties par vienu dienu, lai neraisītu apjukumu ne skolēniem, ne pašvaldībām un citām institūcijām, kas vēlas cildināt pedagogu darbu, ne arī pašiem skolotājiem. Jo vairāk tādēļ, ka abas dienas pilnībā ir ar vienu un to pašu jēgu un saturu. Turklāt pavisam līdzās.
Te varētu gaidīt iniciatīvu no pedagogu profesionālām vai arodbiedrības organizācijām, lai nāk ar priekšlikumu. Pati mācību iestāžu vide taču vislabāk zina, kad un kā īstenojami šie svētki. Skatītājam no malas šķiet, ka skolotāju darbam veltītā diena varētu būt vai nu 5.oktobris, kā vēsta UNESCO, vai oktobra pirmā piektdiena. Pirmās oktobra svētdienas tradīcija izskatās savāda. Iespējams, dažā mācību iestādē kādu kolēģu lokā šajā brīvdienā ir kāds pasākums, tikšanās brīvā noskaņā, iespējams, diskutē, spriež un arī vienkārši izbauda mirkli, bet tas noteikti nenotiek daudzviet.
Tāpat, domāju, Skolotāju diena varētu būt saturiski piepildītāka. Nepietiek taču ar svinīgu sapulci un ziedu pasniegšanu pedagogiem. Manuprāt, būtu svarīgi plašāk sabiedrībā stāstīt par skolotāju darbu, par to, ko nozīmē būt pedagogam. Mums daudziem noteikti šķiet, ka taču saprotam, ko dara skolotājs, visi esam bijuši skolēni, tātad labi zinām, kāds ir šis darbs un kā tas jāīsteno. Bet tā ir ilūzija. To var mainīt, radot izpratni, ko nozīmē būt skolotājam, cik liels zināšanu, prāta un sirds ieguldījums tajā jāatdod, tā ceļot arī profesijas prestižu.
