Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Devīgo deputātu prioritātes

JĀNIS BUHOLCS
12:47
30.11.2016
9

Deputātu kvotu tēriņu dāsnums nākamā gada budžetā atgādina, ka pašvaldību vēlēšanas ir tuvu. Taču tas ir visai skumjš partiju prioritāšu skaidrojums apstākļos, kuros šādas naudas summas varētu izmantot arī dzīvību glābšanai.

Nogurusī Saeima
Latvijas nākamā gada budžeta izskatīšana pagājušajā nedēļā ilga aptuveni 20 stundas. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece gan norādījusi, ka budžeta izskatīšana ir saistīta ar virkni dažādu dokumentu un uz to visu jākoncentrējas vienā piegājienā. Politiķe atzīmēja, ka šādi strādāt esot bijusi arī pašu deputātu vēlme.

Izskatāmo budžeta likumprojektu kopums šoreiz nudien bija liels. Līdztekus paša nākamā gada budžetam bija jāizvērtē arī vidēja termiņa budžeta ietvars nākamajiem trim gadiem, kā arī vairāki jauni likumi un vairāki desmiti likumu grozījumu, kas saistīti ar budžetu.

Tomēr jājautā, cik kvalitatīvs ir deputātu darbs, strādājot tik ilgas stundas no vietas. Cik spējīgi viņi ir iedziļināties gada nozīmīgākajā likumprojektā – valsts budžetā – un ar to saistītajos dokumentos, ja tas tiek darīts četros no rīta? Cik liela daļa beigās ir gatavi balsot par jebko, lai tikai šis viss drīzāk beigtos?

I. Mūrniece turpretim uzskata, ka lēmumu kvalitāte no šādas darba organizācijas necieš, jo svarīgākais darbs budžeta projekta izstrādē jau noticis atbildīgākajās Saeimas komisijās. Te gan jāatgādina, ka gala lēmumus par budžetu un citiem likumiem pieņem un par to atbild Saeima. Ir tomēr iemesls, kamdēļ pirms sava lēmuma pieņemšanas tā kolektīvi izskata likumprojektus un likumu grozījumus, kurus ir iestrādājušas dažādās komisijas. Un, ja deputāti budžeta pieņemšanas laikā ir pusaizmiguši, pašiem vien par sastrādāto būs jāatbild.

Krīzes laika režīmā
Iepriekšējo reizi šādu apņēmību Saeima demonstrēja, šķiet, tikai 2008. gada nogalē. Sākoties finanšu krīzei, deputāti 20 stundu laikā pieņēma virkni grozījumu 2009. gada budžetā, lai palielinātu ieņēmumus un samazinātu izdevumus. Toreizējais Ministru prezidents Ivars Godmanis toreizējo Saeimu slavēja kā “labāko Eiropā”, jo tā ir spējusi tik īsā laikā pieņemt nepieciešamos, lai arī sāpīgos valsts ekonomikas stabilizācijas pasākumus.

Arī toreiz gluži vietā bija jautājums, cik izsvērti tika pieņemti lēmumi tik sarežģītos apstākļos, kad sēdes ilgums ir nesamērīgs. Tomēr, ņemot vērā situācijas steidzamību un Latvijas nepieciešamību dot signālu par spēju uz izlēmību, 20 stundu sēdi varēja uzskatīt par piemēroti dramatisku žestu. Ko nokavēt deputāti baidījās šoreiz?

I. Mūrniece gan izteikusies, ka pārmetumi par Saeimas darba organizāciju izskanētu arī tad, ja budžets tiktu skatīts vairākas dienas. Citiem vārdiem – kritiķiem jau nekad nebūs gana labi. Tomēr jautājums ir nevis par izpatikšanu kritizētājiem, bet gan par darba kvalitāti. Ir grūti saskatīt, kā 20 stundu darbadiena varētu būt produktīvāka nekā divas vai pat trīs īsākas darbadienas.

Labie darbi un atbalsts savējiem
Uzmanību piesaista arī tā dēvēto “deputātu kvotu” sadalījums. Jau rudenim sākoties, publiskajā telpā atkal sākās diskusijas, cik pamatota ir šī kārtība, ka deputātiem tiek atvēlēta naudas summa, ar kuru tie pēc pašu izvēles var atbalstīt dažādas sabiedriski derīgas aktivitātes. Katram koalīcijas deputātam ir pieejami 20 tūkstoši eiro, plus vēl valdošā koalīcija ir vienojusies piešķirt līdzekļus dažādiem infrastruktūras un citiem projektiem vairākās pašvaldībās.

Septembrī I. Mūrniece, izsakot atbalstu kvotām, uzsvēra, ka tās ir iespēja atbalstīt “sasāpējušas” un būtiskas jomas. Šīs kārtības atbalstītāji nudien var norādīt uz virkni visnotaļ labu darbu, kas par šo naudu paveikti un kuri citādi atbalstu varbūt nemaz nebūtu saņēmuši. Ir uzcelts kāds piemineklis, ir salāpīts kāds kultūras nama jumts, ir uzbūvēts kāds bērnu rotaļu laukums un nobruģēta kāda ietve.

Taču šie piemēri nepalīdz izvērtēt šīs sistēmas kopējo lietderību, jo naudas tērēšanā trūkst sistemātiskuma. Turklāt nav retums gadījumu, kad redzams, ka naudas tērēšana ir atbalsts “savējiem”, nevis tiem, kuriem patiešām visvairāk vajag. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valsts naudu ir prasījusi Garkalnes novada korim “Pa saulei”, kas savulaik tika dibināts tieši kā šī politiskā spēka jauniešu koris un uzstājas viņu pasākumos. No ZZS ievēlētais deputāts Valdis Kalnozols vēlējies iegūt naudu šaha un tekvondo inventāra iegādei – viņš pats ir bijis Šaha federācijas prezidents un kopā ar dēlu nodarbojas ar tekvondo. Nacionālās apvienības deputāts Kārlis Krēsliņš kopā ar kolēģiem aicinājis piešķirt 30 tūkstošus eiro mikroautobusa iegādei, kas nepieciešams Šaušanas federācijai. Viņš pats ir Latvijas Šaušanas federācijas prezidents.

Nevar nepieminēt arī iedoto naudu grupas “Līvi” albuma izveidei, par ko nav zinājuši pat grupas dalībnieki paši, vai “Iļģu” koncerta rīkošanai. Albuma finansējums gan beigās tika atsaukts. Taču nekas tik spilgti nestāsta par nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kā tas, ka kopumā kvotām šogad iedalīti aptuveni 20 miljoni eiro, kas ir krietni vairāk nekā pērn.

Kam vajag visvairāk
Nav jau tā, ka šie un vēl daudzi citi priekšlikumi – to vidū ir atbalsts izglītībai, sportam – paši par sevi būtu slikti. Taču naudas ir tik, cik ir, un, izlietojot to vieniem mērķiem, deputāti atsakās no citām iespējām. Līdz ar to stāsts ir par to, kā deputāti nolemj, kuras patiešām ir kritiskās jomas valstī, kurām nauda nedrīkst nebūt.

Labās ziņas ir tādas, ka veselības aprūpe ir viena no jomām, kurām nākamgad tēriņi pieaugs visvairāk. Un tomēr laikā, kad deputāti ir gatavi atvēlēt miljonus atbilstoši savām simpātijām un politiskās draudzības jūtām, vesela rinda smagi slimu Latvijas iedzīvotāju nesaņem tik nepieciešamo palīdzību, lai dzīvotu. Dažādu nopietnu slimību ārstēšanu valsts neapmaksā, dažādiem izmeklējumiem daudzās slimnīcās valsts piešķirtā nauda izbeidzas jau labu laiku pirms gada beigām. Dažiem slimniekiem paveicas, ka sabiedrība naudu operācijām un citām ārstēšanas procedūrām saziedo. Taču daļa šādu atbalstu tā arī nesagaida.

Ir jau saprotams, ka šis ir veids, kādā deputāti var saviem vēlētājiem demonstrēt, ka viņi, strādājot Rīgā, tomēr domā par reģionu attīstīšanu un turienes iedzīvotājiem. Tas viņu pārstāvētajām partijām krietni palielina iespējas tikt pārvēlētām. Tomēr ir absurdi, ka ceļš uz popularitāti ir šāds kvotu sadalījums, nevis palīdzība tiem simtiem cilvēku, kas par 20 miljoniem varētu uzlabot veselību vai izdzīvot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
25

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
32

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi